Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.

2025. gada 9. decembris

Šajā rakstā apskatīsim Krustenisko saišu biežākās traumas un to cēloņus, kādi ir simptomi un kāpēc ir svarīga pareiza rehabilitācija.

Krusteniskās saites ir viens no ceļa locītavas pasīvās stabilizācijas mehānismiem. Ceļa locītavas iekšpusē atrodas divas krusteniskās saites un tās nodrošina, ka augšstilba un apakšstulba kauls kustību laikā neaizslīd uz priekšu vai atpakaļ.

  • Priekšējā krusteniskā saite (PKS) – novērš apakšstilba kaula pārvietšanos uz priekšu attiecībā pret augšstilba kaulu un stabilizē ceļa locītavu rotācijas kustībās, piemēram, pie straujas virzienu maiņas.
  • Aizmugurējā krusteniskā saite (AKS) – novērš apakšstilba kaula pārvietošanos atpakaļ attiecībā pret augšstilba kaulu.

Šīs saites šķērso viena otru ceļa vidū (no tā arī nosaukums “krusteniskās”), un to bojājums rada ievērojamu nestabilitāti ceļa locītavā.

Traumu cēloņi

Krustenisko saišu traumas visbiežāk rodas:

  • sporta laikā (futbols, basketbols, slēpošana, volejbols);
  • straujas apstāšanās vai virziena maiņas laikā;
  • neveiksmīga leciena vai piezemēšanās gadījumā;
  • tieša trieciena dēļ  (piemēram, autoavārijā vai kontaktu sporta veidā).



Sievietēm šīs traumas novēro biežāk, kas saistīts ar anatomisko uzbūvi un hormonāliem faktoriem.

Traumu cēloņi

Galvenie simptomi pēc traumas

  • klikšķis vai “pārrāvuma” sajūta traumas brīdī;
  • asas sāpes un tūlītēja tūska ceļa locītavā;
  • nestabilitāte – sajūta, ka ceļgals “izslīd” vai “grīļojas”;
  • ierobežotas kustības un grūtības pilnvērtīgi noslogot kāju.



Diagnozi apstiprina traumatologs- ortopēds, izmantojot klīniskos testus un magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI).

Ārstēšana

Pielietojamās ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no traumas smaguma, pacienta vecuma, aktivitātes līmeņa un mērķiem.

Konservatīva ārstēšana (bez operācijas) ietver:

  • pietūkuma un sāpju mazināšanu;
  • muskuļu spēka un kustību atjaunošanu ar fizioterapeita palīdzību;
  • stabilizējošas ortozes lietošanu.

Ķirurģiska ārstēšana (PKS rekonstrukcija) tiek veikta, ja ceļgalā saglabājas nestabilitāte vai pacients vēlas atgriezties pie sportiskām aktivitātēm. Operācijas laikā bojātā saite tiek aizstāta ar transplantātu.

Fizioterapijas nozīme atveseļošanās procesā

Fizioterapijai, pie šādas traumas, ir noteicošs faktors  gan  konservatīvas ārstēšanas gadījumā, gan pēc operācijas.

Rehabilitācijas posmi:

  1. Akūtā fāze: pietūkuma un sāpju mazināšana, kustību apjoma atjaunošana.
  2. Stabilizācijas fāze: muskuļu spēka un koordinācijas uzlabošana.
  3. Funkcionālā fāze: dinamisko kustību, līdzsvara un propriocepcijas treniņi.
  4. Atgriešanās sportā: specifiski vingrinājumi, kas imitē sporta veidā iekļautās kustības.



Regulāra fizioterapeita uzraudzība nodrošina drošu progresu, samazina atkārtotu traumu risku un palīdz pilnvērtīgi atgriezties ikdienas vai sporta aktivitātēs.

Kā samazināt risku krustenisko saišu traumām?

Profilakse ir ļoti svarīga, īpaši aktīviem cilvēkiem un sportistiem.
Ieteicams:

  • regulāri trenēt apakšējo ekstremitāšu muskulatūru;
  • attīstīt līdzsvaru un koordināciju;
  • iesildīties pirms sporta aktivitātēm un veikt stiepšanās vingrinājumus;
  • apgūt pareizu tehniku piezemējoties pēc leciena;

Kāpēc ir tik svarīgi gudri trenēt apakšējo ekstremitāšu muskuļus?

Ceļa locītavas stabilitāti nodrošina ne tikai pasīvie struktūras elementi (saites, cīpslas un kapsula), bet arī aktīvie – muskuļi un to koordinēta darbība.

Krustenisko saišu plīsums var rasties arī bez tieša kontakta traumas, īpaši gadījumos, kad ilgstoši pastāv muskuļu disbalanss vai ir attīstījusies nepareiza kustību biomehānika. Tipiski riska faktori ir:

  • Vāji hamstringu grupas muskuļi salīdzinājumā ar kvadricepsu – samazinās aizsargreakcija pret apakšstilba pārvietošanos uz priekšu, kas palielina PKS noslodzi;
  • Vāji gūžas locītavu stabilizējošie muskuļi – izraisa ceļa locītavas kustību uz  iekšu (valgus pozīciju) skrējiena, vai citu dimaisku kustību laikā,  vai piezemējoties pēc leciena;
  • Nepietiekoša pēdas stabilitāte vai izmainīts pēdas stāvoklis, piemēram, plakanā pēda,  kas maina kustību ķēdes asi un var radīt papildu griezes spēkus ceļa locītavā;
  • Vāja rumpja dziļā muskulatūra (core) – apgrūtina kustību kontroli un palielina risku pēkšņām, neparedzētām slodzēm uz ceļa struktūrām.



