Neirologs - laužam stereotipus

websitebuilder • 2019. gada 19. novembris
Izdzirdot vārdu NEIROLOGS, cilvēkiem joprojām ir ierobežotas zināšanas par to, ar ko tad īsti šis speciālists nodarbojās? 
Biežākais un aplamākais mīts ir, ka neirologu apmeklē tie, kuriem “kaut kas nav kārtībā ar galvu”. Bet patiesība ir tā, ka neirologs nav psihologs un tā darbības lauks ir pavisam savādāks un dziļāks.

Pavisam vienkārši – neirologa pārziņā ir mūsu nervu sistēma

Neirologs ir ārsts, kura pārziņā ir visas ar centrālo un perifēro nervu sistēmu saistītās saslimšanas, kas var izpausties ar dažādiem simptomiem. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai. 

Nervu sistēmas funkcijas ir: 
  • Visu šūnu, audu un orgānu darbības regulēšana un koordinācija, tādējādi nodrošinot dzīvības procesus organismā. 
  • Ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztveršana un atbildes reakcijas izraisīšana, nodrošinot organisma mijiedarbību ar ārējo vidi. 
  • Nosaka organisma vienotību. 
  • Palīdz orientēties apkārtējā vidē. 
  • Palīdz apzināties sava ķermeņa pozu, kā arī koordinē kustības un veido kustību iemaņas. 
  • Galvas smadzeņu garoza veido psihiskās dzīves materiālo pamatu, kas ir arī radošās dzīves pamats — apziņai, atmiņai un intelektam. 

Kādos gadījumos tad būtu jāvēršas pie Neirologa?
Nervu sistēmas bojājumi visbiežāk izpaužas kā sāpes dažādās ķermeņa vietās, tie var būt arī galvas reiboņi un neizskaidrojamas izcelsmes galvassāpes, jušanas traucējumi, koordinācijas trūkums, trīce, tirpšana, trauksme, arī miega traucējumi un vēl daudzi citi simptomi, kuru cēlonis var būt tieši nervu sistēmas bojājumi un saslimšanas.

Ja Jums ir sūdzības:
  • Biežas galvassāpes (migrēnas simptomi)
  • Muguras sāpes 
  • Muskuļu vājums un disbalanss
  • Kādas ķermeņa daļas tirpšana vai nejūtīgums
  • Miega traucējumi
  • Trauksmes sajūtas (veģetatīvās distonijas pirmssākums)
  • Reiboņi un līdzsvara problēmas
  • Krampji un epilepsijas sindromi
  • Apjukums vai atmiņas zudumi
  • Trauksmes un veģetatīvās distonijas sindromi
  • Smadzeņu vai mugurkaula trauma
  • Nervu sistēmas infekcijas, insulti, deģeneratīvi traucējumi
  • Insults, smadzeņu infarkts, Alcheimers u.c.

Mūsu laikmeta modernā slimība, kas nav iedoma - Veģetatīvā distonija 

Arvien vairāk neiraloga vārdu saista ar veģetatīvās distonijas slimibu, kas ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem. 
Pārslodze, nepietiekama atpūta, stress un pārdzīvojumi sāk radīt nepārejošu trauksmi, kas pāriet uz veģetatīvajiem nerviem un mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvā nervu sistēma regulē visus iekšējos orgānus un distonijas gadījumā parādās orgānu darbības traucējumi. 

Visbiežāk tiek novērotas galvassāpes, slikta dūša, reiboņi, elpas trūkums, menstruālā cikla traucējumi, panikas lēkmes un vēl daudzi citi simptomi, kas pacientu var novest psiholoģiski ļoti smagā stāvoklī. Neirologs ir tas ārsts, kurš pēc izmeklējumu veikšanas var diagnosticēt, vai tā ir veģetatīva distonija vai cita rakstura veselības traucējumi. Veģetatīvās distonijas gadījumā neirologs palīdz atrast labākos veidus, kā cīnīties ar šo kaiti.

Neirologs palīdz arī migrēnas pacientiem

Migrēnu dēvē par visbiežāk fiksēto neiroloģisko saslimšanu, ar kuru sastopas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Migrēna, neskatoties uz medicīnas attīstību, joprojām ir diezgan neskaidra slimība, kurai nav atrasti efektīvi veidi, kā to pilnībā izārstēt. Šī ir slimība, kas ir ar mainīgu dabu un individuālām iezīmēm, kas katram pacientam var atšķirties. To robežu, kas parastas galvassāpes nodala no migrēnas, neirologs spēj noteikti pēc dažādiem izmeklējumiem un pacienta iztaujāšanas. 
Mūsdienās migrēnas simptomu mazināšanai un lēkmju novēršanai ir pieejami dažādi medikamenti, kas palīdz daudziem, bet ne visiem. Bieži vien migrēnas ārstēšana nav tikai medikamenti, bet arī izmaiņas dzīvesveidā un slimības iepazīšana. Ar migrēnu nav jāsamierinās, to var ārstēt un uzlabot pašsajūtu, tāpēc ir svarīgi doties pie neirologa.

2019. gada septembrī Fiziocentrs komandai ir pievienojies šīs nozares speciālists - Neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā.  

Ja vēlaties pieteikties neirologa konsultācijai Fiziocentrs klīnikā, lūdzu, iepriekš sazinieties ar mums pa tālruni
lai vienotos par pieņemšanas laikiem. 
Konsultācijas cena EUR 40,00.



Traumatologa konsultācijas
2026. gada 23. jūlijs
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Meniska plīsums
2026. gada 21. jūlijs
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.