VINGROT VAI OPERĒT?

2024. gada 11. jūnijs

Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību.


Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu. 

Kādi ir ieguvumi izvēloties vingrot?

“Ja vingrošana nedos vēlamo rezultātu, vienmēr paliek otrs variants – operēt. Un ar spēcīgiem muskuļiem pēcoperācijas periods ir vieglāks un ātrāks”, tā uzskata Fiziocentrs Skanste pieredzējusī speciāliste Līga Krauklīte. 

“Operācija tomēr ir kā jauna trauma locītavai. Un ne vienmēr arī operācija dod vēlamos rezultātus. Un šādos gadījumos nākamā izvēle būs vingrošana.”

Vingrošanas laikā mērķtiecīgi tiek trenēts muskuļu spēks ap bojāto locītavu. Muskuļi ir galvenie audi ķermenī, kuri absorbē slodzi. Ja muskuļi nav pietiekami spēcīgi, tad slodzi absorbē locītava, kas rada sāpes un ilgtermiņā locītavas bojājumus. Ja pirms operācijas būs labi uztrenēti muskuļi, tie efektīvāk pasargās arī operēto vietu.

Muskuļi ir arī atbildīgi par labu asinsriti un limfas atteci organismā. Muskuļiem saraujoties, tiek veicināta asins un limfas plūsma. Tādēļ arī pirms operācijām ir svarīgi uztrenēt labi funkcionējošus muskuļus, kuri operēto vietu kārtīgi apgādās ar nepieciešamajām barības vielām un aizvadīs bojātos audus.

Dažkārt klienti domā – es jau tā daudz kustos un staigāju, tāpat sāp, kā gan tur var palīdzēt vingrošana. Muskulis spēj strādāt trīs režīmos – noturot nemainīgu pozīciju, saraujoties un iestiepjoties. Trenējot muskuli noteiktā diapazonā un noteiktā leņķī, tiek attīstīts maksimālais muskuļu spēks, netraumējot locītavu. Uztrenējot muskuli izolēti, tas ļaus muskulim efektīvāk strādāt sarežģītākā kustībā kā iešana, skriešana vai pietupieni.

“Artrīts ir viens no piemēriem, kuru šobrīd ļoti labi rehabilitē bez operācijas. Strādājot ar svariem uz muskuļa spēka attīstību, tiek atslogotas locītavas, kas uzlabo ikdienas kustību kvalitāti un samazina sāpes. Uzlabojot muskuļu tonusu, efekts no vingrošanas jau ir jūtams pēc pirmajām reizēm, bet lai rezultāts būtu ilgnoturīgs, ir jārēķinās ar 2-3 mēnešiem regulāras vingrošanas 2x nedēļā” tā uzskata sertificēta fizioterapeite Līga Krauklīte. 

Kad noteikti ir nepieciešama pirmsoperācijas rehabilitācija?

Tūska un samazināts kustību apjoms locītavā. Jo lielāka tūska un mazāks kustību apjoms locītava, jo ilgāks būs dzīšanas laiks pēc operācijas un grūtāk atgūt locītavas pilnu funkciju. 

Cik ilgi gaidīt pēc operācijas?

Jo ātrāk sāk, jo labāk – tomēr vadoties pēc operējošā ārsta rekomendācijām. Vidēji pēc 2 nedēļām, kad ir beidzies dzīšanas periods. Bet arī dzīšanas periodā fizioterapeits var sniegt padomus kā labāk atbalstīt un veicināt dzīšanu. Jo ilgāk tiek atlikta vingrošana pēc operācijas, jo lielāks ir muskuļu spēka zudums un grūtāka rehabilitācija. 

Ja neesi pārliecināts, kas tieši Tev ir nepieciešams vai kad uzsākt rehabilitāciju, sazinies ar mums un mēs palīdzēsim rast atbildi. Piesakies uz konsultāciju pie kāda no Fiziocentrs speciālistiem jau šodien:

Pieteikties vizītei

Raksta autors: Sertificēta Fizioterapeite Līga Krauklīte

Saistītie raksti: https://www.fiziocentrs.lv/kapec-apmeklet-fizioterapeitu-pirms-planveida-operacijas

#ParNepārtrauktuKustību

2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.