Saspringts žoklis: kā to atpazīt un ko darīt?

2026. gada 4. novembris

Vai pēc saspringtas darba dienas jūti nogurumu žoklī?


Pamani, ka, koncentrējoties darbam, cieši sakod zobus?


Varbūt košļājot rodas sāpes vai, atverot muti, žoklis noklikšķ?


Par saspringtiem pleciem un sprandu runājam bieži, taču arī žokļa locītava un muskuļi var būt pārslogoti. Turklāt zobu saspiešanu nereti pamanām tikai tad, kad jau parādījies diskomforts.


Žokļa locītava (medicīniski: Temporomandibulārās locītava), ir viena no aktīvākajām sejas struktūrām, ko ikdienā izmantojam daudz biežāk, nekā apzināmies un ietekme uz ķermeni kopumā var būt būtiska.



Kāpēc žoklis var kļūt saspringts?


Žokļa locītavas atrodas abās sejas pusēs, tieši pie ausīm. Tās kopā ar muskuļiem ļauj mums runāt, košļāt un žāvāties. Ikdienā šī sistēma strādā daudz, parasti pat nepievēršot mūsu uzmanību.


Papildu slodzi var radīt ilgstoša zobu saspiešana vai griešana. Piemēram, saspringtā brīdī pie datora zobi paliek cieši sakosti, lai gan to paši nemaz neapzināmies. Ja tas notiek bieži, žokļa muskuļiem ir mazāk iespēju atpūsties.


Arī ieradums ilgstoši košļāt tikai vienā pusē var radīt nevienmērīgu slodzi. Tāpēc, meklējot diskomforta iemeslus, svarīgi pievērst uzmanību gan žoklim, gan ikdienas paradumiem.


Par žokļa muskuļu saspringumu vai locītavas darbības traucējumi

Kādas pazīmes ievērot?


Par žokļa muskuļu saspringumu vai locītavas darbības traucējumiem var liecināt:

  • saspringums vai nogurums žoklī, īpaši no rīta;
  • sāpes košļājot, žāvājoties vai ilgstoši runājot;
  • grūtības plaši atvērt muti;
  • sāpīga klikšķēšana vai sajūta, ka žoklis aizķeras;
  • bieža zobu saspiešana dienā vai griešana miegā;
  • sāpes deniņu apvidū, reizēm kopā ar saspringumu sejā un kaklā.

Šīm sūdzībām var būt arī citi iemesli. Ne visas galvassāpes ir saistītas ar žokli, un klikšķis pats par sevi vēl nenozīmē, ka nepieciešama ārstēšana. Svarīgi ir tas, vai ir sāpes, kustību ierobežojums un traucējumi ikdienā.


Mazs pārbaudījums: ko tavs žoklis dara šobrīd?

Uz mirkli pārtrauc lasīšanu un pievērs uzmanību — vai tavi zobi ir cieši sakosti? Vai pleci ir pacelti?

Ļauj žoklim atslābt, zobiem palikt viegli atdalītiem un nolaid plecus. Šādu īsu pauzi vari ieviest vairākas reizes dienā, īpaši strādājot pie datora vai brīžos, kad jūti spriedzi.


Ko vari mainīt ikdienā?

Pamani, kad saspied zobus. Vai tas notiek, strādājot, vadot automašīnu vai steidzoties? Pamanot šo ieradumu, vari apzināti atbrīvot žokli.


Maini pozu un izkusties. Nav vienas ideālas pozas, kurā jāpavada visa diena. Regulāras kustību pauzes palīdz pārtraukt ilgstošu saspringumu.


Iekārto ērtu darba vietu. Novieto ekrānu tā, lai, skatoties tajā, nebūtu ilgstoši jāliec galva uz leju vai jāstiepjas uz priekšu.


Neignorē atkārtotas sāpes. Ja žoklis regulāri sāp, mute atveras arvien grūtāk vai diskomforts traucē ēst, ir vērts noskaidrot cēloni pie speciālista.


zoklis

Kā var palīdzēt fizioterapeits?

Fizioterapeits izvērtē, kā kustas žoklis, kuri muskuļi ir saspringti un kādas ikdienas darbības provocē sūdzības. Vajadzības gadījumā tiek izvērtēta arī kakla kustība un apkārtējo muskuļu darbība.


Palīdzība var ietvert muskuļu atslābināšanas paņēmienus un masāžu, piemērotus vingrinājumus, kā arī ieteikumus ikdienas paradumu maiņai. Masāža var palīdzēt mazināt muskuļu saspringumu un ar to saistītās sāpes, taču tā ir viena no ārstēšanas iespējām, nevis universāls risinājums.


Masāžas mērķis ir:

  • Mazināt muskuļu saspringumu.
  • Atvieglot žokļa locītavas kustības, ja tās ierobežo muskuļu saspringums.
  • Palīdzēt mazināt ar žokļa muskuļu pārslodzi saistītās sāpes.
  • Mazināt galvassāpes, ja tās saistāmas ar žokļa muskuļu sasprindzinājumu.


Arī žoklis ir pelnījis atpūtu. Ja pamani atkārtotu saspringumu vai sāpes, pievērs tām uzmanību — cēloņa noskaidrošana ir pirmais solis, lai atrastu piemērotu risinājumu.

 

Ja FIZIOCENTRS komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu speciālistiem:

 

FIZIOCENTRS Skanste                       

Tel. Nr. 25 445 536                                 

E-pasts: skanste@fiziocentrs.lv            


FIZIOCENTRS Bruņinieks   

Tel. Nr. 25 445 537

E-pasts: bruninieks@fiziocentrs.lv



2026. gada 21. oktobris
Raksta Autore: Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace
Diafragma – vairāk nekā elpošanas muskulis
Autors Zane Lapsiņa • 2026. gada 2. oktobris
Elpošana ir viena no retajām organisma funkcijām, kas lielākoties notiek automātiski, bet kuru vienlaikus varam arī apzināti ietekmēt. Mēs elpojam guļot, runājot, sportojot, piedzīvojot stresu un koncentrējoties darbam. Un viens no galvenajiem šī procesa dalībniekiem ir diafragma.
Apsēstība ar ēdienu un savu izskatu
2026. gada 10. septembris
Ēšanas traucējumi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ēšanu. Tie var mainīt attiecības ar savu ķermeni, kustībām, fizisko slodzi un atpūtu, kā arī būtiski ietekmēt fizisko un emocionālo veselību. 
Traumatologa konsultācijas
2026. gada 23. jūlijs
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Meniska plīsums
2026. gada 21. jūlijs
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.