Kad kājas kļūst smagas: kā tūskai var palīdzēt fizioterapija?

2026. gada 7. jūlijs

Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem.

Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.

Kas ir tūska?

Tūska ir šķidruma uzkrāšanās audos. Visbiežāk tā redzama pēdās, potītēs un apakšstilbos, taču tūska var parādīties arī rokās, sejā vai citās ķermeņa daļās.


Cilvēks to var pamanīt dažādi:

  • kājas kļūst smagas vai nogurušas;
  • potītes dienas beigās ir pietūkušas;
  • zeķes atstāj dziļus nospiedumus;
  • āda šķiet saspringta vai spīdīga;
  • apavi kļūst ciešāki;
  • pēc uzspiešanas uz ādas kādu brīdi paliek bedrīte.



Svarīgi saprast, ka tūska ir simptoms, nevis pati diagnoze. Tāpēc būtiski noskaidrot, kāpēc šķidrums audos uzkrājas.

Biežākie tūskas iemesli.

Tūska var rasties dažādu iemeslu dēļ. Daži no tiem ir salīdzinoši nekaitīgi un saistīti ar ikdienas paradumiem, piemēram, ilgstošu sēdēšanu, stāvēšanu, mazkustīgumu, karstu laiku vai palielinātu sāls patēriņu.


Citi iespējamie iemesli var būt:

  • trauma vai operācija;
  • venozās atteces traucējumi;
  • limfātiskās sistēmas darbības traucējumi;
  • grūtniecība;
  • noteiktu medikamentu lietošana;
  • sirds, nieru vai aknu saslimšanas;
  • iekaisums vai infekcija.


Tieši tāpēc vienmēr ir svarīgi izvērtēt ne tikai pašu pietūkumu, bet veselības stāvokli kopumā.


Kā kustība palīdz mazināt tūsku?

Viena no svarīgākajām lietām tūskas mazināšanā ir kustība. Muskuļi darbojas kā dabisks “sūknis” - īpaši apakšstilbu muskuļi. Kad kustamies, staigājam vai veicam pēdas un potītes kustības, muskuļu darbība palīdz šķidrumam labāk virzīties prom no kājām.


Tāpēc cilvēkiem, kuri daudz sēž vai stāv, bieži palīdz regulāras nelielas kustību pauzes. Nav obligāti jāveic sarežģīti vingrojumi. Reizēm labs sākums ir:

  • potīšu apļošana;
  • pēdu pacelšana uz pirkstgaliem un nolaišana;
  • viegla pastaiga;
  • kāju pacelšana guļus vai sēdus;
  • mierīgi elpošanas vingrojumi;
  • vieglas kāju kustības guļus pozīcijā.


Svarīgi, lai kustība neradītu sāpes un nepalielinātu pietūkumu. Ja pēc aktivitātes tūska kļūst izteiktāka vai parādās sāpes, nepieciešama speciālista konsultācija.


Ko dara fizioterapeits?


Fizioterapeita uzdevums nav tikai “iedot vingrojumus”. Vispirms speciālists izvērtē situāciju: kur tūska atrodas, cik ilgi tā ir, vai tā ir vienā vai abās kājās, vai ir sāpes, ādas izmaiņas, kustību ierobežojumi, iepriekšējas traumas, operācijas vai citas saslimšanas.



Fizioterapijā tūskas gadījumā var tikt izmantotas vairākas pieejas:

1. Individuāli vingrojumi
Tiek piemeklēti vingrojumi, kas veicina muskuļu darbību, uzlabo kustību apjomu un palīdz šķidruma attecei.

2. Slodzes pielāgošana
Dažkārt cilvēks kustas par maz, bet citreiz - par daudz vai pārāk intensīvi. Fizioterapeits palīdz atrast piemērotu slodzi.

3. Pozicionēšana un ikdienas paradumi
Tiek pārrunāts, kā ilgstoši sēdēt, stāvēt, kad pacelt kājas, kā organizēt kustību pauzes darba dienā.

4. Manuālas tehnikas un limfodrenāža
Atsevišķos gadījumos fizioterapijas procesā var izmantot arī manuālas metodes, piemēram, limfodrenāžas tehnikas. Tās vienmēr jāpielāgo konkrētam cilvēkam un tūskas iemeslam.

Ko vari darīt ikdienā?



Ja tūska ir viegla un nav satraucošu simptomu, ikdienā var palīdzēt vienkārši paradumi:

  • regulāri izkustēties, īpaši ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas laikā;
  • dienas laikā vairākas reizes pacelt kājas;
  • staigāt mērenā tempā;
  • izvēlēties ērtus apavus;
  • dzert pietiekami daudz ūdens;
  • sekot līdzi sāls daudzumam uzturā;
  • pamanīt, kas tūsku pastiprina un kas palīdz to mazināt.

Tūskas iznākums ir atkarīgs no tās cēloņa. Tie var būt ļoti dažādi, tostarp sirds, aknu, nieru, vairogdziedzera un citi asinsvadu sistēmas cēloņi. Ja tūska atkārtojas, kļūst izteiktāka vai nav skaidrs tās iemesls, labāk to izvērtēt pie speciālista. 

Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.
X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?
2025. gada 6. oktobris
Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.