Sāpes papēdī? Iespējams plantārais fascīts.

2024. gada 6. marts

Vai ir gadījies, ka ilgstoši jūti durošas sāpes papēdī, kuras traucē veikt ikdienas aktivitātes? Iespējams šeit runa varētu būt par plantāro fascītu.

Jaunākajā rakstā apskatīsim, kas tas par “zvēru” un kā ar to cīnīties?

Kas tad īsti ir plantārā fascija?

Pēdas apakšā atrodas plata, blīva saite (aponeiroze), kura savieno papēža kaulu ar metatarsālo kaulu galvām un veido pēdas arku (izliekumu). Šo saiti arī sauc plantāro fasciju. Tā sniedz atbalstu pēdas velvei un palīdz absorbēt slodzi, kad uz pēdas tiek likts svars, kas rodas ejot, skrienot, u.t.t. Ja kādu iemeslu dēļ šī saite tiek pārslogota, tā zaudē savu elasticitāti un izturību pret slodzi, kā rezultātā tā iekaist un rodas sāpes.

Kādi tad ir SIMPTOMI:

Plantārā fascīta simptomi var pakāpeniski attīstīties vai arī parādīties pēkšņi, pēc intensīvas aktivitāšu veikšanas (piemēram, pēc gara pārgājiena vai maratona skriešanas). Simptomu raksturojums un intensitāte katram cilvēkam var atšķirties, bet biežākās sūdzības ir:

·      Durošas, asas, reizēm trulas vai dedzinošas sāpes pēdas apakšā pie papēža. Vērojamas it īpaši no rītiem, kuras izkustoties samazinās, bet ilgstoši stāvot, staigājot atkal palielinās;

  • Stīvuma sajūta pēdā;
  • Saspringti ikru muskuļi un Ahileja cīpsla;
  • Visbiežāk ir jūtams vienā kājā, bet ir iespējams arī abās.


PAPILDUS RISKA FAKTORI:

Bieži vien pie šīm sāpēm nav vainojams tikai viens faktors, bet gan vairāku faktoru kombinācija. Plantārās fascijas iekaisumu var radīt:

  • Liekais svars – tā pieaugums rada papildus slodzi uz pēdām.
  • Apavi ar plānu zoli, kas nepietiekami absorbē slodzi.
  • Nepiemērota izmēra apavi – pārāk šauri vai vaļīgi apavi.
  • Ilgstoša augstpapēžu apavu nēsāšana.
  • Straujš slodzes pieaugums. Piemēram, ja tiek nomainīts sēdošs darbs uz stāvošu vai ja ikdienā ar kājām jāpārvietojas tikai īsas distances, bet pēkšņi izdomājiet doties garā pārgājienā vai trenēties maratonam.
  • Izmainīta pēdas biomehānika. Tajā ietilpst: plakanā pēda vai palielināta pēdas arka (pes planus, pes cavus), izmainīts normāls gaitas stereotips, samazināts kustību apjoms potītes locītavā.

KLĪNISKĀ GADĪJUMA PIEMĒRS:

Vīrietis klibojošā gaitā ienāk konsultāciju telpā, sūdzēdamies par sāpēm labajā papēdī, kuras viņam ir jau pēdējās 3 nedēļas un kuras ir izteikti jūtamas ejot viņa pirmos soļus no gultas. Viņš stāsta, ka sāpes esot parādījušās nedēļu pēc tam, kad sācis trenēties pusmaratonam, kas bija daļa no viņa uzņēmuma kopējās apņemšanās “Kļūsti vesels”. Viņš bija pievienojies skriešanas interešu grupai, bet izstājās jau pēc vienas nedēļas dēļ sāpēm labajā pēdā un regulāriem, sāpīgiem nakts krampjiem ikru muskuļos. Lai gan vīrietis pēdējās nedēļas laikā katru dienu lietojis pretsāpju zāles, sāpes ir saglabājušās.


