Mūsu mazie sāpju izraisītāji - TRIGGERPUNKTI

2024. gada 23. oktobris

Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā. 

Kas tad īsti ir Triggerpunkti?

Pats Triggerpunkts (TrP) ir sataustāms mezgliņš saspringtā muskulī, veinkāršāk sakot, tas ir pārāk aktīvi nostrādājies muskulis. Šādas situācijas veidojas, ja ilgstoši tiek noturēta nekustīga pozīcija (piem., ilgstoša sēdus poza), ja sporta treniņš ir bijis par intensīvu muskuļa spējām vai ja netiek ieturēta pauze starp treniņiem, lai atjaunotos. Tāpat pie vainas var būt arī kāda trauma vai muskulatūras disbalanss, kā rezultātā ir stājas asimetrija. 

Uzspiežot uz šo punktu vai sasprindzinot muskuli, kurā ir triggerpunkts, tas var izraisīt nepatīkamas sāpes gan lokāli, gan tās var izstarot uz citu vietu. Kā arī reizēm uzspiežot uz šo punktu novēro muskuļu raustīšanos.

Triggerpunkti mēdz izpausties arī kā saspringuma tipa galvassāpes, troksnis ausīs, muguras lejasdaļas un plecu joslas sāpes, un kā samazināts kustību apjoms locītavās. 

“Kā, piemēram, viena no biežāk sastopamām sūdzībām fizioterapeita praksē ir sāpoša spranda un savilkti pleci, kuru izraisītājs var būt mazs muskulī izveidojies triggerpunkts kautkur sprandas muskuļos. Mazs mezgliņš – bet rada tik lielu diskomfortu un, iespējams, pat izraisa galvassāpes”

trigerpunkti

Kā tad veidojas šie triggerpunkti?

Triggerpunkti veidojas, ja muskulis tiek ilgstoši pakļauts pārslodzei, kas pārsniedz tā kapacitāti. 

Šādas situācijas veidojas, ja ilgstoši tiek noturēta nekustīga pozīcija (piem., ilgstoša sēdus poza), ja sporta treniņu laikā pārslogo muskuļus vai ja netiek ieturēta pauze starp treniņiem, lai atjaunotos, kā arī traumas vai muskulatūras disbalansa rezultātā.

Šie triggerpunkti mēdz izveidoties arī hroniska stresa, bezmiega un vitamīna trūkuma rezultātā (C, D, B, Magnijs, Dzelzs, Folijskābe, u.c.)

Triggerpunktu veidi

Triggerpunkti var būt:

  • Aktīvie triggerpunkti, tas ir jebkurš TrP, kas - gan mierā, gan uzspiežot uz tā izraisa pastiprinātu jutīgumu vai sāpes.
  • Latentie triggerpunkti parasti nerada sāpes. Sāpes rodas tikai tad, ja spēcīgi tiek uzspiests uz šo punktu. Tie var mainīt muskuļu aktivācijas modeļus vai izraisīt muskuļu vājumu pacientiem bez sāpēm. Var ietekmēt muskuļa funkcionālās spējas.
  • Primārie vai Centrālie triggerpunkti pie spiediena tie rada sāpes gan lokāli, gan izstaro. Šie punkti parasti veidojas muskuļu vēderiņos.
  • Sekundārie vai Satelīttriggerpunkti parasti rodas no primāriem triggerpunktiem uz to sāpju izstarošanās zonām. Ja tiek izārstēts primārais triggerpunkts, tad sekundārais triggerpunkts mēdz pazust.
  • Difūzie triggerpunkti rodas, ja ir izveidojušies vairāki centrālie TrP ar satelīt TrP.. Tas bieži notiek, ja ir smaga stājas deformācija, piemēram, skolioze.
  • Dažkārt arī cīpslās un saitēs var veidoties šie sāpju punkti - Saišu triggerpunkti mēdz radīt nepatīkamas sāpes locītavās.

Kā fizioterapeits var palīdzet pie sāpīgiem triggerpunktiem?

