Fiziocentrs klīnikas atklāšanas svētki 24.10.
websitebuilder • 2019. gada 19. novembris
24.oktobrī Rīgā, Bruņinieku ielā 49, notika jaunās fizioterapijas un rehabilitācijas klīnikas “Fiziocentrs” atvēršanas svētki. Jaunajās telpās plašu pakalpojumu klāstu veselības un sporta gaitu uzlabošanai galvenā fizioterapeita Mareka Osovska vadībā turpmāk nodrošinās desmit pieredzējuši fizioterapeiti, un konsultācijas sniegs arī neirologs, traumatologs un uztura speciālists.
“Fiziocentrs” atklāšanas dienā klīnikas apmeklētāji varēja noklausīties vairāku speciālistu lekcijas – klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis vērtēja tautas sporta pārstāvju fizisko sagatavotību, fitnesa treneris Armands Sukuts atklāja mūsdienu diētu lielākās kļūdas, savukārt mūziķis un veselīga dzīvesveida vēstnesis Kaspars Zlidnis stāstija par to, cik svarīgas fiziskās aktivitātes ir ikdienā.
“Sen jau bijām to pelnījuši! Plašākas telpas nozīmē lielāku jaudu un vairāk kustības,” par jauno telpu atklāšanu priecīgs ir klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš palīdzējis kaldināt ceļu uz panākumiem tādiem sportistiem kā divkārtējam olimpisko spēļu čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam, Latvijas boksa zvaigznei Mairim Briedim un Latvijas rekordistam svarcelšanā Artūram Plēsniekam.
“Mūsu rīcībā ir divas lielas vingrošanas zāles un septiņi speciālistu kabineti, lai palīdzētu daudz kvalitatīvāk rūpēties par klientu fizisko veselību, ne tikai pēctraumu rehabilitācija, bet arī profilaksē” stāsta M.Osovskis.
Viņš atklāj, ka klīnika piedāvās plašu piedāvājumu klāstu, sākot ar individuālām konsultācijām, ārstnieciskajām masāžām un vingrošanām, un beidzot ar dažāda veida funkcionālo treniņu programmām sertificētu speciālistu vadībā.
Jaunajā klīnikā strādās arī neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā. Drīzumā “Fiziocentrā” tiks piedāvātas arī traumatologa un uztura speciālista konsultācijas.
“Pēc deviņu gadu darbošanās ir patiess prieks pāriet jaunā līmenī. Pēdējos gados bieži nācās ilgi gaidīt, lai tiktu pie speciālistiem, jo šaurās telpas mūs ierobežoja, tāpēc šie ir svētki gan mums, gan mūsu draugiem un klientiem, jo esam kļuvuši lielāki un pieejamāki,” stāsta uzņēmuma “Fiziocentrs” īpašnieks un valdes loceklis Mareks Voļskis.
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.
Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā.
Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas.