ĀRSTĒŠANA:

Ārstēšanas taktika katram individuāli var atšķirties. Jo ilgāk un izteiktāk ir jūtami simptomi, jo ilgāka būs ārstēšana. Visbiežāk to ārstē konservatīvi un retāk ķirurģiski.

Ārstēšanas taktikā ietilpst:

  • Miers. Jāpārtrauc veikt aktivitātes, kas izraisīja šīs sāpes.
  • Fizioterapija. Terapeits jūs izmeklēs un ieteiks jums piemērotākos ārstnieciskos vingrojumus un ārstēšanas taktiku.
  • Fizikālā medicīna. Piemēram, ultraskaņa, triecienviļņu terapija.
  • Nesteroīdie pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi (par zāļu lietošanu konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu).
  • Apavu maiņa vai apavu zolītes lietošana.
  • Masāžas.

Ja konservatīva ārstēšana ilgstoši nedot rezultātus, tad veic ķirurģisku ārstēšanu, bet to veic retos gadījumos.

Der zināt, ka šādi simptomi ir līdzīgi arī pie citām saslimšanām un traumām, kā piemēram:

  • papēža kaula stresa lūzums,
  • papēža piesis,
  • artrīts,
  • mugurkaula diska trūce, u.c.

IETEIKUMS:

Parūpēties par savu veselību laikus! Ja jums ir šādas sūdzības, doties pie speciālista precīzākai diagnozes noteikšanai un ātrākai ārstēšanas uzsākšanai. Fizioterapeita konsultācijai var pieteikties šeit:

Pieteikties vizītei

Raksta sagatavošanai izmantotā literatūra:
https://www.health.harvard.edu/pain/plantar-fasciitis-symptoms-causes-and-treatments
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4853481/
https://www.mdpi.com/2075-1729/11/12/1287
https://www.sports-health.com/sports-injuries/ankle-and-foot-injuries/plantar-fasciitis-initial-treatment-options
https://www.physio-pedia.com/Risk_Factors_for_the_Development_of_Plantar_Heel_Pain_Syndrome_-_A_Literature_Review

Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.
X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?
2025. gada 6. oktobris
Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.
Hipermobilitāte jeb pārāk kustīgas locītavas
2025. gada 11. augusts
Aptuveni 10–20% pasaules iedzīvotāju piedzīvo kādu hipermobilitātes formu. Bērniem un pusaudžiem tā ir biežāka, taču pieaugušā vecumā simptomi bieži mazinās – vai producējas citās problēmās. Sievietēm šī īpatnība novērojama biežāk nekā vīriešiem.
Ultraskaņas terapija – drošs solis pretī harmoniskai zīdīšanai.
2025. gada 25. jūnijs
Ja arī Tu esi jaunā māmiņa, kas ir saskārusies ar zīdīšanas laika diskomfortu, droši piesakies pie mūsu Fiziocentrs speciālistēm uz ultraskaņas procedūru. Fiziocentrs SKANSTE - 25445536. Fiziocentrs BRUŅINIEKS - 25445537
Kam piemērota masāžas ar bankām?
2025. gada 9. jūnijs
Masāžas ar bankām ir izsenis izmantota terapijas metode, kas mūsdienās ir veiksmīgi integrēta arī fizioterapijā un sporta rehabilitācijā. Tas ir būtiski, lai veiktu kvalitatīvas kustības un uzlabotu vispārējo labsajūtu.
Roku tirpšana: iemesli un risinājumi
2025. gada 28. aprīlis
Roku vai pirkstu tirpšana – sajūta, kad rokas kļūst nejutīgas vai kņud – ir bieži sastopams simptoms, kas var būt gan īslaicīgs un nekaitīgs, gan signāls par nopietnākām veselības problēmām. Šajā rakstā aplūkosim galvenos roku tirpšanas iemeslus un to, kā fizioterapija var palīdzēt šo simptomu mazināšanā.
Kas ir perimenopauze un vai fizioterapija var palīdzēt?
2025. gada 14. aprīlis
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem.
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?