  • ĀRSTNIECISKĀ MASĀŽA - izmasējot sāpīgos punktus, uzlabojas asinrite un muskulis relaksējas, kas samazina sāpes un ļauj muskulim labāk atjaunoties.
  • ĀRTSNIECISKĀ VINGROŠANA - muskuļa disbalansa mazināšanai, kas ir galvenais nosacījums, labai pašsajūtai.
  • KINEZIOLOĢISKĀ TEIPOŠANA - arī teipošana līdzīgi kā masāža samazina sāpes un ļauj muskulim labāk atjaunoties. Teipošana ir labs palīglīdzeklis, ja ir saspringta ikdiena un nav laika atvēlēt ilgāku laiku procedūrai. Pareizi uzlīmējot šīs “krāsainās lentas” tiek labota jebkāda nepareiza mijiedarbība starp ādu, muskuļiem, locītavām un saitēm.Teipošanas procedūra pie fizioterapeita aizņem tikai 15 min. 
  • KUSTĪBA UN MUSKUĻU PASTIEPŠANA - Ja ikdienā ir ilgstoši jāsēž pie datora, tad iesaka ik pēc 30min-1h veikt stiepšanās vingrojumus vai vienkārši piecelties un nedaudz pastaigāties. 
  • PAŠMASĀŽA AR BUMBIŅĀM VAI RUĻĻIEM - kā visefektīvāk izmantot pašmasāžas tehnikas mājas apstākļos, apmacīs jūs pieredzējis fizioterapeits.

Ja arī Tev ir diskomforts vai vēlies laicīgi parūpēties par savu ķermeni, piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem un mēs Tev palīdzēsim!

 Izmantotā literatūra:

https://www.physio-pedia.com/Trigger_Points

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3440564/

Traumatologa konsultācijas
2026. gada 23. jūlijs
Viens no pieredzējušākajiem pleca un sporta traumu speciālistiem Latvijā pievienojas Fiziocentra komandai – Dr. Kaspars Ūdris
Meniska plīsums
2026. gada 21. jūlijs
Ceļgala sāpes pēc neveiksmīga pagrieziena, pietūkums vai sajūta, ka celis "ķeras" – tās var būt meniska plīsuma pazīmes. Meniska traumas ir vienas no biežākajām ceļgala traumām gan sportistiem, gan ikdienā aktīviem cilvēkiem.
2026. gada 7. jūlijs
Smaguma sajūta kājās, pietūkušas potītes, nospiedumi no zeķēm vai sajūta, ka apavi dienas beigās kļuvuši ciešāki - daudzi cilvēki ar to ir saskārušies. Reizēm tūska parādās pēc garas dienas uz kājām, ilgstošas sēdēšanas, karstā laikā vai pēc traumas. Citreiz tā var būt saistīta ar asinsrites, limfātiskās sistēmas vai citu orgānu darbības traucējumiem. Tūska nav tikai estētisks jautājums. Tā ir pazīme, ka audos uzkrājas šķidrums. Dažos gadījumos tā pāriet pati, bet citos nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana un mērķtiecīga palīdzība.
Cīpslas – klusie kustību varoņi: kāpēc par tām jādomā ikvienam
2026. gada 9. jūnijs
Cīpslas ir ļoti svarīga cilvēka balsta un kustību aparāta sastāvdaļa. Lai gan ikdienas treniņu procesā par tām nereti tiek aizmirsts, tās spēlē būtisku lomu katrā kustībā – sākot no staigāšanas un priekšmetu pacelšanas līdz sportiskām aktivitātēm un smalkām roku kustībām.
2026. gada 12. maijs
“Man ir sajūta, ka nevaru ievilkt dziļu elpu. Ir sajūta, ka trūkst elpas.” Šādas sajūtas ir tipiskas cilvēkiem, kuri pieredz hiperventilāciju. Tās var radīt bailes un trauksmi – kas ar mani notiek?
2026. gada 30. aprīlis
Patellārās saites iekaisums, bieži saukts arī par “skrējēja celi”, ir izplatīta pārslodzes trauma, kas skar ceļa priekšējo daļu, zem ceļa kauliņa.
2026. gada 23. marts
Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu.
2026. gada 24. februāris
Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?
Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību.
2026. gada 20. janvāris
“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”
Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.
2025. gada 9. decembris
Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā. Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.