X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?

2025. gada 6. oktobris

Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.

Kas ir X un O veida kājas?

  • X veida kājas (genu valgum) – ceļgali saskaras vai ir ļoti tuvu viens otram, bet potītes paliek atstatus. No priekšas skatoties, kāju forma atgādina burtu X.
  • O veida kājas (genu varum) – potītes pieskaras viena otrai, bet ceļgali atrodas atstatus, veidojot kāju līniju kā burtu O.

Deformācijas var būt gan nelielas un neradīt nekādus traucējumu, gan uzskatāmākas līdz līmenim, kad tiek ietekmēts viss balsta un kustību aparāts un attīstās sāpes un diskomforts.

Kas ir X un O veida kājas?

Kāpēc veidojas kāju deformācijas?

Kāju ass deformācijas var būt:

  • Fizioloģiskas – bērna attīstības procesā kāju forma mainās. Līdz 2 gadu vecumam O veida kājas ir pilnīgi ierasta parādība. Ap 3–4 gadu vecumu tās var kļūt X veida, un vēlāk, augot skeletam, kāju ass parasti izlīdzinās.
  • Patoloģiskas – ja deformācija saglabājas arī vēlākā vecumā vai progresē, to var izraisīt dažādi faktori:
  • ģenētika,
  • kaulu un locītavu attīstības traucējumi,
  • D vitamīna un kalcija deficīts (rahīts),
  • nepiemērota slodze, 
  • stājas un kustību paradumi,
  • traumas vai locītavu slimības.

Kā atšķirt fizioloģisku no patoloģiskas deformācijas?

  • Fizioloģiskas deformācijas parasti samazinās ar vecumu un nerada sāpes vai kustību ierobežojumus.
  • Patoloģiskas deformācijas saglabājas vai palielinās, var radīt sāpes ceļos, gūžās vai mugurā, kā arī ietekmēt gaitu un līdzsvaru.

Ja vecākiem šķiet, ka bērna kāju forma neatbilst vecumam vai pieaugušajam attīstās redzama deformācija, ieteicams konsultēties ar ārstu vai fizioterapeitu.

Kā atšķirt fizioloģisku no patoloģiskas deformācijas?

Kādas var būt sekas?

Ilgstoša deformācija var attīstīt:

1. Locītavu nodilumu un osteoartrītu

  • Ja kāju ass nav taisna, slodze uz ceļa locītavu sadalās nevienmērīgi.
  • O veida kāju deformācijas gadījumā lielāka slodze ir uz ceļa iekšējo daļu, bet X veida kāju deformācijas gadījumā – uz ārējo daļu.
  • Rezultātā attiecīgā ceļa daļa nolietojas ātrāk, paātrinot osteoartrīta (deģeneratīvu izmaiņu) attīstību.

Piemērs: cilvēkam ar izteiktām O veida kājām 40 gadu vecumā sāk parādīties sāpes ceļa iekšpusē, grūtības nostaigāt garākas distances, vēlāk rentgenā redzams, ka ceļa iekšējā daļa ir vairāk nodilusi nekā ārējā.

 2.Sāpes un pārslodze

  • Apakšējo ekstremitāšu deformācijas izmaina kustību mehāniku, tādēļ daži muskuļi un saites tiek pārslogoti asimetriski – attīstās muskuļu disbalanss.
  • Biežākās sūdzības: sāpes ceļos, potītēs, gurnos vai muguras lejasdaļā.

Piemērs: pusaudzis ar izteiktām X veida kājām sūdzas par ceļu sāpēm sporta nodarbībās, jo ceļa locītavas ārējā daļa tiek nepārtraukti pārslogota skriešanas laikā.

3. Stājas un gaitas izmaiņas

  • Kāju ass ietekmē visa ķermeņa biomehāniku – no pēdas līdz mugurkaulam.
  • Var parādīties nepareiza gaita, piemēram, izteikta pēdu likšana un iekšu vai āru, vai grīļošanās gaitas laikā.
  • Gaitas izmaiņas ilgtermiņā var radīt muguras sāpes.

Piemērs: pieaugušajam ar izteiktām X veida kājām attīstās iegurņa nestabilitāte un laika gaitā parādās muguras sāpes, jo ķermenis cenšas kompensēt nepareizu kāju stāvokli.

4. Traumu risks

  • Sakarā ar nevienmērīgu slodzi  uz ceļa locītavām palielinās nestabilitāte.
  • Sportā tas palielina krustenisko saišu un meniska traumu risku.

Piemērs: futbolists ar O veida kājām drīzāk gūs meniska bojājumus, jo ceļa iekšējā daļa ir vairāk pārslogota kā ārējā.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi pamainīt šīs izmaiņas? 

Jo cilvēks nereti pie fizioterapeita nonāk tikai tad, kad parādās sāpes vai jau ir notikusi trauma.  Bet, ja deformācija tiek pamanīta un koriģēta laicīgi (ar vingrojumiem, stājas korekciju, slodzes pielāgošanu), tad ir daudz lielāka iespēja izvairīties no sāpēm un traumām nākotnē.

Kā palīdz fizioterapija?

Fizioterapeits var būt nozīmīgs palīgs gan bērniem, gan pieaugušajiem:

  • Stājas un gaitas analīze – lai saprastu, kā deformācija ietekmē kustības.
  • Speciāli vingrojumi – muskuļu stiprināšanai un līdzsvara atjaunošanai starp iekšējām un ārējām muskuļu grupām.
  • Locītavu stabilizācija – vingrinājumi ceļu, potīšu un gūžu locītavu stabilitātei.
  • Pareizas kustību tehnikas apmācība – ikdienas aktivitātēm un sportam.
  • Rekomendācijas par apaviem un ikdienas paradumiem.

Svarīgi zināt – vingrojumi un fizioterapija var palīdzēt samazināt diskomfortu, uzlabot stāju un kustību kvalitāti, taču izteiktu skeleta deformāciju gadījumos parasti nepieciešama arī  ortopēda palīdzība.

Secinājums: X un O veida kājas var būt gan normāla bērna attīstības daļa, gan  signāls par nopietnāku problēmu. Jo ātrāk deformācija tiek pamanīta un koriģēta, jo mazāks ir locītavu pārslodzes, sāpju un traumu risks nākotnē.

Mūsu klīnikas fizioterapeiti specializējas locītavu stabilitātes uzlabošanā un ilgtermiņa risinājumu sniegšanā, tāpēc droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem uz novērtēšanu un ieteikumu saņemšanu.

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr.  25445537                                 

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr.  25445536 

Vai piesakies elektroniski:

2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.