Apsēstība ar ēdienu un savu izskatu. Kā atpazīt ēšanas traucējumus? Un kā var palīdzēt fizioterapija?

2026. gada 10. septembris

Ēšanas traucējumi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ēšanu. Tie var mainīt attiecības ar savu ķermeni, kustībām, fizisko slodzi un atpūtu, kā arī būtiski ietekmēt fizisko un emocionālo veselību.



Ja ar ēšanas traucējumiem saskaraties jūs pats vai kāds jums tuvs cilvēks, svarīgi zināt, ka ārstēšanā parasti nepieciešama vairāku speciālistu sadarbība.


Kas ir ēšanas traucējumi?

Ēšanas traucējumi ir veselības traucējumi, kuros ēšana, ķermeņa svars vai izskats var ieņemt nesamērīgi lielu vietu domās un ikdienā. Tas var ietekmēt fizisko veselību, pašsajūtu, attiecības ar citiem un spēju pilnvērtīgi piedalīties ikdienas dzīvē. Smagos gadījumos ēšanas traucējumi var būt arī dzīvībai bīstami. 


Bieži līdzās ēšanas traucējumiem sastopama trauksme, depresijas simptomi vai kompulsīva fiziskā slodze, piemēram, sajūta, ka treniņu nedrīkst izlaist pat noguruma vai sliktas pašsajūtas gadījumā. 


Ēšanas traucējumu veidi un raksturīgās iezīmes

Anorexia nervosa jeb anoreksijai raksturīga ilgstoša un veselībai kaitīga uztura ierobežošana. Tā var sākties ar vēlmi samazināt svaru, taču pakāpeniski ēšanas ierobežošana var kļūt arvien izteiktāka un ietekmēt visa organisma darbību. 


Bulimia nervosa jeb bulīmijai raksturīgas atkārtotas pārēšanās epizodes, pēc kurām cilvēks mēģina kompensēt uzņemto pārtiku, piemēram, izraisot vemšanu. Apkārtējiem bulīmiju var būt grūti pamanīt, jo ārējais izskats ne vienmēr liecina par traucējumu esamību. 


Kompulsīvās pārēšanās gadījumā cilvēks piedzīvo atkārtotas ēšanas epizodes, kurās īsā laikā tiek apēsts liels ēdiena daudzums un rodas sajūta, ka ēšanu nav iespējams kontrolēt vai pārtraukt. Pēc tam bieži rodas kauns, vainas izjūta, nomāktība un neapmierinātība ar sevi. 

Kā var palīdzēt fizioterapija?

Ēšanas traucējumu gadījumā sarežģītas var kļūt ne tikai attiecības ar ēdienu, bet arī ar savu ķermeni un kustību.


Cilvēks var daudz uzmanības pievērst tam, kā ķermenis izskatās, bet mazāk pamanīt, kā tas patiesībā jūtas. Ir grūti atpazīt nogurumu, saspringumu, nepieciešamību atpūsties vai citas ķermeņa sajūtas.


Ēšanas traucējumi ir psihiskās veselības traucējumi, tapēc cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem būtisks ir psiholoģiskais atbalsts. Tomēr arī fizioterapijai ir svarīga loma. Fizioterapija mentālās veselības jomā strādā ar cilvēku kopumā, izmantojot kustību un ķermeņa apzināšanos, lai uzlabotu pašsajūtu, funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.


Fizioterapijā var izmantot ķermeņa apzināšanās prakses, mobilitātes un spēka vingrinājumus, funkcionālas kustības, elpošanas un relaksācijas metodes. Būtisks mērķis ir palīdzēt piedzīvot kustību ne tikai kā veidu, kā mainīt ķermeni vai sadedzināt kalorijas, bet arī kā iespēju sajust savu ķermeni, rūpēties par to un pakāpeniski veidot veselīgākas attiecības ar fiziskajām aktivitātēm



Kādas fizioterapijas metodes palīdz dažādu ēšanas traucējumu gadījumā?


Anoreksija

Anoreksijas gadījumā fiziskās aktivitātes jāizvēlas īpaši rūpīgi. Tās var iekļaut maigus mobilitātes vingrinājumus, pakāpeniski dozētus spēka vingrinājumus, ķermeņa apzināšanās, elpošanas un relaksācijas prakses. Atbilstoši izvēlēta fiziskā slodze var palīdzēt atjaunot muskuļu spēku un fiziskās spējas.


Īpaši svarīgi ir izvērtēt, vai fiziskā slodze nav kļuvusi kompulsīva. Dažkārt terapijas mērķis nav kustēties vairāk, bet gan iemācīties pamanīt nogurumu, respektēt ķermeņa robežas un atļaut sev atpūsties.


Bulīmija

Bulīmijas gadījumā fizioterapijā īpaša uzmanība var tikt pievērsta ķermeņa uztverei, ķermeņa sajūtu apzināšanai, spriedzes mazināšanai un veselīgāku attiecību ar fizisko slodzi veidošanai. Pētījumos ķermeņa apzināšanās un kustību terapijas ir saistītas ar uzlabojumiem ķermeņa uztverē un atsevišķu ēšanas traucējumu un depresijas simptomu mazināšanos.


Kompulsīva pārēšanās

Kompulsīvās pārēšanās gadījumā piemērotas var būt aerobās aktivitātes, ķermeņa apzināšanās prakses un citas kustību metodes. Pētījumos aerobās aktivitātes un joga ir bijušas saistītas ar pārēšanās epizožu samazināšanos. Atsevišķos pētījumos fiziskās aktivitātes kombinācijā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju devušas labākus rezultātus nekā psihoterapija viena pati.


Arī šeit galvenais mērķis nav svara samazināšana. Daudz būtiskāk ir palīdzēt atrast tādu kustības veidu, kas atbalsta veselību un labsajūtu un neveicina vēl lielāku neapmierinātību ar savu ķermeni.


Ēšanas traucējumu ārstēšana ir komandas darbs

Ēšanas traucējumi ir sarežģīti veselības traucējumi, tāpēc fizioterapija nav un nevar būt vienīgā ārstēšanas metode. Ieteicamā ārstēšana ir multidisciplināra, un tās pamatā ir psihoterapija, medicīniska un nepieciešamības gadījumā psihiatriska uzraudzība, kā arī uztura terapija.


Fizioterapeits šajā komandā palīdz tieši tajās jomās, kas saistītas ar fizisko funkcionēšanu, ķermeņa sajūtu un attiecībām ar ķermeni un kustību.


Ja jums pašam vai jūsu tuviniekam ir ēšanas traucējumi, fizioterapijas pieeja vienmēr jāpielāgo individuāli un jāsaskaņo ar cilvēka kopējo veselības stāvokli un ārstēšanas procesu.


Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies jau šodien pie mūsu speciālistiem.

 

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr.  25 445 536

Vai piesakies elektroniski:

 

Traumatologa konsultācijas
2026. gada 23. jūlijs
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Meniska plīsums
2026. gada 21. jūlijs
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.