Fiziocentrs klīnikas atklāšanas svētki 24.10.
websitebuilder • 2019. gada 19. novembris
24.oktobrī Rīgā, Bruņinieku ielā 49, notika jaunās fizioterapijas un rehabilitācijas klīnikas “Fiziocentrs” atvēršanas svētki. Jaunajās telpās plašu pakalpojumu klāstu veselības un sporta gaitu uzlabošanai galvenā fizioterapeita Mareka Osovska vadībā turpmāk nodrošinās desmit pieredzējuši fizioterapeiti, un konsultācijas sniegs arī neirologs, traumatologs un uztura speciālists.
“Fiziocentrs” atklāšanas dienā klīnikas apmeklētāji varēja noklausīties vairāku speciālistu lekcijas – klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis vērtēja tautas sporta pārstāvju fizisko sagatavotību, fitnesa treneris Armands Sukuts atklāja mūsdienu diētu lielākās kļūdas, savukārt mūziķis un veselīga dzīvesveida vēstnesis Kaspars Zlidnis stāstija par to, cik svarīgas fiziskās aktivitātes ir ikdienā.
“Sen jau bijām to pelnījuši! Plašākas telpas nozīmē lielāku jaudu un vairāk kustības,” par jauno telpu atklāšanu priecīgs ir klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš palīdzējis kaldināt ceļu uz panākumiem tādiem sportistiem kā divkārtējam olimpisko spēļu čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam, Latvijas boksa zvaigznei Mairim Briedim un Latvijas rekordistam svarcelšanā Artūram Plēsniekam.
“Mūsu rīcībā ir divas lielas vingrošanas zāles un septiņi speciālistu kabineti, lai palīdzētu daudz kvalitatīvāk rūpēties par klientu fizisko veselību, ne tikai pēctraumu rehabilitācija, bet arī profilaksē” stāsta M.Osovskis.
Viņš atklāj, ka klīnika piedāvās plašu piedāvājumu klāstu, sākot ar individuālām konsultācijām, ārstnieciskajām masāžām un vingrošanām, un beidzot ar dažāda veida funkcionālo treniņu programmām sertificētu speciālistu vadībā.
Jaunajā klīnikā strādās arī neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā. Drīzumā “Fiziocentrā” tiks piedāvātas arī traumatologa un uztura speciālista konsultācijas.
“Pēc deviņu gadu darbošanās ir patiess prieks pāriet jaunā līmenī. Pēdējos gados bieži nācās ilgi gaidīt, lai tiktu pie speciālistiem, jo šaurās telpas mūs ierobežoja, tāpēc šie ir svētki gan mums, gan mūsu draugiem un klientiem, jo esam kļuvuši lielāki un pieejamāki,” stāsta uzņēmuma “Fiziocentrs” īpašnieks un valdes loceklis Mareks Voļskis.
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.
