“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”

Ja šādu sāpju rašanās ir pēkšņa un nesaprotama, tad, iespējams, jāizsver iesaldētā pleca jeb adhezīvā kapsulīta varbūtība. Šajā rakstā apskatīsim gan cēloņus gan ārstēšanu.

Kas ir “Iesaldētais plecs” jeb adhēzīvais kapsulīts?

Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību. Tas izraisa ievērojamu kustību ierobežojumu pleca locītavā un sāpes, kas var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes.

Slimība attīstās pakāpeniski un bieži bez zināma iemesla, tomēr tās gaita ir raksturīga un sastāv no trīs posmiem:

1. Sāpju (iekaisuma) posms – sāpes plecā, īpaši naktīs un pie kustībām; kustības kļūst ierobežotas.
2. Stinguma (iesaldētais) posms – sāpes pakāpeniski mazinās, taču kustību apjoms ir ievērojami samazināts.
3. Atlabšanas posms – sāpes samazinās, kustības pamazām atjaunojas.
   

Kopējais slimības ilgums var būt no 12 mēnešiem līdz pat 3 gadiem.

Izplatība un riska grupas

Iesaldētais plecs skar aptuveni 2 – 5% pieaugušo populācijas.

Statistiski:

• Biežāk sastopams sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem;
• Apmēram 10–20% pacientu ar cukura diabētu dzīves laikā piedzīvo adhēzīvo kapsulītu;
• Cilvēkiem ar vairogdziedzera disfunkciju, sirds slimībām vai pēc pleca operācijām/traumām risks ir augstāks.
  

Celoņi

Adhēzīvā kapsulīta precīzi rašanās cēloņi nav pilnībā skaidri, taču to saista ar iekaisuma reakciju locītavas kapsulā, kas izraisa kapsulas sabiezēšanu un saaugumu veidošanos.

Biežākie predisponējošie faktori:

• Pēcoperācijas vai pēctraumas pleca imobilizācija;
• Endokrīnie traucējumi (diabēts, hipotireoze);
• Autoimūni procesi un lokāls iekaisums;
• Ilgstoša pārslodze vai nepareiza kustību biomehānika.
  

Simptomi

Raksturīgākie simptomi ir:

• Sāpes pleca locītavā (bieži pastiprinās naktī vai guļot uz skartās puses);
• Ierobežota aktīva un pasīva pleca kustība, īpaši ārējā rotācija un abdukcija(rokas pacelšana sānis);
• Muskuļu vājums un stīvums;
• Grūtības veikt ikdienas darbības – pacelt roku, aizsniegt muguru, piemēram, lai aizvērtu krūšturi, uzvilkt apģērbu pāri galvai.
  

Diagnostika

Diagnoze tiek noteikta klīniskās apskates laikā, izvērtējot kustību ierobežojuma raksturu un simptomātiku.

Papildus izmeklējumi, piemēram, magnētiskā rezonanse (MR) vai ultrasonogrāfija, var palīdzēt izslēgt citas patoloģijas (piemēram, rotatoru manšetes bojājumus vai artrītu).

Ārstēšana

Ārstēšana ir konservatīva un balstās uz fizioterapiju, pakāpenisku mobilizāciju un sāpju mazināšanu. Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama reti – tikai gadījumos, kad konservatīva ārstēšana ilgstoši nav efektīva.

Fizioterapijas nozīme

Fizioterapija ir būtiska gan akūtā, gan hroniskā stadijā.

Galvenie mērķi:

• Sāpju mazināšana un iekaisuma kontrole;
• Locītavas kapsulas mobilitātes atjaunošana;
• Muskuļu spēka un stabilitātes uzlabošana;
• Kustību apjoma un funkcionālo kustību atjaunošana.
  

Terapijā var iekļaut

• Manuālās mobilizācijas un mīksto audu tehnikas;
• Specifiskus stiepšanās un aktīvos vingrojumus;
• Fizikālās terapijas metodes (piemēram, ultraskaņu, lāzerterapiju);
• Teipošanu
• Pacienta izglītošanu par kustību ergonomiku un pašaprūpi.
  

Trīs vienkārši vingrinājumi mājās

Šie vingrinājumi ir piemēroti atsākot kustību un palīdz saglabāt locītavas mobilitāti. Tos ieteicams veikt bez sāpju provokācijas, 2–3 reizes dienā.

1. Pendeļveida vingrojums (rokas šūpošana)

Noliecies uz priekšu, atbalstoties ar veselo roku uz galda. Brīvi nolaid skarto roku un ļauj tai šūpoties nelielā amplitūdā uz priekšu–atpakaļ, sānis un uz apli.

→ Veic 30–60 sekundes.

2. Rāpošana pa sienu ar pirkstiem

Stāvot pret sienu, lēni “kāp” augšup ar pirkstiem, cik augstu iespējams bez sāpēm. Turi pozīciju 5 sekundes un lēni atgriezies sākuma stāvoklī.

→ Atkārto 10–15 reizes.

3. Dvielīša vilkšana aiz muguras

Turot dvieli aiz muguras ar abām rokām (veselā augšā, skartā lejā), lēni velc augšējo roku uz augšu, lai izstieptu plecu.

→ Turpini 10–12 atkārtojumus.

Kāpēc ar iesaldēto plecu ir tik grūti cīnīties?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem šī sindroma gadījumā ir tas, ka nav skaidri zināms viens konkrēts iemesls, kādēļ tas attīstījies. Katram pacientam slimības gaita norit ļoti individuāli — vienam atveseļošanās var notikt dažu mēnešu laikā, citam nepieciešami gadi.

Šī nenoteiktība bieži rada vilšanos un psiholoģisku nogurumu, jo progresu ne vienmēr iespējams redzēt uzreiz. Tomēr pētījumi un klīniskā prakse konsekventi pierāda, ka regulāra kustība un vingrošana ir efektīvākais veids, kā uzlabot stāvokli.

Pat ja kustības sākotnēji ir ierobežotas un sāpīgas, pakāpeniska mobilizācija palīdz saglabāt locītavas elastību, novērš muskuļu atrofiju un veicina asinsriti.

Fizioterapijas process prasa pacietību, disciplīnu un uzticēšanos, taču laika gaitā tas sniedz vislabākos rezultātus.

Svarīgākais ir turpināt kustēties — pat mazs progress šodien nozīmē lielāku brīvību rīt.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem : 

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr.  25445537                                 

Vai piesakies elektroniski: