Sēžas muskuļi – vai tikai skaistumam?
Šīs dienas aktuālais jautājums: Vai Sēžas muskuļu galvenā funkcija ir izskatīties labi? NĒ!
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā. Ar citām muskuļu grupām sadarbojoties, veicina korektu stāju un kustību mehāniku. Šīs muskuļu grupas veselība ir būtiska gan ikdienas kustību, gan sportisko aktivitāšu laikā.
Mazliet anatomiskā uzbūve un galvenās funkcijas
Sēžas muskulatūra sastāv no
virspusējiem un dziļajiem muskuļiem, kas kopā nodrošina gūžas locītavas kustības un stabilitāti.
Virspusējie sēžas muskuļi:
- Lielais sēžas muskulis (m. gluteus maximus) – lielākais un spēcīgākais no sēžas muskuļiem. Tas veic gūžas locītavas ekstenziju un ārējo rotāciju, kā arī nodrošina ķermeņa stabilitāti vertikālā stāvoklī un kustības laikā.
- Vidējais sēžas muskulis (m. gluteus medius) – galvenais gūžas abduktors, kas stabilizē iegurni gaitas laikā, kad ķermeņa svars tiek balstīts uz vienas kājas.
- Mazais sēžas muskulis (m. gluteus minimus) – dziļāk novietots muskulis, kas piedalās gūžas abdukcijā un iekšējā rotācijā, kā arī papildus stabilizē gūžas locītavu.
Dziļie sēžas muskuļi
Dziļie sēžas muskuļi atrodas zem lielā sēžas muskuļa un nodrošina
gūžas locītavas precīzu kontroli un stabilizāciju, īpaši rotāciju kustību laikā.
Pie šīs grupas pieder:
- m. piriformis (bumbierveida muskulis)
- m. obturator internus (iekšējais slēdzējmuskulis)
- m. obturator externus (ārējais slēdzējmuskulis)
- m. gemellus superior un m. gemellus inferior (augšējais un apakšējais dvīņu muskulis)
- m. quadratus femoris (četrstūrveida muskulis)
Šie muskuļi veic
gūžas ārējo rotāciju, palīdz stabilizēt augšstilba galviņu locītavas iedobē un nodrošina
precīzu kustību koordināciju. To nozīme ir īpaši būtiska
dinamiskās, straujās kustībās, kā arī
gaitas laikā.
Kāda tad ir SĒŽAS MUSKUĻU funkcionālā nozīme?
- Iegurņa stabilizācija gaitas laikā un brīžos, kad jānotur līdzsvars;
- Atslabsta un stabilitātes nodrošināšana muguras lejasdaļai, samazinot mehānisko slodzi uz mugurkaulu;
- Kustību efektivitātes nodrošināšana, veicot optimālu spēka sadali skrējiena, lēciena un citu dinamisku kustību laikā;
- Korektas stājas uzturēšana, līdzsvarojot iegurņa un muguras muskulatūras aktivitāti.
Šo muskuļu vājums vai disfunkcija var būtiski ietekmēt kustību kvalitāti un radīt sekundārus pārslodzes traucējumus citās ķermeņa daļās.
Dziļo un virspusējo muskuļu savstarpējā koordinācija nodrošina stabilu, kontrolētu un biomehāniski pareizu kustību ķēdes darbību.
Kādas sekas var radīt sēžas muskuļu vājums?
Mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana un nepietiekama fiziskā aktivitāte bieži izraisa sēžas muskuļu aktivizācijas samazināšanos — stāvokli, ko literatūrā mēdz apzīmēt kā
“gluteal inhibition” vai
“gluteal amnesia”.
Šādas disfunkcijas sekas var ietvert:
- jostas daļas sāpes un muguras lejasdaļas muskuļu pārslodzi;
- gūžas un ceļa locītavu biomehānikas traucējumus;
- gaitas un stājas asimetriju;
- samazinātu kustību kontroli un koordināciju;
- paaugstinātu traumu risku, īpaši fiziskās slodzes laikā.
Nozīmīgi ir atzīmēt, ka
dziļo sēžas muskuļu disfunkcijas dēļ var attīstīties arī
piriformis sindroms, kad bumbierveida muskulim veicot kompresiju uz sēžas nervu parādās tādi simptomi kā: sāpes, tirpšana un/vai vājums sēžas un kāju muskuļu apvidū vai pa nerva gaitu.
Ja esošā disfunkcija netiek laicīgi ārstēta un novērsta, tad var attīstīties sekojoši funkcionāli traucējumi:
- Jostas daļas sāpju sindroms (lumbalģija) – kompensatoras pārslodzes dēļ muguras ekstenzoru muskuļos;
- Gūžas locītavas disfunkcija vai nestabilitāte, kā rezultātā attīstās sēžas muskuļu iekaisums cīplsu stiprināšanās vietās;
- Patellofemorālo sāpju sindroms – īpaši vidējā sēžas muskuļa vājuma dēļ, kas ietekmē ceļgala kustību biomehāniku;
- Iliotibiālās saites sindroms (IT band syndrome) – bieži skrējējiem un sportistiem;
- “Sēdošā dzīvesveida sindroms” – hroniska gurnu saliecēju muskuļu saīsināšanās un stājas izmaiņas sēžas muskulatūras nepietiekamas aktivācijas dēļ.
Profilakse un sēžas muskuļu stiprināšana
Sēžas muskuļu funkciju saglabāšana prasa regulāru muskuļu aktivizāciju un mērķtiecīgu vingrošanu. Fizioterapeits, izvērtējot pacienta individuālo stāju, gaitu un kustību kvalitāti, var izstrādāt piemērotu
rehabilitācijas vai profilakses programmu, kas ietver:
- sēžas muskuļu aktivizācijas vingrinājumus
- funkcionālus spēka vingrinājumus
- stabilizācijas un līdzsvara treniņu.
Regulāra šādu vingrinājumu izpilde uzlabo gūžas stabilitāti, var mazināt muguras un ceļu sāpes, kā arī veicina kopējo kustību efektivitāti un stājas līdzsvaru.
Apkopojot un Secinot
Sēžas muskulatūra ir centrāla kustību ķēdes daļa, kas nodrošina biomehānisku stabilitāti un optimālu kustību efektivitāti. To vājums vai disfunkcija var radīt virkni sekundāru muskuļu–skeleta sistēmas traucējumus. Mērķtiecīga profilakse, regulāra fiziskā aktivitāte un fizioterapeita vadībā veikta vingrošana ir galvenie priekšnoteikumi pilnvērtīgai sēžas muskulatūras darbībai un ilgtermiņa kustību veselībai.
Mūsu klīnikas fizioterapeiti specializējas ilgtermiņa risinājumu sniegšanā, tāpēc droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem uz novērtēšanu un ieteikumu saņemšanu.
Vai piesakies elektroniski:
