Hiperventilācija. Kāpēc man trūkst elpas?

2026. gada 12. maijs

Hiperventilācija – kā to saprast un pārvaldīt?

“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?

Elpošana – pirmā prasme

Piedzimstot bērns neprot stāvēt, staigāt vai runāt, taču prot elpot. Elpošana mūs pavada visas dzīves garumā no dzimšanas līdz pēdējai dzīves sekundei. Ikdienā mēs par elpošanu nedomājam, jo tā notiek tik vienkārši un automātiski. Iespējams mēs tai pievēršamies brīdī, kad saskaramies ar kādām elpošanas grūtībām vai fizisku diskomfortu. 


Viens no faktoriem, kas ietekmē elpu, ir stress, - gan fizisks, gan emocionāls. Tā rezultātā elpošana paātrinās, bet nespējam pilnībā izelpot, kas rezultējas ar hiperventilāciju. 

Hiperventilācija

Hiperventilācija rodas, kad elpošanas ritms kļūst paātrināts, neregulārs vai virspusējs. Straujas elpošanas rezultātā oglekļa dioksīda (CO2) līmenis arteriālajās asinīs strauji samazinās, kas izraisa:



  • asinsvadu sašaurināšanos, tostarp smadzenēs 
  • reiboni, apjukumu, sirdsklauves 
  • muskuļu sasprindzinājumu 

Hiperventilācija var rasties dažādu iemeslu dēļ:



  • psiholoģiskas reakcijas uz stresu vai trauksmi 
  • panikas lēkmes 
  • fiziska slodze vai elpošanas sistēmas slimības 
  • sāpes vai drudzis 
  • metaboliskas izmaiņas organismā 
  • medikamentu ietekme 

Dažiem cilvēkiem tā parādās tikai retu reizi, citiem – regulāri, veidojot hiperventilācijas sindromu.

Kā izpaužas hiperventilācija?

Cilvēks to bieži piedzīvo kā:


  • elpas trūkumu 
  • reiboni vai nestabilitāti 
  • tirpšanu rokās, kājās vai ap muti 
  • sirdsklauves 
  • spiedienu krūtīs 
  • muskuļu sasprindzinājumu (īpaši kakla, plecu zonā)


Šīs fizioloģiskās izmaiņas var tikt interpretētas kā bīstamas, tādēļ tās var radīt trauksmes sajūtu.

Ko darīt, lai samazinātu hiperventilācijas epizodes?


Ja hiperventilāciju veicina stress vai trauksme, noder šādi paņēmieni:


- regulāras fiziskās aktivitātes (mazina emocionālo diskomfortu un uzlabo CO₂ toleranci)

- progresīvā muskuļu relaksācija (nervu sistēmas regulācija samazina stresu un trauksmi ikdienā un uzlabo spēju nomierināties)

- prāta-ķermeņa tehnikas (piemēram, ķermeņa apzinātība, kas palīdz atrast veidus, kā atbīvot elpu un atjaunot dabisku elpošanas stereotipu)

- vingrojumi stājas uzlabošanai (stājas nostiprināšana palīdz ne tikai justies spēcīgam savā ķermenī, bet arī palīdz uzlabot diafragmas darbību)

- elpošanas vingrinājumi (atjauno elpošanas dziļumu un ritmu)

Kas provocē šo sindromu

Galvenais iemesls ir atkārtota mehāniska pārslodze uz patellāro saiti, kas savieno ceļa kauliņu ar apakšstilbu. Šo pārslodzi var veicināt vairāki faktori:

  • pārāk strauja treniņu intensitātes palielināšana
  • nepietiekama muskuļu elastība (īpaši augšstilba priekšējā un aizmugurējā muskulatūra)
  • muskuļu disbalanss vai vājums
  • nepareiza kustību biomehānika
  • neatbilstoši apavi vai treniņu virsma

PAMĒĢINI

1.ELPOŠANA: 2+3=5

a.Ieelpo, skaitot līdz 2

b.Aizturi elpu, skaitot līdz 3

c.Izelpo, skaitot līdz 5

2.CAT-COW

a.Nostājies četrrāpus. Sajūti plaukstas un kājas uz grīdas.

b.Ieelpā – izliec muguru, skatienu vērs uz priekšu

c.Izelpā: lēnām noapaļo muguru, zods pievilkts.

d.Pievērs uzmanību, lai izelpa ir garāka nekā ieelpa

3.REGULĀRI AEROBI TRENIŅI (piem., pastaigas vidējā tempā, braukšana ar velosipēdu)

Aerobais treniņš palīdz mazināt hiperventilāciju, jo kustoties muskuļi ražo vairāk CO₂, kas normalizē tā līmeni asinīs. Regulāra elpošana treniņa laikā līdzsvaro skābekļa un CO₂ attiecību, samazinot elpas trūkuma sajūtu un trauksmi.

Hiperventilācija ir bieži sastopama trauksmes pavadoņa parādība, taču ar pareizu izpratni, elpošanas un ķermeņa apzināšanās praksēm to var kontrolēt. Fizioterapija piedāvā strukturētus paņēmienus, kas palīdz stabilizēt elpošanu, nomierināt nervu sistēmu un atjaunot ķermeņa sajūtu kontroli.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem : 

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr.  25 445 537                                 

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr.  25 445 536 

Vai piesakies elektroniski:

2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.
X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?
2025. gada 6. oktobris
Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.
Hipermobilitāte jeb pārāk kustīgas locītavas
2025. gada 11. augusts
Aptuveni 10–20% pasaules iedzīvotāju piedzīvo kādu hipermobilitātes formu. Bērniem un pusaudžiem tā ir biežāka, taču pieaugušā vecumā simptomi bieži mazinās – vai producējas citās problēmās. Sievietēm šī īpatnība novērojama biežāk nekā vīriešiem.
Ultraskaņas terapija – drošs solis pretī harmoniskai zīdīšanai.
2025. gada 25. jūnijs
Ja arī Tu esi jaunā māmiņa, kas ir saskārusies ar zīdīšanas laika diskomfortu, droši piesakies pie mūsu Fiziocentrs speciālistēm uz ultraskaņas procedūru. Fiziocentrs SKANSTE - 25445536. Fiziocentrs BRUŅINIEKS - 25445537