Triecienviļņa terapija

2022. gada 19. jūlijs
Triecienviļņa terapija

Triecienviļņa terapija ir augsti efektīva ārstēšanas metode, kas palīdz ārstēt gan akūtas, gan hroniskas slimības, izmantojot mūsdienīgu ierīci, kas vada trieciena viļņus no triecienviļņu terapijas iekārtas uz problemātiskajām ķermeņa daļām.

Triecienviļņa terapiju izmanto ļoti plaši, galvenokārt ortopēdijā un rehabilitācijā kaulu un locītavu sistēmas slimību gadījumā. To iesaka, ja masāžas un fizikālā terapija nesniedz cerēto rezultātu. Triecienvilnis noārda uzkaļķojumus, paātrina sadzīšanas procesus, stimulē vielmaiņu, uzlabo asinscirkulāciju, mazina tūsku, samazina un likvidē sāpes.

Triecienviļņu impulsi bojātajos audos iekustina veselu virkni pozitīvu procesu– sakaļķojumu un iekaisumu uzsūkšanos, atslābina savilkto muskuļu struktūru, nodrošina audu barošanos un atjaunošanos

 

Kādos gadījumos izmanto Triecienviļņa terapiju:

  • sāpes locītavās un cīpslu iekaisumi
  • saišu problēmas un iekaisumi
  • pēdas saišu un ahileja cīpslu iekaisumi
  • papēža radziņi un papēža piesis
  • cīpslu un kaulu pārkaļķojumi/uzkaļķojumi
  • muskuļu iekaisums
  • sabiezējuši rētaudi, – terapija padara tos mīkstākus;
  • dažādi muskuļu savilkumi un iekaisumi, tā dēvētie trigera punkti, kas ir kakla, plecu zonā un starp lāpstiņām, – nereti sastopami pacientiem, kuri daudz laika pavada pie datora, arī košanas muskuļa iekaisums u.c.


Svarīgi:
Pirms terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu speciālistu (traumatologu, ķirurgu, rehabilitologu) terapijas nepieciešamības izvērtēšanai un tās efektīvas norises nodrošināšanai.


Pakalpojuma cena – EUR 30,00 (procedūras ilgums 3-15 min)

Diafragma – vairāk nekā elpošanas muskulis
Autors Zane Lapsiņa • 2026. gada 2. oktobris
Elpošana ir viena no retajām organisma funkcijām, kas lielākoties notiek automātiski, bet kuru vienlaikus varam arī apzināti ietekmēt. Mēs elpojam guļot, runājot, sportojot, piedzīvojot stresu un koncentrējoties darbam. Un viens no galvenajiem šī procesa dalībniekiem ir diafragma.
Apsēstība ar ēdienu un savu izskatu
2026. gada 10. septembris
Ēšanas traucējumi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ēšanu. Tie var mainīt attiecības ar savu ķermeni, kustībām, fizisko slodzi un atpūtu, kā arī būtiski ietekmēt fizisko un emocionālo veselību. 
Traumatologa konsultācijas
2026. gada 23. jūlijs
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Meniska plīsums
2026. gada 21. jūlijs
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?