Šāds disbalanss bieži veidojas ilgstoša sēdoša dzīvesveida, nepietiekamas fiziskās sagatavotības vai vienveidīgu treniņu režīma rezultātā.

Kāpēc ir tik svarīgi gudri trenēt apakšējo ekstremitāšu muskuļus?

Cik svarīga ir tuvumā esošo locītavu stabilitāte, attiecībā uz krustenisko saišu veselību?

Ceļa locītava atrodas starp gūžas un potītes locītavām, tāpēc ceļa locītavas  funkcionālā stabilitāte ir tieši atkarīga no apkārtējo locītavu stabilitātes.


  • Gūžas locītava nodrošina kustību virziena kontroli un iegurņa stabilitāti. Ja gūžu locītavās ir samazināta stabilitāte ceļa locītavai ir lielāks risks nonākt traumu eskalējošā pozīcijā kustības laikā.
  • Potītes un pēdas locītavas kalpo kā kustību bāze visu kustību laikā – samazināta stabilitāte vai  kustību ierobežojumi rada izmainītas kustību ķēdes reakciju uz augšu, kas palielina slodzi ceļa locītavā.


Ceļa saišu veselība nav aplūkojama izolēti – tā ir daļa no visas kustību sistēmas. Koordinēta muskuļu darbība visā apakšējā ekstremitātē samazina saišu pārslodzes risku un nodrošina drošas, kontrolētas kustības.

Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā.

Krustenisko saišu traumu profilakse balstās uz mērķtiecīgu muskuļu balansa attīstīšanu, kustību kontroles uzlabošanu un propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa izjūtas) trenēšanu.

Fizioterapeits izstrādā individuālu programmu, kas ietver:

Krustenisko saišu traumu profilakse balstās uz mērķtiecīgu muskuļu balansa attīstīšanu, kustību kontroles uzlabošanu un propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa izjūtas) trenēšanu.

  • gurnu, augšstilba un ikru muskuļu stiprināšanu;
  • līdzsvara un koordinācijas vingrinājumus;
  • specifiskus kustību paraugu treniņus (piemēram, drošu nolēcienu tehniku);


Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.

Fizioterapeits izstrādā individuālu programmu, kas ietver:

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem : 

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr.  25445537                                 

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr.  25445536 

Vai piesakies elektroniski:

Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
2025. gada 27. novembris
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi
2025. gada 10. novembris
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.
X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?
2025. gada 6. oktobris
Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.
Hipermobilitāte jeb pārāk kustīgas locītavas
2025. gada 11. augusts
Aptuveni 10–20% pasaules iedzīvotāju piedzīvo kādu hipermobilitātes formu. Bērniem un pusaudžiem tā ir biežāka, taču pieaugušā vecumā simptomi bieži mazinās – vai producējas citās problēmās. Sievietēm šī īpatnība novērojama biežāk nekā vīriešiem.
Ultraskaņas terapija – drošs solis pretī harmoniskai zīdīšanai.
2025. gada 25. jūnijs
Ja arī Tu esi jaunā māmiņa, kas ir saskārusies ar zīdīšanas laika diskomfortu, droši piesakies pie mūsu Fiziocentrs speciālistēm uz ultraskaņas procedūru. Fiziocentrs SKANSTE - 25445536. Fiziocentrs BRUŅINIEKS - 25445537
Kam piemērota masāžas ar bankām?
2025. gada 9. jūnijs
Masāžas ar bankām ir izsenis izmantota terapijas metode, kas mūsdienās ir veiksmīgi integrēta arī fizioterapijā un sporta rehabilitācijā. Tas ir būtiski, lai veiktu kvalitatīvas kustības un uzlabotu vispārējo labsajūtu.
Roku tirpšana: iemesli un risinājumi
2025. gada 28. aprīlis
Roku vai pirkstu tirpšana – sajūta, kad rokas kļūst nejutīgas vai kņud – ir bieži sastopams simptoms, kas var būt gan īslaicīgs un nekaitīgs, gan signāls par nopietnākām veselības problēmām. Šajā rakstā aplūkosim galvenos roku tirpšanas iemeslus un to, kā fizioterapija var palīdzēt šo simptomu mazināšanā.
Kas ir perimenopauze un vai fizioterapija var palīdzēt?
2025. gada 14. aprīlis
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem.
IERADUMI un kā tos mainīt?
2025. gada 21. janvāris
Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?
JAUNUMS FIZIOCENTRS SKANSTES FILIĀLĒ – PILATES
2025. gada 15. janvāris
Sākot ar 2025. gada 21.janvāri Fiziocentrs klīnikā tiek piedāvātas pilašu nodarbības sertificēta fizioterapeites ALISES KOPŠTĀLES vadībā. Pieteikties var zvanot pa tālruni 25445536 (arī whatsup).