Elpošana ir viena no retajām organisma funkcijām, kas lielākoties notiek automātiski, bet kuru vienlaikus varam arī apzināti ietekmēt. Mēs elpojam guļot, runājot, sportojot, piedzīvojot stresu un koncentrējoties darbam. Un viens no galvenajiem šī procesa dalībniekiem ir diafragma.

Ēšanas traucējumi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ēšanu. Tie var mainīt attiecības ar savu ķermeni, kustībām, fizisko slodzi un atpūtu, kā arī būtiski ietekmēt fizisko un emocionālo veselību. 

Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris

Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.

Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.

Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.

“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?

Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.

Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.