Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Es - kā veselums
Gadsimtiem ilgi filozofi, ārsti un pētnieki uzsvēruši ciešo saikni starp ķermeni un prātu. Ikdienā mēs tos bieži nošķiram – runājam par “fizisku” VAI “emocionālu” problēmu, taču realitātē šie procesi ir neatraujami. Cilvēks ir vienots veselums, kurā mijiedarbojas: ķermenis, iekšējie fizioloģiskie procesi, emocijas, domas, uzvedība, vide, kurā atrodamies. Izmaiņas vienā jomā parādās arī citur. Arī trauksme nav tikai mentāls stāvoklis. Tā aktivizē nervu sistēmu un izraisa fiziskas reakcijas:
- saspringti muskuļi,
- paātrināta elpošana un sirdsdarbība,
- galvassāpes,
- grūtības koncentrēties,
- miega traucējumi.
Fizioterapija trauksmes mazināšanai
Fizioterapija izmanto metodes, kas palīdz regulēt nervu sistēmas darbību un atjaunot ķermeņa līdzsvaru caur fiziskiem vingrinājumiem, elpošanas tehnikām, relaksācijas paņēmieniem un ķermeņa apzināšanās terapiju (BBAT).
Kustība – kā zāles?
Ir zinātniski pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes mazina trauksmi. Tās samazina stresa hormonus, uzlabo miegu un palielina emocionālo noturību. Īpaši iedarbīgas ir pastaigas svaigā gaisā, aerobā slodze un spēka treniņi. Cilvēkiem ar trauksmi bieži ir grūti saņemties kustībai, taču tieši kustība ir viens no spēcīgākajiem dabiskajiem palīgiem trauksmes profilaksē.
PVO pieaugušiem cilvēkiem rekomendē: 150 minūtes aerobās slodzes + 2 spēka treniņus nedēļā. Pat raita 30 minūšu pastaiga dienā var būt sākums lielām pārmaiņām.
Elpošana – ātrākais ceļš uz mieru
Elpa ir mūsu dabiskā saikne ar nervu sistēmu. Bieži trauksmes brīžos mēs to neapzināti aizturam vai tā kļūst sekla.
Viena no vērtīgām elpošanas tehnikām ir diafragmālā elpošana. Tā aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu un palīdz ķermenim “pārslēgties” mierā.
Vienkāršs vingrinājums:
- Apsēdies vai apgulies.
- Uzliec plaukstas uz vēdera starp nabu un ribām tā, lai tās nesaskaras
- Sāc elpot savā dabīgā ritmā un sajūti kustību zem pirkstu galiem
- Ļaujies elpai 1–3 minūtes.
Relaksācija – muskuļu un prāta labsajūtai
Relaksācija ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Uzbudinātā, satrauktā stāvoklī cilvēks tur savus muskuļus sasprindzinātus, lai labāk tiktu galā ar nedrošības vai baiļu sajūtu. Bez spējas atslābināties cilvēks viegli zaudē gan fizisku, gan emocionālu līdzsvaru un kļūst uzņēmīgāks pret traumām.
Regulāri veikti progresīvās muskuļu relaksācijas vingrinājumi samazina stresu un trauksmi, uzlabojas miega kvalitāte, mazinās sāpes, mazinās nemierīgo kāju sindroms. Tāpat šis vingrinājums paaugstina radošumu, darba kvalitāti, datu apstrādi.
Šī metode ietver pakāpenisku muskuļu sasprindzināšanu un atslābināšanu. Tā samazina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un palielina parasimpātisko aktivitāti, kas palīdz mazināt hronisku spriedzi un veicina relaksāciju. Tā palīdz prātam “piebremzēt”.
Ķermeņa apzinātība (BBAT) – palaist domas un būt ar sevi
Ķermeņa apzinātība ir cieši saistīta ar emocionālo līdzsvaru. Fizioterapijā to var attīstīt ar BBAT (Basic Body Awareness Therapy) palīdzību. Šīs pieejas pamatideja ir tāda, ka cilvēkiem ar trauksmi vai citiem emocionāliem traucējumiem nereti ir pavājināts kontakts ar savu ķermeni, sajūtām un apkārtējo vidi. Tas var izpausties kā sāpes, grūtības ikdienas aktivitātēs un mazāka vēlme iesaistīties sociālajā dzīvē.
BBAT, izmantojot lēnas, apzinātas kustības, elpas atbrīvošanu, pieskārienu un balss izmantošanu, palīdz atjaunot šo saikni – labāk sajust ķermeņa signālus un rūpēties par sevi atbilstoši savām vajadzībām.
Ko klienti saka pēc prakses?
- Galvā nebija nevienas domas, biju šajā mirklī
- Sākumā jutos saspringts, bet palēnām atbrīvojos.
- Jūtos ļoti mierīgi un relaksēti
- Satikos ar sevi kā senu, labu draugu
Pirmais solis uz mierīgāku dzīvi
Fizioterapeiti strādā ne tikai ar fizisko ķermeni, bet arī ar nervu sistēmu un kopējo labsajūtu. Individuāli pielāgota fizioterapija var būt lielisks papildinājums psihoterapijai un/vai medikamentozai ārstēšanai. Ja piedzīvo trauksmi un vēlies izmēģināt fizioterapiju, svarīgi vērsties pie speciālista, kurš izstrādās piemērotu plānu.
Šeit ir daži soļi, kā sākt:
1. Sazinies ar fizioterapeitu, kurš specializējas darbā ar trauksmi un stresa vadību.
2. Apzinies savus simptomus un to, kā trauksme ietekmē tavu ķermeni.
3. Izmēģini dažādas metodes, lai atrastu to, kas tev palīdz vislabāk.
4. Esi pacietīgs un regulāri praktizē, jo ilgtermiņa uzlabojumi prasa laiku.
Fizioterapija – dabisks un drošs atbalsts
Trauksme ir nopietna problēma, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīvi, taču pastāv vairāki efektīvi veidi, kā to mazināt. Fizioterapija piedāvā drošu, dabisku un zinātniski pamatotu pieeju trauksmes simptomu samazināšanai, izmantojot fiziskos vingrinājumus, elpošanas tehnikas un relaksācijas metodes.
Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :
Vai piesakies elektroniski:
