fiziocentrs

Dārza sezona bez sāpēm: kā pasargāt sevi no traumām un pārslodzes?

Mon, 23 Mar 2026 08:35:34 GMT

Pavasarim tuvojoties, daudzi ar prieku dodas dārzā – rakšana, stādīšana, ravēšana un krūmu griešana palīdz ne tikai sakopt vidi, bet arī uzlabo garastāvokli un pašsajūtu. Tomēr fizioterapijas klīnikās šis laiks nozīmē arī pacientu skaita palielināšanos, jo iepriekš nesagatavojoties, sāpes mugurā, plecu, ceļu un plaukstas locītavās bieži vien nāk komplektā ar dārza sezonas atklāšanu.

Lai darbs dārzā sniegtu gandarījumu, nevis sāpes, ir svarīgi saprast, kā slodze ietekmē ķermeni un kā to līdzsvarot, lai neiedzīvotos traumās .

Kāpēc parādās sāpes?

1. Fiziskās aktivitātes palielināšanās

Ziemā nereti ķermenis pierod pie mazāk kustībām. Kad pavasarī tiek uzsākts intensīvs darbs dārzā, muskuļi nav gatavi šādai slodzei. Rezultāts – sāpes, stīvums un kustību ierobežojums.

2. Piespiedu pozas un kustību ieradumi

Dārza darbi bieži ir asimetriski – kustības tiek veiktas ar vadošo roku, noliekšanās biežāk veikta uz vienu pusi. Tas nozīmē, ka muskuļu grupas tiek noslogotas nevienmērīgi . Šāda slodze ar laiku izraisa muskuļu disbalansu .

Tā kā dārza darbos ilgstoši nākas atrasties piespiedu pozās (piemēram, saliekties vai pietupties), muskuļi nogurst, jo nav pieraduši tik ilgi noturēt konkrēto pozu. Parādās stīvuma sajūta, sāpes un kustību ierobežojumu , īpaši muguras un kakla daļā.

3. Nepareiza slodzes sadale un vienveidīgas kustības

Dārza darbos bieži nākas atkārtot vienas un tās pašas kustības daudzas reizes — griezt, pļaut, rakt vai stādīt. Šādas vienveidīgas, atkārtotas kustības izraisa noteiktu muskuļu grupu pārslodzi.

Katrs muskulis ar cīpslas starpniecību stiprinās pie kaula. Kad muskuļi ilgstoši tiek pārslogoti, arī cīpslām rodas nepārtraukta mehāniska spriedze un mikroskopiski bojājumi. Organisms cenšas tos dziedēt, taču, ja slodze turpinās, attīstās cīpslu iekaisums jeb tendinīts .

Visbiežāk tas notiek ap pleciem, elkoņiem un plaukstu locītavām , kur muskuļi strādā intensīvi, bet bez pietiekamas atpūtas.

Piemēram:

krūmu griešana var izraisīt rotatoru manšetes cīpslu iekaisumu,
ilgstoša grābšana vai pļaušana – tenisa vai golfa elkoni,
darbs ar instrumentiem – plaukstas un apakšdelma cīpslu kairinājumu.

Šādi iekaisumi – bieži kļūst hroniski un prasa ilgstošu ārstēšanos. Tāpēc ir būtiski jau savlaicīgi rīkoties profilaktiskos nolūkos, mainīt darba pozas un dot muskuļiem pietiekamu atpūtu starp dārza darbiem.

Kā sagatavoties dārza sezonai?

1. Stiprini korsetes muskulatūru

Veic vingrojumus, kas nostiprina dziļos muguras, vēdera un iegurņa muskuļus. Tas palīdzēs ķermenim būt stiprākam un stabilākam.

2. Uzturi pilnu kustību apjomu locītavās

Ikdienas stiepšanās vingrojumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība. Pēc aktīvas dienas dārzā ir jādod ķermenim iespēja uzelpot. Jāizstiepj muguras, plecu un apakšējo ekstremitāšu muskuļi.

3. Sāc ar mēru

Nepavadiet visu dienu dārzā uzreiz. Labāk sadalīt darbu pa daļām – 30–40 minūšu darbs, tad īsa pastaiga vai atpūta.

4. Pozīciju maiņa

Nepaliec ilgstoši vienā pozā. Piemēram, ravējot vari izmantot ceļa balsta pozīciju vai mazu soliņu, lai samazinātu slodzi mugurkaulam.

5. Domā par ergonomiku

Izvēlies instrumentus ar garākiem rokturiem, lai nav tik zemu jānoliecas.
Lieto cimdus ar mīkstāku materiālu, lai pasargātu plaukstas un pirkstus.
Smagumus jāceļ ar kājām, nevis muguru – t.i., pietupjoties ceļos un muguru turot taisnu.

6. Iesildīšanās pirms darba

Pirms dārza darbiem – neliela iesildīšanās: plecu izapļošana, gurnu kustības. Tas aktivizē muskuļus un sagatavo tos slodzei.

Kāpēc ofisa darbinieki ir lielāks risks gūt iepriekš pieminētās traumas?

Cilvēki, kas ikdienā pamatā pavada laiku savā darba vietā- ofisā, un pavasarī ar entuziasmu metas dārza darbos, parasti neapzinās, ka kustību bāze abām aktivitātēm ir ļoti līdzīga . Gan birojā, gan dārzā tiek strādāts ar rokām priekšā ķermenim, saliecoties uz priekšu un ilgstoši atrodoties vienā pozā.

Tas nozīmē, ka muskuļi jau pirms dārza sezonas ir noguruši un saspringti , īpaši plecu joslā, apakšdelmos un u.c. Kad šai ikdienas statiskajai slodzei pievienojas fiziska slodze dārzā — rakšana, griešana, celšana — pārslodze dubultojas . Rezultātā pie sāpēm vai iekaisuma reakcijām nav vainojami tikai no dārza darbi, bet gan no šo abu slodžu kombinācija .

Fizioterapeits šādos gadījumos palīdzēs identificēt, kuri muskuļi tiek pārslogoti ikdienā, un iemācīs, kā līdzsvarot slodzi – piemēram, ar stiepšanās un stabilizācijas vingrojumiem, kas samazina uzkrāto spriedzi un pasargā no traumām gan birojā, gan dārzā.

Kad doties pie fizioterapeita?

Pie fizioterapeita būtu jāvēršas brīdī, kad parādās pirmie simptomi – sāpes, stīvums, tirpšana vai kustību ierobežojums , jo šie signāli liecina, ka muskuļi un locītavas ir saskārušies ar pārslodzi. Tomēr vēl nozīmīgāk ir negaidīt, līdz sāpes sākas , bet gan savlaicīgi sagatavot ķermeni sezonai . Fizioterapeits var novērtēt stāju, kustību ieradumus un muskuļu spēku. Iemācīt profilaktiskus vingrojumus, lai dārza darbu laikā izvairītos no pārslodzes.

Savlaicīga profilakse nozīmē, ka ķermenis būs stiprāks, izturīgāks un gatavāks slodzei , un tu varēsi baudīt dārza darbus bez sāpēm un diskomforta. Tāpat fizioterapeits var palīdzēt izveidot individuālu plānu, kas pielāgots tavai fiziskajai sagatavotībai, vecumam un slodzes veidam — tas ir labākais ieguldījums veselībā, pirms sākas intensīvā darba sezona.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25 445 537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25 445 536

Vai piesakies elektroniski:

Kustība kā atbalsts mentālajai veselībai

Tue, 24 Feb 2026 18:28:33 GMT

Trauksme, stress un izdegšana: kā kustība var kļūt par drošu atbalstu, nevis papildu slodzi?

Runājot par veselību, bieži domājam par higiēnu, fiziskajām aktivitātēm vai skaitļiem – soļu daudzumu, pulsu, ķermeņa svaru. Taču cilvēka veselība nav sadalāma pa atsevišķām “nodaļām”. Ķermenis, psihe, emocijas un fizioloģiskie procesi veido vienotu sistēmu, kurā izmaiņas vienā līmenī neizbēgami ietekmē pārējos.

Ilgstošs stress var paaugstināt muskuļu tonusu un veicināt sāpes kakla daļā, plecos vai mugurā. Psiholoģiska spriedze bieži atspoguļojas elpošanā, sirdsdarbībā un gremošanā. Savukārt pozitīvas fiziskas pārmaiņas – lielāks spēks, labāka stāja vai kustību brīvība – var uzlabot pašvērtējumu, drošības sajūtu ķermenī un emocionālo līdzsvaru. Pētījumi rāda, ka pat nelieli funkcionāli uzlabojumi ķermenī var palielināt pašefektivitātes izjūtu jeb ticību savām spējām, kas ir būtisks faktors mentālajā veselībā.

Šī savstarpējā ietekme ir nozīmīga gan simptomu attīstībā, gan atveseļošanās procesā. Tāpēc, saskaroties ar fiziskām sūdzībām, ir svarīgi ne tikai ārstēt simptomu, bet arī pievērst uzmanību emocionālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, attīstīt ķermeņa apzinātību un spēju pamanīt tā reakcijas, ieviest kustību un stresa regulācijas stratēģijas, kas palīdz atjaunot līdzsvaru.

Kustība kā atbalsts mentālajai veselībai

Fiziskās aktivitātes ir viens no dabiskākajiem veidiem, kā ietekmēt smadzeņu darbību. Kustības laikā organismā pastiprināti izdalās serotonīns un endorfīni – vielas, kas uzlabo garastāvokli un mazina trauksmi. Vienlaikus samazinās kortizola jeb stresa hormona aktivitāte.

Diemžēl joprojām pastāv mīts, ka fiziskās aktivitātes nozīmē maratonus, sporta zāli vai augstu fizisko sagatavotību. Šāds priekšstats bieži attur cilvēkus ar psihiskās veselības grūtībām no kustības vispār. Taču mentālā veselība uzlabojas arī no mazām, konsekventām darbībām – regulāras pastaigas, viegli spēka vingrojumi vai stiepšanās var sniegt būtisku ieguvumu. Pētījumi liecina, ka regulāras pastaigas var uzlabot garastāvokli līdzīgā līmenī kā viegli antidepresanti, īpaši vieglas un vidēji smagas depresijas gadījumā. Un tam nav nepieciešami gari vai intensīvi treniņi.

Svarīgi sākt ar vienkāršām ikdienas kustībām un samazināt mazkustīgo laiku. Ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana, ir saistīta ar sliktāku garastāvokli, īsāku miegu un augstāku stresa līmeni. Savukārt cilvēkiem, kuri regulāri pārtrauc sēdošu laiku un kustas ikdienā, ir labāka emocionālā stabilitāte un miega kvalitāte – pat tad, ja kopējais aktivitāšu apjoms nav liels.

Jaunieši un kustību nozīme

Mentālās veselības grūtības bieži sākas jau pusaudžu vecumā. Liels ekrāna laiks un zema fiziskā aktivitāte ir cieši saistīti ar paaugstinātu stresa un depresijas risku.

Pētījumi rāda, ka jaunieši, kuri ikdienā kustas vairāk, labāk regulē emocijas un izjūt lielāku psiholoģisko noturību. Tāpēc kustību ieradumu veidošana jau agrīnā vecumā ir būtisks ieguldījums ilgtermiņa mentālajā veselībā.

Kā dažādi vingrojumi ietekmē prātu?

Spēka vingrojumi (ar savu svaru, gumijām vai hantelēm) uzlabo pašvērtējumu, ķermeņa uztveri un drošības sajūtu sevī.
Aerobās aktivitātes (pastaigas, peldēšana, riteņbraukšana) mazina mentālo nogurumu, uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina emocionālu atjaunošanos.
Lokanības vingrojumi palīdz mazināt sāpes, uzlabo miega kvalitāti un samazina uzkrāto spriedzi ķermenī.
Prāta–ķermeņa prakses (piemēram, joga, tai-chi, BBAT) īpaši labi palīdz cilvēkiem ar augstu trauksmes vai depresijas līmeni, jo tās apvieno kustību ar elpošanu un apzinātību.

Pasaules Veselības organizācija iesaka pieaugušajiem regulāri apvienot aerobās aktivitātes, spēka un lokanības vingrojumus, pielāgojot intensitāti savam veselības stāvoklim.

Kāpēc ne vienmēr der augstas intensitātes slodze?

Psihisku traucējumu gadījumā augstas intensitātes slodze bieži nav piemērota atveseļošanās sākumposmā. Tā spēcīgi aktivizē simpātisko nervu sistēmu, palielinot adrenalīna un kortizola līmeni. Cilvēkiem ar trauksmi, depresiju, PTSS vai izdegšanu šī sistēma nereti jau ir pārslogota.

Augstas intensitātes slodzes laikā rodas paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, reibonis un svīšana. Trauksmes vai panikas traucējumu gadījumā šīs sajūtas var tikt uztvertas kā bīstamas, pastiprinot trauksmi vai izraisot panikas lēkmi. Tas var mazināt drošības sajūtu un attālināt cilvēku no kustības kā atbalsta resursa.

Efektīvāka pieeja ir vieglas vai vidējas intensitātes kustība, apzināti spēka un lokanības vingrojumi un prāta–ķermeņa prakses, kas aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, uzlabo ķermeņa apzinātību, palīdz regulēt emocijas, nevis pārslogot organismu.

Svarīgi atcerēties – augstas intensitātes slodze nav aizliegta, taču tai jābūt pakāpeniskai un pielāgotai, vēlams speciālista uzraudzībā.

Kustība kā dzīvesveids

Kustība var kļūt par spēcīgu emocionālās pašregulācijas instrumentu. Brīžos, kad jūtamies nomākti vai iztukšoti, kustēties ir visgrūtāk – taču tieši tad pat neliela aktivitāte var dot lielāko ieguvumu.

Kustība nav tikai sports. Tā ir aktīva ikdiena – piecelšanās reklāmu laikā, kāpnes lifta vietā, pastaigas, mājas darbi vai kustība kopā ar citiem. Mazas, regulāras darbības veido pamatu ilgtermiņa labsajūtai.

Trauksme ir nopietna problēma, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīvi, taču pastāv vairāki efektīvi veidi, kā to mazināt. Fizioterapija piedāvā drošu, dabisku un zinātniski pamatotu pieeju trauksmes simptomu samazināšanai, izmantojot fiziskos vingrinājumus, elpošanas tehnikas un relaksācijas metodes – atbilstošā intensitātē.

Raksta Autore: Madara Sirmace (Fiziocentrs Skanste)

Sertificēta fizioterapeite ar specializāciju mentālajā veselībā

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Pēkšņas sāpes plecā, vai “Iesaldētais plecs”?

Tue, 20 Jan 2026 08:49:22 GMT

“Parasts rīts! Pamostos ar pēkšņām pleca sāpēm un tā ierobežotu kustību. Sāpēm nevaru atrast izskaidrojumu, jo nav bijusi ne trauma, ne pārspīlēta sportošana, ne arī esmu sēdējusi kādā caurvējā!?”

Ja šādu sāpju rašanās ir pēkšņa un nesaprotama, tad, iespējams, jāizsver iesaldētā pleca jeb adhezīvā kapsulīta varbūtība. Šajā rakstā apskatīsim gan cēloņus gan ārstēšanu.

Kas ir “Iesaldētais plecs” jeb adhēzīvais kapsulīts?

Iesaldētais plecs ir stāvoklis, kura laikā pleca locītavas kapsula sabiezē un zaudē elastību. Tas izraisa ievērojamu kustību ierobežojumu pleca locītavā un sāpes , kas var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes.

Slimība attīstās pakāpeniski un bieži bez zināma iemesla, tomēr tās gaita ir raksturīga un sastāv no trīs posmiem:

Sāpju (iekaisuma) posms – sāpes plecā, īpaši naktīs un pie kustībām; kustības kļūst ierobežotas.
Stinguma (iesaldētais) posms – sāpes pakāpeniski mazinās, taču kustību apjoms ir ievērojami samazināts.
Atlabšanas posms – sāpes samazinās, kustības pamazām atjaunojas.

Kopējais slimības ilgums var būt no 12 mēnešiem līdz pat 3 gadiem.

Izplatība un riska grupas

Iesaldētais plecs skar aptuveni 2 – 5% pieaugušo populācijas .

Statistiski:

Biežāk sastopams sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem ;
Apmēram 10–20% pacientu ar cukura diabētu dzīves laikā piedzīvo adhēzīvo kapsulītu;
Cilvēkiem ar vairogdziedzera disfunkciju, sirds slimībām vai pēc pleca operācijām/traumām risks ir augstāks.

Celoņi

Adhēzīvā kapsulīta precīzi rašanās cēloņi nav pilnībā skaidri, taču to saista ar iekaisuma reakciju locītavas kapsulā, kas izraisa kapsulas sabiezēšanu un saaugumu veidošanos.

Biežākie predisponējošie faktori:

Pēcoperācijas vai pēctraumas pleca imobilizācij a;
Endokrīnie traucējumi (diabēts, hipotireoze);
Autoimūni procesi un lokāls iekaisums;
Ilgstoša pārslodze vai nepareiza kustību biomehānika.

Simptomi

Raksturīgākie simptomi ir:

Sāpes pleca locītavā (bieži pastiprinās naktī vai guļot uz skartās puses);
Ierobežota aktīva un pasīva pleca kustība, īpaši ārējā rotācija un abdukcija(rokas pacelšana sānis) ;
Muskuļu vājums un stīvums;
Grūtības veikt ikdienas darbības – pacelt roku, aizsniegt muguru, piemēram, lai aizvērtu krūšturi, uzvilkt apģērbu pāri galvai.

Diagnostika

Diagnoze tiek noteikta klīniskās apskates laikā, izvērtējot kustību ierobežojuma raksturu un simptomātiku .

Papildus izmeklējumi, piemēram, magnētiskā rezonanse (MR) vai ultrasonogrāfija , var palīdzēt izslēgt citas patoloģijas (piemēram, rotatoru manšetes bojājumus vai artrītu).

Ārstēšana

Ārstēšana ir konservatīva un balstās uz fizioterapiju, pakāpenisku mobilizāciju un sāpju mazināšanu . Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama reti – tikai gadījumos, kad konservatīva ārstēšana ilgstoši nav efektīva.

Fizioterapijas nozīme

Fizioterapija ir būtiska gan akūtā, gan hroniskā stadijā.

Galvenie mērķi:

Sāpju mazināšana un iekaisuma kontrole;
Locītavas kapsulas mobilitātes atjaunošana;
Muskuļu spēka un stabilitātes uzlabošana;
Kustību apjoma un funkcionālo kustību atjaunošana.

Terapijā var iekļaut

Manuālās mobilizācijas un mīksto audu tehnikas;
Specifiskus stiepšanās un aktīvos vingrojumus;
Fizikālās terapijas metodes (piemēram, ultraskaņu, lāzerterapiju);
Teipošanu
Pacienta izglītošanu par kustību ergonomiku un pašaprūpi.

Trīs vienkārši vingrinājumi mājās

Šie vingrinājumi ir piemēroti atsākot kustību un palīdz saglabāt locītavas mobilitāti. Tos ieteicams veikt bez sāpju provokācijas, 2–3 reizes dienā .

1. Pendeļveida vingrojums (rokas šūpošana)

Noliecies uz priekšu, atbalstoties ar veselo roku uz galda. Brīvi nolaid skarto roku un ļauj tai šūpoties nelielā amplitūdā uz priekšu–atpakaļ, sānis un uz apli.

→ Veic 30–60 sekundes.

2. Rāpošana pa sienu ar pirkstiem

Stāvot pret sienu, lēni “kāp” augšup ar pirkstiem, cik augstu iespējams bez sāpēm. Turi pozīciju 5 sekundes un lēni atgriezies sākuma stāvoklī.

→ Atkārto 10–15 reizes.

3. Dvielīša vilkšana aiz muguras

Turot dvieli aiz muguras ar abām rokām (veselā augšā, skartā lejā), lēni velc augšējo roku uz augšu, lai izstieptu plecu.

→ Turpini 10–12 atkārtojumus.

Kāpēc ar iesaldēto plecu ir tik grūti cīnīties?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem šī sindroma gadījumā ir tas, ka nav skaidri zināms viens konkrēts iemesls , kādēļ tas attīstījies. Katram pacientam slimības gaita norit ļoti individuāli — vienam atveseļošanās var notikt dažu mēnešu laikā, citam nepieciešami gadi.

Šī nenoteiktība bieži rada vilšanos un psiholoģisku nogurumu, jo progresu ne vienmēr iespējams redzēt uzreiz. Tomēr pētījumi un klīniskā prakse konsekventi pierāda, ka regulāra kustība un vingrošana ir efektīvākais veids , kā uzlabot stāvokli.

Pat ja kustības sākotnēji ir ierobežotas un sāpīgas, pakāpeniska mobilizācija palīdz saglabāt locītavas elastību, novērš muskuļu atrofiju un veicina asinsriti.

Fizioterapijas process prasa pacietību, disciplīnu un uzticēšanos , taču laika gaitā tas sniedz vislabākos rezultātus.

Svarīgākais ir turpināt kustēties — pat mazs progress šodien nozīmē lielāku brīvību rīt.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Krusteniskās saites – traumu simptomi un ārstēšana.

Tue, 09 Dec 2025 12:07:38 GMT

Šajā rakstā apskatīsim Krustenisko saišu biežākās traumas un to cēloņus, kādi ir simptomi un kāpēc ir svarīga pareiza rehabilitācija.

Krusteniskās saites ir viens no ceļa locītavas pasīvās stabilizācijas mehānismiem. Ceļa locītavas iekšpusē atrodas divas krusteniskās saites un tās nodrošina, ka augšstilba un apakšstulba kauls kustību laikā neaizslīd uz priekšu vai atpakaļ.

Priekšējā krusteniskā saite (PKS) – novērš apakšstilba kaula pārvietšanos uz priekšu attiecībā pret augšstilba kaulu un stabilizē ceļa locītavu rotācijas kustībās, piemēram, pie straujas virzienu maiņas.
Aizmugurējā krusteniskā saite (AKS) – novērš apakšstilba kaula pārvietošanos atpakaļ attiecībā pret augšstilba kaulu.

Šīs saites šķērso viena otru ceļa vidū (no tā arī nosaukums “krusteniskās”), un to bojājums rada ievērojamu nestabilitāti ceļa locītavā.

Traumu cēloņi

Krustenisko saišu traumas visbiežāk rodas:

sporta laikā (futbols, basketbols, slēpošana, volejbols);
straujas apstāšanās vai virziena maiņas laikā;
neveiksmīga leciena vai piezemēšanās gadījumā;
tieša trieciena dēļ (piemēram, autoavārijā vai kontaktu sporta veidā).

Sievietēm šīs traumas novēro biežāk, kas saistīts ar anatomisko uzbūvi un hormonāliem faktoriem.

Galvenie simptomi pēc traumas

klikšķis vai “pārrāvuma” sajūta traumas brīdī;
asas sāpes un tūlītēja tūska ceļa locītavā;
nestabilitāte – sajūta, ka ceļgals “izslīd” vai “grīļojas”;
ierobežotas kustības un grūtības pilnvērtīgi noslogot kāju.

Diagnozi apstiprina traumatologs- ortopēds, izmantojot klīniskos testus un magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI).

Ārstēšana

Pielietojamās ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no traumas smaguma, pacienta vecuma, aktivitātes līmeņa un mērķiem.

Konservatīva ārstēšana (bez operācijas) ietver:

pietūkuma un sāpju mazināšanu;
muskuļu spēka un kustību atjaunošanu ar fizioterapeita palīdzību;
stabilizējošas ortozes lietošanu.

Ķirurģiska ārstēšana (PKS rekonstrukcija) tiek veikta, ja ceļgalā saglabājas nestabilitāte vai pacients vēlas atgriezties pie sportiskām aktivitātēm. Operācijas laikā bojātā saite tiek aizstāta ar transplantātu.

Fizioterapijas nozīme atveseļošanās procesā

Fizioterapijai, pie šādas traumas, ir noteicošs faktors gan konservatīvas ārstēšanas gadījumā, gan pēc operācijas.

Rehabilitācijas posmi:

Akūtā fāze: pietūkuma un sāpju mazināšana, kustību apjoma atjaunošana.
Stabilizācijas fāze: muskuļu spēka un koordinācijas uzlabošana.
Funkcionālā fāze: dinamisko kustību, līdzsvara un propriocepcijas treniņi.
Atgriešanās sportā: specifiski vingrinājumi, kas imitē sporta veidā iekļautās kustības.

Regulāra fizioterapeita uzraudzība nodrošina drošu progresu, samazina atkārtotu traumu risku un palīdz pilnvērtīgi atgriezties ikdienas vai sporta aktivitātēs.

Kā samazināt risku krustenisko saišu traumām?

Profilakse ir ļoti svarīga, īpaši aktīviem cilvēkiem un sportistiem.
Ieteicams:

regulāri trenēt apakšējo ekstremitāšu muskulatūru ;
attīstīt līdzsvaru un koordināciju ;
iesildīties pirms sporta aktivitātēm un veikt stiepšanās vingrinājumus;
apgūt pareizu tehniku piezemējoties pēc leciena;

Kāpēc ir tik svarīgi gudri trenēt apakšējo ekstremitāšu muskuļus?

Ceļa locītavas stabilitāti nodrošina ne tikai pasīvie struktūras elementi (saites, cīpslas un kapsula), bet arī aktīvie – muskuļi un to koordinēta darbība.

Krustenisko saišu plīsums var rasties arī bez tieša kontakta traumas, īpaši gadījumos, kad ilgstoši pastāv muskuļu disbalanss vai ir attīstījusies nepareiza kustību biomehānika . Tipiski riska faktori ir:

Vāji hamstringu grupas muskuļi salīdzinājumā ar kvadricepsu – samazinās aizsargreakcija pret apakšstilba pārvietošanos uz priekšu, kas palielina PKS noslodzi;
Vāji gūžas locītavu stabilizējošie muskuļi – izraisa ceļa locītavas kustību uz iekšu (valgus pozīciju) skrējiena, vai citu dimaisku kustību laikā, vai piezemējoties pēc leciena;
Nepietiekoša pēdas stabilitāte vai izmainīts pēdas stāvoklis, piemēram , plakanā pēda, kas maina kustību ķēdes asi un var radīt papildu griezes spēkus ceļa locītavā;
Vāja rumpja dziļā muskulatūra (core) – apgrūtina kustību kontroli un palielina risku pēkšņām, neparedzētām slodzēm uz ceļa struktūrām.

Šāds disbalanss bieži veidojas ilgstoša sēdoša dzīvesveida, nepietiekamas fiziskās sagatavotības vai vienveidīgu treniņu režīma rezultātā.

Cik svarīga ir tuvumā esošo locītavu stabilitāte, attiecībā uz krustenisko saišu veselību?

Ceļa locītava atrodas starp gūžas un potītes locītavām, tāpēc ceļa locītavas funkcionālā stabilitāte ir tieši atkarīga no apkārtējo locītavu stabilitātes .

Gūžas locītava nodrošina kustību virziena kontroli un iegurņa stabilitāti. Ja gūžu locītavās ir samazināta stabilitāte ceļa locītavai ir lielāks risks nonākt traumu eskalējošā pozīcijā kustības laikā.
Potītes un pēdas locītavas kalpo kā kustību bāze visu kustību laikā – samazināta stabilitāte vai kustību ierobežojumi rada izmainītas kustību ķēdes reakciju uz augšu, kas palielina slodzi ceļa locītavā.

Ceļa saišu veselība nav aplūkojama izolēti – tā ir daļa no visas kustību sistēmas. Koordinēta muskuļu darbība visā apakšējā ekstremitātē samazina saišu pārslodzes risku un nodrošina drošas, kontrolētas kustības.

Vai iespējams profilaktiski strādāt, lai mazinātu risku iegūt krustenisko saišu traumas? Jā.

Krustenisko saišu traumu profilakse balstās uz mērķtiecīgu muskuļu balansa attīstīšanu , kustību kontroles uzlabošanu un propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa izjūtas) trenēšanu.

Fizioterapeits izstrādā individuālu programmu, kas ietver:

Krustenisko saišu traumu profilakse balstās uz mērķtiecīgu muskuļu balansa attīstīšanu , kustību kontroles uzlabošanu un propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa izjūtas) trenēšanu.

gurnu, augšstilba un ikru muskuļu stiprināšanu;
līdzsvara un koordinācijas vingrinājumus;
specifiskus kustību paraugu treniņus (piemēram, drošu nolēcienu tehniku);

Regulāra, sistemātiska fizioterapija palīdz uzturēt optimālu kustību simetriju, aizsargā locītavas no pārmērīgas slodzes un būtiski samazina krustenisko saišu traumu risku gan sportā, gan ikdienā.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Trauksme un fizioterapija: kāpēc ķermenis ir tik svarīgs

Thu, 27 Nov 2025 12:23:56 GMT

Mūsdienu saspringtajā ritmā trauksme kļuvusi par biežu pavadoni. Lai gan to mēdz uztvert kā “prāta problēmu”, trauksme vienmēr izpaužas arī ķermenī — elpā, muskuļos, stājā, kustībās. Tieši tāpēc fizioterapija var būt nozīmīgs atbalsts trauksmes mazināšanā.

Es - kā veselums

Gadsimtiem ilgi filozofi, ārsti un pētnieki uzsvēruši ciešo saikni starp ķermeni un prātu. Ikdienā mēs tos bieži nošķiram – runājam par “fizisku” VAI “emocionālu” problēmu, taču realitātē šie procesi ir neatraujami. Cilvēks ir vienots veselums, kurā mijiedarbojas: ķermenis, iekšējie fizioloģiskie procesi, emocijas, domas, uzvedība, vide, kurā atrodamies. Izmaiņas vienā jomā parādās arī citur. Arī trauksme nav tikai mentāls stāvoklis. Tā aktivizē nervu sistēmu un izraisa fiziskas reakcijas:

saspringti muskuļi,
paātrināta elpošana un sirdsdarbība,
galvassāpes,
grūtības koncentrēties,
miega traucējumi.

Fizioterapija trauksmes mazināšanai

Fizioterapija izmanto metodes, kas palīdz regulēt nervu sistēmas darbību un atjaunot ķermeņa līdzsvaru caur fiziskiem vingrinājumiem, elpošanas tehnikām, relaksācijas paņēmieniem un ķermeņa apzināšanās terapiju (BBAT).

Kustība – kā zāles?

Ir zinātniski pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes mazina trauksmi. Tās samazina stresa hormonus, uzlabo miegu un palielina emocionālo noturību. Īpaši iedarbīgas ir pastaigas svaigā gaisā, aerobā slodze un spēka treniņi. Cilvēkiem ar trauksmi bieži ir grūti saņemties kustībai, taču tieši kustība ir viens no spēcīgākajiem dabiskajiem palīgiem trauksmes profilaksē.

PVO pieaugušiem cilvēkiem rekomendē: 150 minūtes aerobās slodzes + 2 spēka treniņus nedēļā. Pat raita 30 minūšu pastaiga dienā var būt sākums lielām pārmaiņām.

Elpošana – ātrākais ceļš uz mieru

Elpa ir mūsu dabiskā saikne ar nervu sistēmu. Bieži trauksmes brīžos mēs to neapzināti aizturam vai tā kļūst sekla.

Viena no vērtīgām elpošanas tehnikām ir diafragmālā elpošana. Tā aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu un palīdz ķermenim “pārslēgties” mierā.

Vienkāršs vingrinājums:

Apsēdies vai apgulies.
Uzliec plaukstas uz vēdera starp nabu un ribām tā, lai tās nesaskaras
Sāc elpot savā dabīgā ritmā un sajūti kustību zem pirkstu galiem
Ļaujies elpai 1–3 minūtes.

Relaksācija – muskuļu un prāta labsajūtai

Relaksācija ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Uzbudinātā, satrauktā stāvoklī cilvēks tur savus muskuļus sasprindzinātus, lai labāk tiktu galā ar nedrošības vai baiļu sajūtu. Bez spējas atslābināties cilvēks viegli zaudē gan fizisku, gan emocionālu līdzsvaru un kļūst uzņēmīgāks pret traumām.

Regulāri veikti progresīvās muskuļu relaksācijas vingrinājumi samazina stresu un trauksmi, uzlabojas miega kvalitāte, mazinās sāpes, mazinās nemierīgo kāju sindroms. Tāpat šis vingrinājums paaugstina radošumu, darba kvalitāti, datu apstrādi.

Šī metode ietver pakāpenisku muskuļu sasprindzināšanu un atslābināšanu. Tā samazina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un palielina parasimpātisko aktivitāti, kas palīdz mazināt hronisku spriedzi un veicina relaksāciju. Tā palīdz prātam “piebremzēt”.

Ķermeņa apzinātība (BBAT) – palaist domas un būt ar sevi

Ķermeņa apzinātība ir cieši saistīta ar emocionālo līdzsvaru. Fizioterapijā to var attīstīt ar BBAT (Basic Body Awareness Therapy) palīdzību. Šīs pieejas pamatideja ir tāda, ka cilvēkiem ar trauksmi vai citiem emocionāliem traucējumiem nereti ir pavājināts kontakts ar savu ķermeni, sajūtām un apkārtējo vidi. Tas var izpausties kā sāpes, grūtības ikdienas aktivitātēs un mazāka vēlme iesaistīties sociālajā dzīvē.

BBAT, izmantojot lēnas, apzinātas kustības, elpas atbrīvošanu, pieskārienu un balss izmantošanu, palīdz atjaunot šo saikni – labāk sajust ķermeņa signālus un rūpēties par sevi atbilstoši savām vajadzībām.

Ko klienti saka pēc prakses?

Galvā nebija nevienas domas, biju šajā mirklī
Sākumā jutos saspringts, bet palēnām atbrīvojos.
Jūtos ļoti mierīgi un relaksēti
Satikos ar sevi kā senu, labu draugu

Pirmais solis uz mierīgāku dzīvi

Fizioterapeiti strādā ne tikai ar fizisko ķermeni, bet arī ar nervu sistēmu un kopējo labsajūtu. Individuāli pielāgota fizioterapija var būt lielisks papildinājums psihoterapijai un/vai medikamentozai ārstēšanai. Ja piedzīvo trauksmi un vēlies izmēģināt fizioterapiju, svarīgi vērsties pie speciālista, kurš izstrādās piemērotu plānu.

Šeit ir daži soļi, kā sākt:

1. Sazinies ar fizioterapeitu , kurš specializējas darbā ar trauksmi un stresa vadību.

2. Apzinies savus simptomus un to, kā trauksme ietekmē tavu ķermeni.

3. Izmēģini dažādas metodes , lai atrastu to, kas tev palīdz vislabāk.

4. Esi pacietīgs un regulāri praktizē , jo ilgtermiņa uzlabojumi prasa laiku.

Fizioterapija – dabisks un drošs atbalsts

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt! Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Sēžas muskuļi – vai tikai skaistumam?

Mon, 10 Nov 2025 08:37:42 GMT

Šīs dienas aktuālais jautājums: Vai Sēžas muskuļu galvenā funkcija ir izskatīties labi? NĒ!

Sēžas muskuļi pieder vienai no funkcionāli nozīmīgākajām muskuļu grupām. Tie nodrošina gūžas locītavas stabilitāti, efektīvu spēka pārnesi no ķermeņa augšdaļas uz apakšējām ekstremitātēm kustības laikā. Ar citām muskuļu grupām sadarbojoties, veicina korektu stāju un kustību mehāniku. Šīs muskuļu grupas veselība ir būtiska gan ikdienas kustību, gan sportisko aktivitāšu laikā.

Mazliet anatomiskā uzbūve un galvenās funkcijas

Sēžas muskulatūra sastāv no virspusējiem un dziļajiem muskuļiem , kas kopā nodrošina gūžas locītavas kustības un stabilitāti.

Virspusējie sēžas muskuļi:

Lielais sēžas muskulis (m. gluteus maximus) – lielākais un spēcīgākais no sēžas muskuļiem. Tas veic gūžas locītavas ekstenziju un ārējo rotāciju, kā arī nodrošina ķermeņa stabilitāti vertikālā stāvoklī un kustības laikā.
Vidējais sēžas muskulis (m. gluteus medius) – galvenais gūžas abduktors, kas stabilizē iegurni gaitas laikā, kad ķermeņa svars tiek balstīts uz vienas kājas.
Mazais sēžas muskulis (m. gluteus minimus) – dziļāk novietots muskulis, kas piedalās gūžas abdukcijā un iekšējā rotācijā, kā arī papildus stabilizē gūžas locītavu.

Dziļie sēžas muskuļi

Dziļie sēžas muskuļi atrodas zem lielā sēžas muskuļa un nodrošina gūžas locītavas precīzu kontroli un stabilizāciju , īpaši rotāciju kustību laikā.

Pie šīs grupas pieder:

m. piriformis (bumbierveida muskulis)
m. obturator internus (iekšējais slēdzējmuskulis)
m. obturator externus (ārējais slēdzējmuskulis)
m. gemellus superior un m. gemellus inferior (augšējais un apakšējais dvīņu muskulis)
m. quadratus femoris (četrstūrveida muskulis)

Šie muskuļi veic gūžas ārējo rotāciju , palīdz stabilizēt augšstilba galviņu locītavas iedobē un nodrošina precīzu kustību koordināciju . To nozīme ir īpaši būtiska dinamiskās, straujās kustībās , kā arī gaitas laikā.

Kāda tad ir SĒŽAS MUSKUĻU funkcionālā nozīme?

Iegurņa stabilizācija gaitas laikā un brīžos, kad jānotur līdzsvars;
Atslabsta un stabilitātes nodrošināšana muguras lejasdaļai , samazinot mehānisko slodzi uz mugurkaulu;
Kustību efektivitātes nodrošināšana , veicot optimālu spēka sadali skrējiena, lēciena un citu dinamisku kustību laikā;
Korektas stājas uzturēšana , līdzsvarojot iegurņa un muguras muskulatūras aktivitāti.

Šo muskuļu vājums vai disfunkcija var būtiski ietekmēt kustību kvalitāti un radīt sekundārus pārslodzes traucējumus citās ķermeņa daļās.

Dziļo un virspusējo muskuļu savstarpējā koordinācija nodrošina stabilu, kontrolētu un biomehāniski pareizu kustību ķēdes darbību.

Kādas sekas var radīt sēžas muskuļu vājums?

Mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana un nepietiekama fiziskā aktivitāte bieži izraisa sēžas muskuļu aktivizācijas samazināšanos — stāvokli, ko literatūrā mēdz apzīmēt kā “gluteal inhibition” vai “gluteal amnesia” .

Šādas disfunkcijas sekas var ietvert:

jostas daļas sāpes un muguras lejasdaļas muskuļu pārslodzi;
gūžas un ceļa locītavu biomehānikas traucējumus;
gaitas un stājas asimetriju;
samazinātu kustību kontroli un koordināciju;
paaugstinātu traumu risku, īpaši fiziskās slodzes laikā.

Nozīmīgi ir atzīmēt, ka dziļo sēžas muskuļu disfunkcijas dēļ var attīstīties arī piriformis sindroms , kad bumbierveida muskulim veicot kompresiju uz sēžas nervu parādās tādi simptomi kā: sāpes, tirpšana un/vai vājums sēžas un kāju muskuļu apvidū vai pa nerva gaitu.

Ja esošā disfunkcija netiek laicīgi ārstēta un novērsta, tad var attīstīties sekojoši funkcionāli traucējumi:

Jostas daļas sāpju sindroms (lumbalģija) – kompensatoras pārslodzes dēļ muguras ekstenzoru muskuļos;
Gūžas locītavas disfunkcija vai nestabilitāte, kā rezultātā attīstās sēžas muskuļu iekaisums cīplsu stiprināšanās vietās;
Patellofemorālo sāpju sindroms – īpaši vidējā sēžas muskuļa vājuma dēļ, kas ietekmē ceļgala kustību biomehāniku;
Iliotibiālās saites sindroms (IT band syndrome) – bieži skrējējiem un sportistiem;
“Sēdošā dzīvesveida sindroms” – hroniska gurnu saliecēju muskuļu saīsināšanās un stājas izmaiņas sēžas muskulatūras nepietiekamas aktivācijas dēļ.

Profilakse un sēžas muskuļu stiprināšana

Sēžas muskuļu funkciju saglabāšana prasa regulāru muskuļu aktivizāciju un mērķtiecīgu vingrošanu. Fizioterapeits, izvērtējot pacienta individuālo stāju, gaitu un kustību kvalitāti, var izstrādāt piemērotu rehabilitācijas vai profilakses programmu , kas ietver:

sēžas muskuļu aktivizācijas vingrinājumus
funkcionālus spēka vingrinājumus
stabilizācijas un līdzsvara treniņu.

Regulāra šādu vingrinājumu izpilde uzlabo gūžas stabilitāti, var mazināt muguras un ceļu sāpes, kā arī veicina kopējo kustību efektivitāti un stājas līdzsvaru.

Apkopojot un Secinot

Sēžas muskulatūra ir centrāla kustību ķēdes daļa, kas nodrošina biomehānisku stabilitāti un optimālu kustību efektivitāti. To vājums vai disfunkcija var radīt virkni sekundāru muskuļu–skeleta sistēmas traucējumus. Mērķtiecīga profilakse, regulāra fiziskā aktivitāte un fizioterapeita vadībā veikta vingrošana ir galvenie priekšnoteikumi pilnvērtīgai sēžas muskulatūras darbībai un ilgtermiņa kustību veselībai.

Mūsu klīnikas fizioterapeiti specializējas ilgtermiņa risinājumu sniegšanā, tāpēc droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem uz novērtēšanu un ieteikumu saņemšanu.

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

X un O veida kājas, kādas sekas var radīt šīs deformācijas?

Mon, 06 Oct 2025 11:39:51 GMT

Apakšējo ekstremitāšu forma ir viens no stājas un balsta kustību sistēmas pamatiem. Lielākajai daļai cilvēku kāju ass ir taisna – stāvot ar taisnām kājām, ceļgali un potītes atrodas vienā līnijā. Tomēr ir izņēmumi, kad ass līnija novirzās uz iekšu vai uz āru, veidojot tā saucamās X vai O veida kājas .

Kas ir X un O veida kājas?

X veida kājas (genu valgum) – ceļgali saskaras vai ir ļoti tuvu viens otram, bet potītes paliek atstatus. No priekšas skatoties, kāju forma atgādina burtu X .
O veida kājas (genu varum) – potītes pieskaras viena otrai, bet ceļgali atrodas atstatus, veidojot kāju līniju kā burtu O .

Deformācijas var būt gan nelielas un neradīt nekādus traucējumu, gan uzskatāmākas līdz līmenim, kad tiek ietekmēts viss balsta un kustību aparāts un attīstās sāpes un diskomforts.

Kāpēc veidojas kāju deformācijas?

Kāju ass deformācijas var būt:

Fizioloģiskas – bērna attīstības procesā kāju forma mainās. Līdz 2 gadu vecumam O veida kājas ir pilnīgi ierasta parādība. Ap 3–4 gadu vecumu tās var kļūt X veida, un vēlāk, augot skeletam, kāju ass parasti izlīdzinās.
Patoloģiskas – ja deformācija saglabājas arī vēlākā vecumā vai progresē, to var izraisīt dažādi faktori:
ģenētika,
kaulu un locītavu attīstības traucējumi,
D vitamīna un kalcija deficīts (rahīts),
nepiemērota slodze,
stājas un kustību paradumi,
traumas vai locītavu slimības.

Kā atšķirt fizioloģisku no patoloģiskas deformācijas?

Fizioloģiskas deformācijas parasti samazinās ar vecumu un nerada sāpes vai kustību ierobežojumus.
Patoloģiskas deformācijas saglabājas vai palielinās , var radīt sāpes ceļos, gūžās vai mugurā, kā arī ietekmēt gaitu un līdzsvaru.

Ja vecākiem šķiet, ka bērna kāju forma neatbilst vecumam vai pieaugušajam attīstās redzama deformācija, ieteicams konsultēties ar ārstu vai fizioterapeitu.

Kādas var būt sekas?

Ilgstoša deformācija var attīstīt:

1. Locītavu nodilumu un osteoartrītu

Ja kāju ass nav taisna, slodze uz ceļa locītavu sadalās nevienmērīgi.
O veida kāju deformācijas gadījumā lielāka slodze ir uz ceļa iekšējo daļu, bet X veida kāju deformācijas gadījumā – uz ārējo daļu.
Rezultātā attiecīgā ceļa daļa nolietojas ātrāk, paātrinot osteoartrīta (deģeneratīvu izmaiņu) attīstību.

Piemērs: cilvēkam ar izteiktām O veida kājām 40 gadu vecumā sāk parādīties sāpes ceļa iekšpusē, grūtības nostaigāt garākas distances, vēlāk rentgenā redzams, ka ceļa iekšējā daļa ir vairāk nodilusi nekā ārējā.

2.Sāpes un pārslodze

Apakšējo ekstremitāšu deformācijas izmaina kustību mehāniku, tādēļ daži muskuļi un saites tiek pārslogoti asimetriski – attīstās muskuļu disbalanss.
Biežākās sūdzības: sāpes ceļos, potītēs, gurnos vai muguras lejasdaļā.

Piemērs: pusaudzis ar izteiktām X veida kājām sūdzas par ceļu sāpēm sporta nodarbībās, jo ceļa locītavas ārējā daļa tiek nepārtraukti pārslogota skriešanas laikā.

3. Stājas un gaitas izmaiņas

Kāju ass ietekmē visa ķermeņa biomehāniku – no pēdas līdz mugurkaulam.
Var parādīties nepareiza gaita , piemēram, izteikta pēdu likšana un iekšu vai āru, vai grīļošanās gaitas laikā.
Gaitas izmaiņas ilgtermiņā var radīt muguras sāpes .

Piemērs: pieaugušajam ar izteiktām X veida kājām attīstās iegurņa nestabilitāte un laika gaitā parādās muguras sāpes, jo ķermenis cenšas kompensēt nepareizu kāju stāvokli.

4. Traumu risks

Sakarā ar nevienmērīgu slodzi uz ceļa locītavām palielinās nestabilitāte .
Sportā tas palielina krustenisko saišu un meniska traumu risku.

Piemērs: futbolists ar O veida kājām drīzāk gūs meniska bojājumus, jo ceļa iekšējā daļa ir vairāk pārslogota kā ārējā.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi pamainīt šīs izmaiņas?

Jo cilvēks nereti pie fizioterapeita nonāk tikai tad, kad parādās sāpes vai jau ir notikusi trauma. Bet, ja deformācija tiek pamanīta un koriģēta laicīgi (ar vingrojumiem, stājas korekciju, slodzes pielāgošanu), tad ir daudz lielāka iespēja izvairīties no sāpēm un traumām nākotnē.

Kā palīdz fizioterapija?

Fizioterapeits var būt nozīmīgs palīgs gan bērniem, gan pieaugušajiem:

Stājas un gaitas analīze – lai saprastu, kā deformācija ietekmē kustības.
Speciāli vingrojumi – muskuļu stiprināšanai un līdzsvara atjaunošanai starp iekšējām un ārējām muskuļu grupām.
Locītavu stabilizācija – vingrinājumi ceļu, potīšu un gūžu locītavu stabilitātei.
Pareizas kustību tehnikas apmācība – ikdienas aktivitātēm un sportam.
Rekomendācijas par apaviem un ikdienas paradumiem .

Svarīgi zināt – vingrojumi un fizioterapija var palīdzēt samazināt diskomfortu, uzlabot stāju un kustību kvalitāti, taču izteiktu skeleta deformāciju gadījumos parasti nepieciešama arī ortopēda palīdzība.

Secinājums: X un O veida kājas var būt gan normāla bērna attīstības daļa, gan signāls par nopietnāku problēmu. Jo ātrāk deformācija tiek pamanīta un koriģēta, jo mazāks ir locītavu pārslodzes, sāpju un traumu risks nākotnē.

Mūsu klīnikas fizioterapeiti specializējas locītavu stabilitātes uzlabošanā un ilgtermiņa risinājumu sniegšanā, tāpēc droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem uz novērtēšanu un ieteikumu saņemšanu.

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Hipermobilitāte jeb pārāk kustīgas locītavas

Mon, 11 Aug 2025 12:40:45 GMT

Hipermobilitāte - ieguvums vai trūkums?

Vai esi kādreiz ievērojis, ka spēj ar pirkstiem veikt tādas kustības kādas citi nevar? Vai varbūt esi vienmēr bez piepūles spējis noliecoties ar plaukstām pieskarties pie zemes? Šīs pazīmes var liecināt par hipermobilitāti – stāvokli, kad locītavas ir pārmērīgi kustīgas.

Kas ir hipermobilitāte?

Hipermobilitāte ir locītavu spēja kustēties vairāk nekā normālā kustību apjomā. Cilvēkiem, kam ir mazāk kā 5 hipermobilas locītavas, ir lokalizēta locītavu hipermobilitāte. Tiem cilvēkiem, kam ir 5 un vairāk hipermobilas locītavas, ir ģeneralizēta locītavu hipermobilitāte.

Ģeneralizēta locītavu hipermobilitāte var iedzimt no vecākiem, bet ir arī sastopama iegūta ģeneralizētu locītavu hipermobilitāte, ko rada akrobātisku kustību treniņi, iekaisumi vai deģeneratīvi procesi locītavās, muskuloskeletālajā sistēmā un nervos, hipotireoze un citas endokrīnas slimības.

Cik cilvēku ar to saskaras?

Aptuveni 10–20% pasaules iedzīvotāju piedzīvo kādu hipermobilitātes formu. Bērniem un pusaudžiem tā ir biežāka, taču pieaugušā vecumā simptomi bieži mazinās – vai producējas citās problēmās. Sievietēm šī īpatnība novērojama biežāk nekā vīriešiem.

Hipermobilitāte - ieguvumi un riski

Pozitīvās puses:

Lielāka elastība var noderēt noteiktās sporta disciplīnās, piemēram, dejās, jogā vai vingrošanā.

Iespējamie riski:

Locītavu sāpes un nestabilitāte (mežģījumi, sastiepumi).
Nogurums, muskuļu sasprindzinājums.
Muguras sāpes, ceļu vai potīšu locītavu problēmas.
Nepareiza stāja vai pārmērīgs locītavu nodilums ilgtermiņā.
Atkārtotas pleca (vai jebkuras citas locītavas) mežģījumu epizodes – plecs ir viena no kustīgākajām, bet arī nestabilākajām locītavām ķermenī. Cilvēkiem ar hipermobilitāti pleca locītava var viegli "izlekt" no vietas sporta laikā vai pat ikdienas situācijās, piemēram, uzvelkot mēteli vai paceļot roku aiz galvas. Šādi atkārtoti mežģījumi var izraisīt hronisku pleca nestabilitāti un sāpes, kas ierobežo ikdienas funkcijas.

Kā fizioterapeits var palīdzēt, ja Tev ir hipermobilitāte?

Lai gan daļai cilvēku hipermobilitāte neietekmē dzīves kvalitāti citiem tā var radīt nepatīkamus simptomus un palielināt traumu risku, ja netiek pareizi kontrolēta. Ja hipermobilitāte rada traucējumus palīdzēt tos novērst var fizioterapija .

Fizioterapija pacientam ar hipermobilitāti:

I ndividuāli izveidota vingrojumu programma , lai stiprinātu muskuļus, kas atbalsta nestabilās locītavas.
P ropriocepcijas uzlabošana – spēja sajust savu ķermeni telpā, bieži ir traucēta cilvēkiem ar hipermobilitāti.
Sāpju un noguruma mazināšana , kas bieži pavada šo stāvokli.
Ikdienas ergonomikas un kustību ieradumu koriģēšana , lai izvairītos no pārmērīgas slodzes locītavām.

Kad būtu ieteicams apmeklēt fizioterapeitu?

Ja Tev ir bieži sāpes locītavās vai muskuļos.
Ja Tu bieži gūsti traumas – sastiepumus, mežģījumus, vai jūti “vaļīgumu” locītavās.
Ja esi sportists vai aktīvs cilvēks ar hipermobilitāti – fizioterapeits palīdzēs kustēties droši un efektīvi.
Ja bērnam ir neparasti lokanas locītavas un sūdzības par sāpēm – agrīna terapija var novērst komplikācijas nākotnē.

Fiziocentra klīnikā fizioterapeiti ir apmācīti darbā ar cilvēkiem, kuriem ir hipermobilitāte. Mēs piedāvājam:

Precīzu novērtēšnu un testēšanu
Personalizētu vingrojumu plāna izstrādāšanu
Ilgtermiņa atbalstu un izglītošanu

Vai Tev ir hipermobilitāte? Pamēģini BEIGTON TESTU!!

Pastāv vienkārši testi, kurus var izmantot kā pirmo soli, lai noteiktu, vai cilvēkam ir hipermobilitāte. Viens no visplašāk izmantotajiem ir Beigtona tests – ātrs un viegli izpildāms skrīninga rīks, ko izmanto gan ārsti, gan fizioterapeiti. Tests sastāv no 9 punktiem , un katrs pozitīvs rezultāts dod 1 punktu.

Pārbaudi sevi:

Pieliecoties uz priekšu ar taisnām kājām, vai vari ar plaukstām aizsniegt grīdu (1 punkts).
Ceļa iztaisnošana vairāk nekā par 10° uz otru pusi (1 punkts katrai kājai).
Īkšķa piespiešana pie apakšdelma (1 punkts katrai rokai).
Mazā pirksta saliekšana uz augšu vairāk nekā 90° (1 punkts katrai rokai).
Elkoņa iztaisnošana vairāk nekā par 10° uz otru pusi (hiperekstenzija) (1 punkts katrai rokai).

Kā interpretēt rezultātu:

0–3 punkti – parasti netiek uzskatīts par hipermobilitāti.
4 vai vairāk punkti – iespējama hipermobilitāte (jo īpaši, ja ir sāpes vai traumas vēsturē).
Bērniem un pusaudžiem normāli var būt augstāki rezultāti (pat līdz 6–7), taču arī tiem jāseko līdzi simptomiem.

Svarīgi: Beigtona tests ir tikai indikators. Precīzāku izvērtējumu veic fizioterapeits vai ārsts, kurš ņem vērā arī citus simptomus, piemēram, sāpes, vājumu, nogurumu vai traumu biežumu.

Hipermobilitāte var izskatīties kā priekšrocība, bet pie palieinātas slodzes vai ja ir nepietiekami stipri muskuļi var attīstīties sāpes, traumas un locītavu nestabilitāte.

Mūsu fizioterapeiti specializējas locītavu stabilitātes uzlabošanā un ilgtermiņa risinājumu sniegšanā, tāpēc droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem uz novērtēšanu un ieteikumu saņemšanu.

Atrodi kustību līdzsvaru – kusties elastīgi, bet droši!

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Ultraskaņas terapija – drošs solis pretī harmoniskai zīdīšanai.

Wed, 25 Jun 2025 09:45:07 GMT

Zīdīšanas laiks ir ne tikai barošanas brīdis, bet arī īpaša saiknes veidošana starp māmiņu un mazuli. Šie mirkļi sniedz drošības sajūtu bērnam un emocionālu piepildījumu mammai. Bet tomēr…ne reti jaunās māmiņas izjūt diskomfortu krūtīs, kas šo zīdīšanas mirkli var pārvērst par ne īpaši patīkamu. Tāpat, daudzām māmiņām piena plūsma var būt nepietiekama vai neregulāra.

Ja arī Tu atpazīsti sevi, nesatraucies, Tu neesi viena! Daudzas jaunās māmiņas saskaras ar šīm problēmām, īpaši pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. Un mums tam ir risinājums, kuru mūsu pacientes jau nosaukušas par “brīnumlīdzekli”.

Mēs piedāvājam efektīvu, drošu un maigu risinājumu – ultraskaņas terapiju , kas palīdz atbrīvoties no sastrēgumiem un veicina piena plūsmu dabiskā veidā. Ar šo procedūru esam jau palīdzējuši neskaitāmām māmiņām, kuras tad arī lūdza šo atklājumu aprakstīt sīkāk, lai, iespējams, palīdzētu vēl kādai.

Kas ir ultraskaņas procedūra?

Tā ir neinvazīva fizioterapeitiska metode, kas izmanto augstfrekvences skaņas viļņus, pārveidojot tos siltuma enerģijā. Savukārt, audu sasilšana aktivizē organisma bioķīmiskos un fizioloģiskos procesus. Visbiežāk ultraskaņas procedūra fizioterapijā tiek izmantota dažādu traumu un iekaisumu gadījumos, bet šoreiz stāsts ir par citu procedūras veikšanas ieguvumu.

Ultraskaņas procedūras laikā maigi tiek stimulēti piena dziedzeri, uzlabota mikrocirkulācija un mazināts iekaisums. Procedūra ir nesāpīga un piemērota pat tik jutīgai zonai kā krūtis. Šī terapija bieži tiek izmantota arī, lai mazinātu sāpīgus piena aizsprostojumus un novērstu mastīta attīstību - bez medikamentiem. Tā kā procedūra nerada diskomfortu, to var izmantot gan akūtos gadījumos, gan profilaktiski, lai atbalstītu zīdīšanu ilgtermiņā.

Kā tieši ultraskaņa palīdz jaunajām māmiņām?

Atvieglo sastrēgumu un piena aiztures gadījumus;
Mazina sāpes un pietūkumu zīdīšanas laikā;
Veicina ātrāku iekaisuma procesu mazināšanos (piem., mastīta gadījumā);
Uzlabo piena plūsmu un zīdīšanas efektivitāti;
Palīdz saglabāt zīdīšanu arī sarežģītākās situācijās

Kā notiek procedūra?

Procedūra ilgst vidēji 7–15 minūtes. To veic sertificēts speciālists, pielietojot īpašu ultraskaņas galviņu un žejeju krūts zonai. Tā ir pilnībā droša gan māmiņai, gan mazulim – arī zīdīšanu var turpināt uzreiz pēc seansa.

Procedūras cena vienai zonai – 10,00 Eur.

Ja arī Tu esi jaunā māmiņa, kas ir saskārusies ar zīdīšanas laika diskomfortu, droši piesakies pie mūsu Fiziocentrs speciālistēm uz ultraskaņas procedūru.

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Silikona bankas masāžas laikā… Vai man tas varētu noderēt?

Mon, 09 Jun 2025 15:05:57 GMT

Masāžas ar bankām ir izsenis izmantota terapijas metode, kas mūsdienās ir veiksmīgi integrēta arī fizioterapijā un sporta rehabilitācijā. Tās tiek izmantotas, lai uzlabotu asinsriti, samazinātu muskuļu sasprindzinājumu, kā arī – kas ir īpaši būtiski – lai veicinātu fasciju jeb saistaudu kustīgumu un elastību. Tas ir būtiski, lai veiktu kvalitatīvas kustības un uzlabotu vispārējo labsajūtu.

Kas ir masāžas bankas un kā tās darbojas?

Masāžas bankas parasti ir izgatavotas no silikona, stikla vai plastmasas, un to darbības princips balstās uz negatīvā spiediena radīšanu. Uzliekot banku uz ādas, tiek izveidots vakuums, kas paceļ ādu un zemādas audus uz augšu. Šī darbība veicina šķidrumu un asins cirkulāciju konkrētajā zonā, kā arī izraisa mehānisku audu stiepšanos.

Fascijas un to mobilizācija – kāpēc svarīgi?

Fascijas ir plānas, bet izturīgas saistaudu struktūras, kas aptver muskuļus, orgānus un citas ķermeņa daļas. Ja fascijas kļūst stīvas, salipušas vai dehidrētas (piemēram, ilgstošas slodzes, traumu vai mazkustīga dzīvesveida dēļ), tas var radīt kustību ierobežojumus, sāpes un samazināt muskuļu darbaspējas.

Masāžas bankas ar savu vakūma efektu iedarbojas ne tikai uz ādu un muskuļiem, bet arī uz fascijām – tās tiek "atrautas" un mobilizētas.

Tas var palīdzēt:

Uzlabot audu savstarpējo kustīgumu (samazinot berzi starp slāņiem);
Atjaunot kustību apjomu un mazināt muskuļu stīvumu;
Veicināt limfodrenāžas atteci un mazināt tūsku;
Samazināt miofasciālās sāpes .

Masāžas banku izmantošana spēj sniegt vairākus terapeitiskus efektus:

Stimulēta asinsrite un limfātiskā plūsma – palīdz izvadīt vielmaiņas blakusproduktus un atjaunot audus;
Dziļāka audu stimulācija – salīdzinot ar klasisko masāžu, bankas var iedarboties uz dziļākiem muskuļu un fasciju slāņiem;
Relaksācija un stresa mazināšana – vakuuma efekts aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu;
Rētaudu un saaugumu mazināšana – regulāra masāža ar bankām var palīdzēt uzlabot audu elastību pēc traumām vai operācijām;
Sportiskās veiktspējas uzlabošana un atjaunošanās – īpaši iecienīta sportistu aprūpē pēc intensīviem treniņiem vai sacensībām.

Kam piemērota masāžas ar bankām?

Sportistiem – muskuļu atjaunošanai un veiktspējas uzlabošanai;
Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm – piemēram, muguras vai kakla daļas sāpēm;
Pēc traumām vai operācijām – rētaudu elastības atjaunošanai;
Ikvienam ar mazkustīgu dzīvesveidu – muskuļu un fasciju aktivizēšanai.

Vai masāžas ar bankām ir ieteicamas visiem?

Lai gan šī metode ir droša, ir dažas kontrindikācijas:

Akūtas ādas infekcijas vai iekaisumi;
Vēnu varikoze vai tromboze;
Ļaundabīgi audzēji vai neskaidras izcelsmes sāpes.

Kāpēc pēc masāžas ar bankām var palikt zilumi?

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par masāžām ar bankām ir: "Kāpēc pēc tam uz ādas paliek tumši apļi vai zilumi?" Šie nospiedumi patiesībā ir normāla reakcija uz vakuuma iedarbību un lielākoties nav bīstami.

Kas notiek audos, kad banka tiek paturēta uz ādas ilgāk?

Kad banka rada negatīvu spiedienu un paceļ ādu kopā ar zemādas audiem, tiek ietekmēti arī sīkie kapilāri jeb asinsvadi zem ādas. Šis mehāniskais kairinājums izraisa:

Nelielu kapilāru plīsumu , kas rada asins izplūdumu tieši zem ādas virsmas;
Zilumu vai sārtu/violetu nospiedumu veidošanos , līdzīgi kā pēc spēcīgāka spiediena vai trieciena;
Iepriekš uzkrāto stagnējošo asiņu, toksīnu vai limfas "paceļšanu" uz virsmu , kā to apraksta tradicionālā ķīniešu medicīna un daļa mūsdienu manuālās terapijas piekritēju.

Vai tas ir kaitīgi?

Nē, lielākoties tas nav kaitīgi . Šie nospiedumi nav īsti "zilumi" klasiskā nozīmē, jo tos neizraisa trauma vai audu bojājums.

Parasti tie:

Pazūd 3–5 dienu laikā;
Tos nepavada sāpes vai iekaisums;
Norāda uz lokālas asinsrites un limfas stimulāciju.

Zilumu intensitāte var atšķirties atkarībā no:

Ādas jutības un kapilāru stipruma;
Terapijas intensitātes un ilguma;
Individuālām cirkulācijas vai limfodrenāžas īpatnībām.

Kam piemērota masāžas ar bankām?

Sportistiem – muskuļu atjaunošanai un veiktspējas uzlabošanai;
Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm – piemēram, muguras vai kakla daļas sāpēm;
Pēc traumām vai operācijām – rētaudu elastības atjaunošanai;
Ikvienam ar mazkustīgu dzīvesveidu – muskuļu un fasciju aktivizēšanai.

Kad jābūt uzmanīgam?

Ja nospiedumi ir ārkārtīgi sāpīgi, ļoti ilgi nepazūd, vai kopā ar tiem parādās pietūkums, ādas bojājumi vai citas neparastas reakcijas – būtu ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu vai ārstu. Vakuuma intensitāti vienmēr var pielāgot, lai samazinātu šo efektu.

Pacientiem ieteicams uztvert šos nospiedumus kā pagaidu un normālu terapijas efektu , līdzīgi kā muskuļu sāpes pēc laba treniņa. Tie liecina, ka ķermenis ir reaģējis uz ārstēšanu un ka notiek bioloģiska atveseļošanās.

Secinājumi

Masāžas bankas ir efektīvs un salīdzinoši vienkāršs rīks fizioterapeitu un masieru praksē. Tās ne tikai mazina sāpes un uzlabo mobilitāti, bet arī palīdz veicināt audu atjaunošanos un vispārēju labsajūtu. Fasciju mobilizācija, ko var panākt ar banku masāžu, ir būtisks solis ceļā uz brīvāku kustību, mazāku sasprindzinājumu un kvalitatīvāku dzīvi.

Ja arī Tev ir vēlme izmēģināt banku iedarbības spēku vai gribi laicīgi parūpēties par savu ķermeni, piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem un mēs Tev palīdzēsim!

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

ROKU TIRPŠANA: IEMESLI UN RISINĀJUMI?

Mon, 28 Apr 2025 16:11:45 GMT

Roku vai pirkstu tirpšana – sajūta, kad rokas kļūst nejutīgas vai kņud – ir bieži sastopams simptoms, kas var būt gan īslaicīgs un nekaitīgs, gan signāls par nopietnākām veselības problēmām. Šo sajūtu var izraisīt dažādi faktori, un precīza cēloņa noteikšana ir svarīga, lai piemērotu atbilstošu ārstēšanu. Šajā rakstā aplūkosim galvenos roku tirpšanas iemeslus un to, kā fizioterapija var palīdzēt šo simptomu mazināšanā.

Kādi tad ir iespējamie tirpšanas iemesli?

Izmaiņas kakla daļas skriemeļos vai starp tiem esošajos diskos – Starpskriemeļu disku izmaiņas, deģeneratīvas skriemeļu izmaiņas, kas attīstījušās laika gaitā, vai kakla daļas nestabilitāte var nospiest nervu saknītes, kas var traucēt jušanu un ietekmēt motorās spējas rokās.
Karpālā kanāla sindroms – Bieži sastopams pie datoru strādājošajiem un tiem, kas ikdienā veic vienveidīgas atkārtotas kustības ar rokām, piemēram, šuvēji u.c. Tirpšana, īpaši naktīs, visbiežāk jūtama īkšķa, rādītājpirksta un vidējā pirksta reģionā.
Pleca, elkoņa vai plaukstas nervu traumas – Ulnārais (elkoņa) nervs, kas bieži tiek saspiests pie elkoņa kaula, vai pleca nervu pinuma trauma var radīt tirpšanu pat visas rokas garumā.
Asinsrites traucējumi – Traucētas asins apgādes dēļ var attīstities tirpšanas sajūta, īpaši aukstajā laikā vai pēc ilgstošas atrašānās vienā pozā, piemēram, sēžot sakrustotām kājām.
Diabēts – Diabētiskā neiropātija var izraisīt nervu bojājumus, kas bieži sākas ar tirpšanu rokās vai kājās.
Stress un spriedze – Saspringti muskuļi, īpaši plecu un kakla apvidū, var radīt kairinājumu uz nerviem, izraisot līdzīgas sajūtas kā pie strukturāliem bojājumiem.

Vai ir svarīgi piefiksēt kurā rokas daļa jūtama tirpšana pirms vērsties pie fizioterapeita?

Jā, atšķirībā no tā kurā rokas daļā jūtama tirpšana ir iespējams noteikt problēmas cēloni, tāpēc ir svarīgi šo simptoma niansi piefiksēt. Tabulā minēti daži, biežāk sastopamie piemēri.

Kā fizioterapija var palīdzēt?

Fizioterapeits palīdzēs identificēt problēmas cēloni un pielāgot terapiju konkrētajam pacientam un situācijai. Ārstēšanas metodes:

POZAS KOREKCIJA UN ERGONOMISKAS DARBA VIDES PIELĀGOŠANA

Ikdienas ieradumu maiņa, darba vietas pielāgošana un stājas uzlabošana var mazināt nervu kairinājumu.

MĪKSTO AUDU MOBILIZĀCIJA UN MASĀŽA

Saspringtu muskuļu atbrīvošana un fasciju mobilizācijas tehnikas uzlabo asinsriti un var mazināt spiedienu uz nerviem.

LOCĪTAVU MOBILIZĀCIJA (IZKUSTINĀŠANA)

Ja problēma ir locītavas kustību amplitūdas ierobežojums, fizioterapeits var izmantot īpašas tehnikas to uzlabošanai.

STIEPŠANĀS UN VINGRINĀJUMI NERVU MOBILITĀTEI

Tiek izmantoti specifiski vingrinājumi, kas palīdz “atbrīvot” iespiestus nervus, piemēram, “nerva slidināšana” vai “gliding” vingrinājumi.

STABILIZĀCIJAS UN STIPRINĀŠANAS VINGRINĀJUMI

Uzlabojot dziļo muskuļu spēku kakla un plecu daļā un muskuļu spēku rokās, tiek samazināts nervu pārslodzes risks.

ELEKTROTERAPIJA UN CITAS FIZIKĀLĀS TERAPIJAS (pēc vajadzības)

Ultraskaņa, TENS vai citas metodes var tikt izmantotas sāpju mazināšanai un iekaisuma samazināšanai.

Kad ir laiks vērsties pie fizioterapeita?

Roku tirpšanu nevajadzētu ignorēt. Fizioterapija piedāvā efektīvas, neinvazīvas metodes, kas var palīdzēt noteikt problēmas cēloni un veicināt atveseļošanos. Ar piemērotiem vingrinājumiem, individuāli piemeklētu terapiju -iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērst ilgtermiņa komplikācijas.
Ja tirpšana ir regulāra, pastiprinās naktīs , ietekmē ikdienas aktivitātes vai to pavada sāpes, vājums vai kustību ierobežojumi – ieteicams nekavēties doties uz vizīti pie speciālista. Jo laicīgāk uzsākta terapija, jo efektīvāki būs tās rezultāti.

Ja arī Tu ik pa laikam saskaries ar roku tirpšanu un vēlies uzzināt iemeslus - piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem un mēs Tev palīdzēsim!

Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Kas ir perimenopauze un vai fizioterapija var palīdzēt?

Mon, 14 Apr 2025 12:07:54 GMT

Perimenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, un katrai sievietei šī perioda garums var atšķirties. Lielākoties izmaiņas sākas ap 40 gadu vecumu, bet retāk — jau pēc 35 gadiem. Šo fāzi raksturo hormonālās izmaiņas, galvenokārt, estrogēna līmeņa svārstības, kas izraisa dažādus simptomus. Sievietes aptuveni 40% sava mūža pavada pēc menopauzes periodā. Tas, cik aktīvi tiek pavadīts laiks pirms menopauzes, būtiski ietekmē muskuļu masu, vielmaiņas veselību un kopējo dzīves kvalitāti.

Perimenopauzes laikā, kad izmainās hormonu līmenis, iespējams novērot, ka ierastās fiziskās aktivitātes, kas iepriekš palīdzēja uzturēt sevi formā, vairs nav tik efektīvas. Ja situācijā, kurā ikdienas paradumi nav mainījušies, tomēr tiek novērots svara pieaugums, iespējams, ir pienācis laiks mainīt savu fizisko aktivitāšu rutīnu.

Šajā rakstā tiks aplūkots:Šajā rakstā tiks aplūkots

Ar kādiem simptomiem raksturojas perimenopauzes periods.
Kāpēc menopauzes periodā sievietes nereti pieņemas svarā?
Kā vingrinājumi un fiziskās aktivitātes iedarbojas uz perimenopauzes hormonu radītajām izmaiņām?
Kādi fizisko aktivitāšu veidi ir pierādījuši savu efektivitāti sievietēm tieši šajā laika posmā?

Simptomi perimenopauzes periodā

Perimenopauze ir pārejas laiks no reproduktīvā vecuma uz menstruālā cikla pārtraukšanos, kas var ilgt no 2 līdz 8 gadiem.

Simptomi:

Neregulārs un izmainīts menstruālais cikls
Karstuma viļņi un svīšana naktī
Garastāvokļa izmaiņas, nemiers
Koncentrēšanās grūtības
Miega traucējumi
Locītavu un muskuļu sāpes
Izmaiņas iegurņa pamatnes muskuļos, nesaturēšana u.c.
Svara palielināšanās un ķermeņa kompozīcijas izmaiņas
Kaulu blīvuma samazināšanās, kas rada paaugstinātu kaulu lūzumu risku
Kardiovaskulāro slimību risks

Šie simptomi var parādīties un pazust, atšķirties pēc intensitātes un izpausties dažādās kombinācijās katrai sievietei individuāli. Izpratne par notiekošo un zināšanas par to, kā rīkoties, var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti šajā pārmaiņu periodā.

Ne uz visiem šiem simptomiem fizioterapija var iedarboties tiešā veidā, taču nozīmīgu daļu simptomu attīstīšanos iespējams kontrolēt un no sekām izvairīties, ja līdzās ir zinošs fizioterapeits, kurš ir izglītots šajā jomā.

Kāpēc pieaug svars? Muskuļu masas samazināšanās un svara pieaugums

Estrogēna un progesterona samazināšanās kopā ar novecošanu izraisa vielmaiņas izmaiņas organismā. Viens no iemesliem, kāpēc pieaug svars, ir muskuļu masas samazināšanās, kā rezultātā aktivitāšu laikā tiek sadedzinātas mazāk kaloriju. Ja ikdienā tiek patērēts mazāk kaloriju, nekā ierasts, tauki uzkrājas.

Pat gadījumos, kad ķermeņa masa perimenopauzes laikā nemainās, pamatā esošās izmaiņas visdrīzāk notiek. Tāpēc svara rādītājs nav viennozīmīgs ķermeņa kompozīcijas atspoguļojums. Svars var būt mānīgs faktors, jo šajā periodā muskuļu masai ir tendence samazināties, bet tauku daudzumam – palielināties, tāpēc šīs izmaiņas var palikt nepamanītas.

Vairums sieviešu perimenopauzes periodā sāk sportot mazāk. Daži pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes sieviešu populācijā pēc 50 gadu vecuma samazinās par 40% . Turklāt perimenopauzes simptomi, piemēram, samazināta stresa noturība, zems enerģijas līmenis un nekvalitatīvs miegs , mazina vēlmi nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

Ieguvumi, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm perimenopauzes periodā

Fiziskās aktivitātes perimenopauzes laikā palīdz mazināt vielmaiņas disfunkciju – insulīna rezistenci, ķermeņa kompozīcijas izmaiņas, iekaisuma attīstību u. c.

Sievietēm, kuras ir aktīvas perimenopauzes periodā, parasti ir:

zemāks ķermeņa masas indekss,
lielāka muskuļu masa un mazāks tauku daudzums,
lielāks kaulu blīvums.

Vingrošana palīdz mazināt perimenopauzes simptomus. Randomizētā kontrolētā pētījumā tika pierādīts, ka 12 nedēļas ilgas mērenas fiziskās aktivitātes uzlaboja miega kvalitāti un mazināja depresijas simptomus. Cits pētījums liecina, ka mērenas fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt karstuma viļņus .

Turklāt regulāra vingrojumu veikšana un fiziskās formas uzturēšana uzlabo garastāvokli, veicina pašvērtējuma pieaugumu un uzlabo dzīves kvalitāti .

Spēka treniņš

Pretēji idejai, ka svaru celšana padarīs ķermeni masīvu un būdīgu, tā palīdz veidot muskuļus un uzlabot ķermeņa kopējo kompozīciju. Spēka treniņš palīdz kompensēt muskuļu masas samazināšanos, kas saistāma ar novecošanos un hormonu līmeņa pazemināšanos. Sarūkot muskuļu masai, samazinās spēks, ko muskulis var attīstīt, pasliktinās līdzsvars, kas ietekmē ķermeņa biomehāniku ikdienas aktivitāšu laikā.

Ieguvumi, veicot spēka treniņu:

Uzlabojas insulīna rezistence.
Palielinās kaulu minerālais blīvums.
Samazinās sirds un asinsvadu slimību risks.
Samazinās hipertensijas risks.
Samazinās trauksmes un depresijas risks.

Perimenopauzes periodā ir lietderīgi izvirzīt prioritātes un vairāk laika veltīt spēka treniņiem, pat ja tas nozīmē samazināt laiku, kas tiek atvēlēts citiem treniņiem, piemēram, kardiovaskulārajiem.

Fizisko aktivitāšu ieteikumi sievietēm perimenopauzes periodā

Apkopojot iepriekš minēto informāciju un speciālistu izstrādātos ieteikumus, kas publicēti Ziemeļamerikas Menopauzes biedrībā:

Fizisko aktivitāšu regularitāte: ieteicams iekļaut dažāda veida fiziskās aktivitātes, piemēram, vingrošanu, pastaigas, peldēšanu u. c. Kopumā tiek rekomendētas vismaz 150 minūtes nedēļā .
Spēka treniņi jāveic 2–3 reizes nedēļā , darbojoties ar visām lielajām muskuļu grupām. Svarīga ir pakāpeniska progresija spēka vingrinājumos – kļūstot stiprākai, nepieciešams saglabāt vingrinājumu grūtības līmeni izaicinošu. Ja iepriekš neesat nodarbojusies ar spēka vingrinājumiem, jāsāk pamazām.
HIIT jeb augstas intensitātes intervāla treniņi – tie ietver pārmaiņus augstas intensitātes vingrinājumus ar īsiem atpūtas periodiem. Šāda veida aktivitātes ir pierādījušas sevi kā efektīvs svara samazināšanas veids sievietēm perimenopauzes periodā.

Noderīgi padomi, lai veicinātu vēl labākus rezultātus

Izlasot iepriekš sniegto informāciju, kādai var šķist, ka ieteikumi ir viegli izpildāmi, savukārt citu šī informācija var mulsināt un radīt jautājumus par to, ar ko vislabāk sākt. Jāatceras, ka katra sieviete ir atšķirīga – ne visām der viens un tas pats, tādēļ arī process katrai var būt savādāks.

Tāpēc ieteicams atrast fizioterapeitu, kurš var konsultēt šajos jautājumos un motivēt procesa gaitā. Neatkarīgi no tā, vai plānojat sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm pirmo reizi vai esat gatava mainīt jau esošo treniņu rutīnu, lai veiksmīgāk sasniegtu savus mērķus, šeit ir daži papildu padomi:

Muskuļu un locītavu sāpes var mazināt ar masāžu. Dienās, kad enerģijas līmenis ir zems (piemēram, miega trūkuma dēļ), masāža palīdzēs atslābināt saspringušos muskuļus, nomierināt prātu un uzlabot miega kvalitāti.
Proteīns. Koncentrējoties uz spēka treniņiem, lai veidotu vai uzturētu muskuļu masu, ēdienkartē jāiekļauj pietiekams olbaltumvielu daudzums. Ieteicamais daudzums ir 1,6–2 grami olbaltumvielu uz katru vēlamā ķermeņa svara kilogramu dienā . Ja uztura plānošana sagādā grūtības, vēlams konsultēties ar uztura speciālistu.
Prioritizējiet miegu. Miegs ir laiks, kad ķermenis atjaunojas pēc slodzes. Neefektīvs miegs var ietekmēt enerģijas līmeni, samazināt treniņu efektivitāti un kavēt progresu.
Estrogēna sintēzes veicināšana. Vielmaiņas izmaiņas un citu simptomu parādīšanās ir saistītas ar estrogēna līmeņa samazināšanos, tāpēc tā sintēzes stimulēšana var palīdzēt mazināt simptomus. Estrogēna receptori atrodas visā ķermenī – smadzenēs, muskuļos un kaulos. Estrogēna līmeni var atbalstīt, uzturā iekļaujot fitoestrogēnus saturošus pārtikas produktus, piemēram, lēcas, turku zirņus, linsēklas, sezama sēklas, sojas produktus un citus fitoestrogēnus saturošus augus .
Bors palīdz ķermenim absorbēt testosteronu un estrogēnu.
B grupas vitamīni palīdz producēt un izmantot estrogēnu.
D vitamīns , kas darbojas kā hormons organismā, veicina estrogēna produkciju.

Ja Fiziocentrs komanda var būt noderīga šajā vai citā dzīves posmā, būsim priecīgi palīdzēt!

Piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem :

Fiziocentrs BRUŅINIEKS

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs SKANSTE

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

IERADUMI un kā tos mainīt?

Tue, 21 Jan 2025 08:10:32 GMT

Sveiciens Jaunajā Gadā!

Vai Tev jau gatavs saraksts ar lietām kuras vēlētos izdarīt?

Vai Tev ir paradumi, kurus plāno izmainīt vai ieviest?

Cik apņemšanās esi ieplānojis īstenot šajā gadā?

Jaunā gada apņemšanās ir populāra Janvāra aktivitāte , bet ko darīt, lai iecerētie mērķi tiek sasniegti un gribasspēks pēc pāris mēnešiem neizplēn gaisā? Apņemšanās uzlabot savu fizisko formu un veselību šī gada noslēguma aptaujās Latvijā izvirzījās pirmajā vietā, bet cik liela daļa no cilvēkiem pateikto ar centīsies īstenot? Raksts būs kādam izglītojošs, kādam tikai zināšanas atsvaidzinošs, bet visiem, kas izlasīs, cerams kalpos par iedvesmu kļūt aktīvākiem un kārtējo jaunā gada apņemšanos pārvērst par ikdienas ieradumu.

Fizioterapija tā pat kā cita veida fiziskās aktivitātes sasniedz savu potenciālu tikai tad, kad tiek veikta ilgtermiņā. Bet kā sevi motivēt atrast laiku ikdienā, lai parūpētos par pašu svarīgāko kas mums ir - mūsu veselību?

Šajā rakstā sekos daži ieteikumi kā veicināt ieraduma nostiprināšanos.

IERADUMS ir darbības rutīna, kas regulāri atkārtojas, ir nosēdusies zemapziņā un laika gaitā kļūst automātiska. Amerikas psiholoģijas žurnāls definē ieradumu no psiholoģiskā viedokļa- kā fiksētu domāšanas veidu, vēlmes vai sajūtas, kas iegūtas atkārtojot iepriekšējo pieredzi.

Zinātne par to kā ieradumi veidojas.

Ieraduma procesa veidošanos var iedalīt četros vienkāršos soļos:

Impulss
Alkas
Atbilde
Atlīdzība

Sadalot šo mehānismu atsevišķās daļās varam labāk saprast, kas ir ieradums, kā tas darbojas un kā to izveidot.

Pirmkārt ir impulss, tas liek smadzenēm uzsākt darbību. Tā ir kā doma, kuru veicina iecerētā abalvojuma saņemšana. Impulss bieži rodas ar problēmas vai vēlamās uzvedības identificēšanu.

Alkas jeb craving (angļu valodā) ir ieraduma cilpas otrais solis un tas ir motivācijas spēks katra ieraduma veidošanās laikā. Bez motivācijas vai tieksmes pēc pārmaiņām- mums nav iemesla rīkoties. Tas pēc kā alkstam, nav pats ieradums, bet gan stāvokļa maiņa ko tas nodrošinās.

Trešais solis ir atbildes reakcija. Atbildes reakciju varētu saukt arī par ieradumu, jeb par rīcību vai domu, kas seko tieksmei. Kāda atbildes reakcija sekos ir atkarīgs no tā cik liela ir motivācija. Atbildes reakcija ir atkarīga arī no reālajām spējām domu pārvērts par darbību. Ja iecerētā aktivitāte būs pārāk sarežģīta, tā visdrīzāk neizpildīsies aktīvā formā.

Visbeidzot atbildes reakcija sniedz apbalvojumu. Aplis ir noslēdzies jo impulss ir rezultējies ar darbību un apbalvojuma sajūtu pēc tās.

Pirmkārt, apbalvojuma sajūtas primārais mērķis ir apmierināt alkas.

Otrkārt, apbalvojuma sajūta māca, kuras darbības ir vērts atcerēties. Smadzenes izstrādā „apbalvojuma” detektorus. Dzīves laikā šī maņu nervu sistēma smadzenēs nepārtraukti fiksē, kuras darbības apmierina un sniedz baudu. Prieka un vilšanās sajūta ir daļa no atgriezeniskās saites mehānisma, kas palīdz smadzenēm atšķirt noderīgas no nelietderīgām darbībām. Apbalvojuma sajūta pabeidz atgriezeniskās saites cilpu un noslēdz ieraduma ciklu.

KĀ VEICINĀT PATSTĀVĪGA IERADUMA VEIDOŠANOS?

1. Uzstādi specifiskus mērķus.

Ir lietderīgi uzstādīt konkrētus mērķus un pēc tam izveidot plānu, kā šis mērķis tiks sasniegts. Izveidojot plānu jācenšas būt precīzam. Kad, kur un cikos es to darīšu? Pētījumi pierāda, ka, pirmkārt, sasniedzama mērķa izvirzīšana un, otrkārt, precīza plāna izstrāde palīdz izveidot noturīgus ieradumus.

2. Atrodi savu “Kāpēc?”

Pētījumi pierāda, ka ir nepieciešams atrast īsto iemeslu kādēļ vēlaties tieši šo aktivitāti padarīt par savu ieradumu. Domājot par fiziskajām aktivitātēm, ieteikums būtu, pirms uzsākat kādu aktivitāti apdomājiet ko esat darījis iepriekš, kādas sajūtas jums tas ir radījis un kādēļ šī aktivitāte nepārvērtās par ieradumu?

3. Centies izvairīties no stratēģijas „visu vai neko”

Perfekcionisms ne vienmēr sekmē jaunu ieradumu veidošanos. Lai ieviestu jaunu aktivitāti ikdienā jābūt gatavam pielāgoties, esi fleksibls. Ja sanāk izlaist vienu nodarbību, mēģini pārcelt uz citu dienu, vai nākamajā nedēļa papildini grafiku ar vienu papildus aktivitāti. Ja saslimsti, atpūties, izveseļojies un pēc tam turpini iesākto. Nemet visu pie malas, ja ārējo apstākļu iespaidā sanācis paņemt pauzi.

4. Sagatavojies jau iepriekš.

Kad dodies uz darbu paņem līdzi sporta somu. Ieliec aktivitāti savlaicīgi savā kalendārā. Ieplāno savu aktivitāti uzreiz pēc darba. Ir vairāki veidi kā jau iepriekš veicināt to, ka iecerēto aktivitāti izdosies īstenot. Ja pēc darba, kad uznāk nogurums un gribi atteikt savu vizīti, jau iepriekš salikta sporta soma un citu plānu neesamība mudinās neatmest ar roku jau iepriekš iecerētajai aktivitātei.

5. Esi pacietīgs. Ieradumu izveidošanās prasa laiku.

Lai izveidotos ieradums vajadzīgs laiks, lai nostiprinātos pamata ieradums vajadzīgi vismaz trīs mēneši. Tas ir lielisks palīgs, lai uzstādītu mazo mērķi. Es trīs mēnešus nodarbošos ar ārstniecisko vingrošanu. Šo trīs mēnešu laikā sasniegsi rezultātus, uzlabosi savu fizisko formu, kas kalpos par motivāciju turpināt ar lielāku mērķi. Un galu galā, tas liksies dabiski, tam tikai ir jādod laiks.

Šajā gadā vēlamies aicināt būt apņēmīgiem, izvirzīt mērķus un tos arī piepildīt!

Kāpēc ārstnieciskā vingrošana pie fizioterapeita ir lielisks mērķis jaunajam gadam?

patstāvīgi nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm pie speciālista ir garantēts, ka process būs mērķtiecīgs un drošs
fizioterapeits palīdzēs ne tikai uzlabot jūsu fizisko formu, bet arī novērst sāpes, ja ar tādām saskaraties
fizioterapija dod iespēju nostiprināt ķermeņa dziļo muskulatūru, kas ir lieliska bāze, lai droši veiktu citas ieplānotās aktivitātes
ļoti svarīga komponente, lai ieradums izveidotos ir emocionālais atbalsts. Fizioterapeits ir blakus katru brīdi, lai motivētu un palīdzētu sasniegt mērķus
vingrošana pie fizioterapeita nav paredzēta tikai cilvēkiem ar sūdzībām, tā ir lieliska alternatīva jebkurai citai fiziskajai aktivitātei. Izaicini sevi un palīdzi sev justies labāk.

Lai spēks un raksturs ir ar Jums! :-)

Un, ja Fiziocentrs var kļūt par daļu no Jūsu apņēmības tad būsim priecīgi Jūs atbalstīt un palīdzēt!

JAUNUMS FIZIOCENTRS SKANSTES FILIĀLĒ – PILATES

Wed, 15 Jan 2025 08:59:47 GMT

JAUNUMS FIZIOCENTRS SKANSTES FILIĀLĒ – PILATES sertificēta fizioterapeita vadībā.

Vai zināji, ka dziļās muskulatūras vājums ir biežākais iemesls mūsu muguras problēmām un sprandas savilkumiem, kas kontrolē kopējā ķermeņa stāvokļa labsajūtu. Piemēram, ja mūsu korsete jeb dziļā muskulatūra ir vāja, tā nespēj noturēt mugurkaulu un tas veic nobīdes, kas attiecīgi uzreiz ietekmē visu ķermeni. Savukārt, ja šādas korsetes īpašnieks sāk skriet vai piedalīties citos augstas intensitātes treniņos, sūdzības par muguras sāpēm nav ilgi jāgaida.

PILATES – ir viens no visefektīvākajiem nodarbību veidiem, kas pielīdzināma ārstnieciskajai vingrošanai, tomēr tajā pat laikā ir daudz koncentrētāka tieši uz svarīgāko ķermeņa daļu – korseti un mugurkaulu.

Pilašu treniņi palīdz arī iztaisnot un izkustināt mugurkaulu, šādi nodrošinot skriemeļu kustīgumu, izlīdzina asimetriju, kas ir ļoti izplatīta, uzlabo koordināciju un līdzsvaru. Papildus, pilašu vingrojumi ir arī iekšējo orgānu masāža, kas palīdz uzlabot apasiņošanu un to pilnvērtīgu funkcionēšanu.

Galvenie ieguvumi:

Uzlabo elastību. Stiepšanās un vingrinājumu veikšana palīdz pagarināt muskuļus un palielina kustību diapazonu, uzlabojot muskuļu spēku un tonusu .
Uzlabo elpošanu. Rūpīga pilašu vingrinājumu izpilde ne tikai uzlabo treniņu laikā elpošanas paradumus, bet arī uzlabo asinsriti. Ar pareizu, dziļu elpošanu asinis labāk piegādā skābekli attiecīgajiem muskuļiem un orgāniem, kas var attīrīt toksīnu ķermeni, sniegt svaigu, uzmundrinošu sajūtu un palīdzēt muskuļiem labāk atgūties.
Uzlabo stāju. Neatkarīgi no ikdienas aktivitātes, neatkarīgi no tā, vai gatavojat ēdienu, tīrāt zobus, vai strādājat, pilašu vingrinājumu laikā jūs apzinātāk cenšaties ievilkt vēderu un atbrīvojat plecu daļu, novelkot tos uz leju, tādā veidā nodrošinot labu stāju un mugurkaula pareizu noturēšanu.
Māca kontrolēt ķermeni gan fiziski, gan garīgi. Tas palīdz Jūsu ķermenim kontrolēt ārējos spēkus, nevis ļaut ārējiem spēkiem ietekmēt ķermeni.
Nostiprina saites un uzlabo līdzsvaru. Pilates pagarina un stiprina jūsu muskuļus, uzlabojot muskuļu elastību un locītavu kustīgumu. Tas nozīmē mazāku risku vājām vai stīvām locītavām, kā arī palīdz novērst artrītu.
Uzlabo aerobo izturību. Pilates palielina plaušu kapacitāti un asinsriti caur dziļo elpošanu, kas tiek veikta pie katras kustības fiziskās slodzes laikā.

Sākot ar 2025. gada 21.janvāri Fiziocentrs klīnikā tiek piedāvātas pilašu nodarbības sertificēta fizioterapeites ALISES KOPŠTĀLES vadībā.

OTRDIENĀS plkst. 18:30 (līdz 8 cilvēku grupa)

Nodarbību slodze tiek pielāgota fiziskās sagatavotības līmenim.

Pieteikties var zvanot pa tālruni 25445536 (arī whatsup)

Vai piesakies elektroniski:

ILIOTIBIĀLĀS saites sindroms

Wed, 06 Nov 2024 11:16:07 GMT

Vai esi kādreiz sajutis asas, durošas sāpes kājas ārpusē, gūžas vai ceļa locītavas rajonā?

Vai pēc aktivitātēm sajūti stīvumu un velkošu sajūtu augšstilba ārpusē?

Ja esi basketbolists, riteņbraucējs, hokejists vai skrējējs, esi starp cilvēkiem, kuri biežāk sastopas ar iliotibiālas saites radītām sāpēm. Tomēr, ne tikai konkrēta sporta veida entuziasti saskaras ar šo sindromu, ar to dzīves laikā var saskarties ikviens.

Simptomi, kuri novērojami pie iliotibiālās saites sindroma

Sāpes gūžas vai ceļa ārmalā.

Sākotnēji sāpes parādās tikai pēc fiziskajām aktivitātēm. Sindromam saasinoties tās jūtamas arī fizisko aktivitāšu laikā un, ja simptomi tiek ignorēti un fiziskās aktivitātes turpinās ierastajā līmenī, sāpes pieaug un nepāriet arī miera stāvoklī.

Klikšķēšana, kas izpaužas, kā skaņa vai sajūta gūžas locītavā
Siltuma sajūta ceļa vai gūžas locītavas ārpusē

Kamēr jūti sāpes sportojot, ir nepieciešams izvairīties no aktivitātēm, kas provocē sāpes un doties konsultācijā pie fizioterapeita.

Kas tad īsti ir iliotibiālās saites sindroms?

Pati iliotibiālā saite ir stingra saistaudu josla, kas atrodas augšstilba ārpusē, sākas no iegurņa kaula un turpinās uz leju līdz ceļgala locītavai. Saites galvenais uzdevums ir nodrošināt ceļa stabilitāti.

Iliotibiālo saites sindromu ir, kad šī saite rada sāpes. Parasti sāpes novērojamas kustību laikā, kas rodas, kad palielinās berze starp saiti un kauliem pie kuriem tā stiprinās. Berze rodas, kad iliotibiālā saite ir pietūkusi, bijusi pārslogota vai, kad ir pārāk saspringusi.

Saspringta iliotibiālā saite veidojas galvenokārt dēļ muskulatūras disbalansa, bet var būt arī citi iemesli:

O veida kājas
Kāju garuma atšķirība
Ceļu locītavu artrīts
Pastiprināta pēdas un kāju ārējā rotācija kustību laikā
Palielināta pēdu pronācija (potīšu iegriešanās uz iekšu)

Pārslodze iliotibiālā saitē galvenokārt veidojas:

Nepietiekoša iesildīšanās pirms fiziskajām aktivitātēm
Samazināts laiks, kas tiek pavadīts, lai atsildītos pēc treniņa
Par maz atpūtas starp treniņiem
Skriešana pa slīpu virsmu
Skriešana lejup vai augšup
Nepiemēroti sporta apavi

ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS

MASĀŽA – lai atslogotu saspringtu iliotibiālo saiti, ir nepieciešams izmasēt ar saiti saistošos muskuļus, kuri parasti ir pārslogoti un rada spriedzi saitei. Šo profesionāli izdarīs pieredzējis fizioterapeits. Protams, var pielietot arī pašmasāžas tehnikas, bet arī tur ir savi knifiņi kā to izdarīt labāk un efektīvāk.

FIZIKĀLĀ TERAPIJA - ja sāpes ir ilgstošas un spēcīgas, visticamāk - būs izveidojies jau iekaisums un tad kā laba papildterapija ir ultraskaņas procedūra , kuras laikā tiek stimulēts dzīšanas process.

VINGROJUMI – pirmkārt ir svarīgi iemācīties kā pareizi iesildīties un atsildīties, kas jau ir puse no uzvaras. Otrkārt, ir svarīgi zināt savus vājos punktus uz kuriem strādāt, lai sportošanu var izbaudīt bez sāpēm.

POZAS KOREKCIJA - varbūt tieši vājas stājas dēļ ir attīstījies iliotibiālā trakta sindroms. Pareiza stāja nodrošina pareizas kustības aktivitāšu laikā, kas samazina pārslodzes traumas. Iegūsi ne tikai skaistu stāju, bet arī sportosi ar prieku.

ĶIRURĢISKA IEJAUKŠANĀS - ļoti retos gadījumos ir nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās, tādēļ svarīgi ir neignorēt diskomfortu un negaidīt ka viss pāries pats no sevis. Vērsies pēc padoma un palīdzības pie speciālista jau laikus!

Vai iliotibiālais sindroms var pāriet pats no sevis?

Visdrīzāk, nē. Nevēršoties pie speciālista sāpes parasti tikai pastiprinās. Kad sindroms izraisa sāpes arī miera stāvoklī, ne tikai fizisko aktivitāšu laikā vai pēc fiziskajām aktivitātēm, terapija ir sarežģītāka un laikietilpīgāka, tāpēc ir svarīgi jau laicīgi atpazīt simptomus un vērsties pie speciālista.

Ko darīt profilaktiski, lai izvairītos no iliotibiālās saites sindroma?

➤ Ja esi nesen uzsācis kādu jaunu aktivitāti, svarīgi ir ļaut audiem adaptēties jaunajai slodzei un intensitāti palielināt pakāpeniski;

➤ Pievērsiet uzmanību laikam un kvalitātei iesildoties pirms fiziskajām slodzēm un atsildoties pēc tām;

➤ Sportojot izvēlieties ērtus un kvalitatīvus apavus;

➤ Ja sajūtat sāpes vai diskomfortu, laicīgi vērsieties pēc palīdzības un padomiem.

Ja arī Tev ir sāpes un diskomforts vai vēlies vēlies laicīgi parūpēties par savu ķermeni, piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem un mēs Tev palīdzēsim!

Fiziocentrs Bruņinieks

Tel. Nr. 25445537

Fiziocentrs Skanste

Tel. Nr. 25445536

Vai piesakies elektroniski:

Mūsu mazie sāpju izraisītāji - TRIGGERPUNKTI

Wed, 23 Oct 2024 08:50:54 GMT

Ja ikdienā Jūs piemeklē punktveida asa duroša vai velkoša sāpe, ko gribās spaidīt un staipīt - iespējams tas ir mūsu slavenais trigerpunkts. Uz jautājumu – kādēļ šādi trigerpunkti rodas un kā tos likvidēt – apskatīsim mūsu jaunākajā rakstā.

Kas tad īsti ir Triggerpunkti?

Pats Triggerpunkts (TrP) ir sataustāms mezgliņš saspringtā muskulī, veinkāršāk sakot, tas ir pārāk aktīvi nostrādājies muskulis. Šādas situācijas veidojas, ja ilgstoši tiek noturēta nekustīga pozīcija (piem., ilgstoša sēdus poza), ja sporta treniņš ir bijis par intensīvu muskuļa spējām vai ja netiek ieturēta pauze starp treniņiem, lai atjaunotos. Tāpat pie vainas var būt arī kāda trauma vai muskulatūras disbalanss, kā rezultātā ir stājas asimetrija.

Uzspiežot uz šo punktu vai sasprindzinot muskuli, kurā ir triggerpunkts, tas var izraisīt nepatīkamas sāpes gan lokāli, gan tās var izstarot uz citu vietu. Kā arī reizēm uzspiežot uz šo punktu novēro muskuļu raustīšanos.

Triggerpunkti mēdz izpausties arī kā saspringuma tipa galvassāpes, troksnis ausīs, muguras lejasdaļas un plecu joslas sāpes, un kā samazināts kustību apjoms locītavās.

“Kā, piemēram, viena no biežāk sastopamām sūdzībām fizioterapeita praksē ir sāpoša spranda un savilkti pleci, kuru izraisītājs var būt mazs muskulī izveidojies triggerpunkts kautkur sprandas muskuļos. Mazs mezgliņš – bet rada tik lielu diskomfortu un, iespējams, pat izraisa galvassāpes”

Kā tad veidojas šie triggerpunkti?

Triggerpunkti veidojas, ja muskulis tiek ilgstoši pakļauts pārslodzei, kas pārsniedz tā kapacitāti.

Šādas situācijas veidojas, ja ilgstoši tiek noturēta nekustīga pozīcija (piem., ilgstoša sēdus poza), ja sporta treniņu laikā pārslogo muskuļus vai ja netiek ieturēta pauze starp treniņiem, lai atjaunotos, kā arī traumas vai muskulatūras disbalansa rezultātā.

Šie triggerpunkti mēdz izveidoties arī hroniska stresa, bezmiega un vitamīna trūkuma rezultātā (C, D, B, Magnijs, Dzelzs, Folijskābe, u.c.)

Triggerpunktu veidi

Triggerpunkti var būt:

Aktīvie triggerpunkti , tas ir jebkurš TrP, kas - gan mierā, gan uzspiežot uz tā izraisa pastiprinātu jutīgumu vai sāpes.
Latentie triggerpunkti parasti nerada sāpes. Sāpes rodas tikai tad, ja spēcīgi tiek uzspiests uz šo punktu. Tie var mainīt muskuļu aktivācijas modeļus vai izraisīt muskuļu vājumu pacientiem bez sāpēm. Var ietekmēt muskuļa funkcionālās spējas.
Primārie vai Centrālie triggerpunkti pie spiediena tie rada sāpes gan lokāli, gan izstaro. Šie punkti parasti veidojas muskuļu vēderiņos.
Sekundārie vai Satelīttriggerpunkti parasti rodas no primāriem triggerpunktiem uz to sāpju izstarošanās zonām. Ja tiek izārstēts primārais triggerpunkts, tad sekundārais triggerpunkts mēdz pazust.
Difūzie triggerpunkti rodas, ja ir izveidojušies vairāki centrālie TrP ar satelīt TrP.. Tas bieži notiek, ja ir smaga stājas deformācija, piemēram, skolioze.
Dažkārt arī cīpslās un saitēs var veidoties šie sāpju punkti - Saišu triggerpunkti mēdz radīt nepatīkamas sāpes locītavās.

Kā fizioterapeits var palīdzet pie sāpīgiem triggerpunktiem?

ĀRSTNIECISKĀ MASĀŽA - izmasējot sāpīgos punktus, uzlabojas asinrite un muskulis relaksējas, kas samazina sāpes un ļauj muskulim labāk atjaunoties.
ĀRTSNIECISKĀ VINGROŠANA - muskuļa disbalansa mazināšanai, kas ir galvenais nosacījums, labai pašsajūtai.

KINEZIOLOĢISKĀ TEIPOŠANA - arī teipošana līdzīgi kā masāža samazina sāpes un ļauj muskulim labāk atjaunoties. Teipošana ir labs palīglīdzeklis, ja ir saspringta ikdiena un nav laika atvēlēt ilgāku laiku procedūrai. Pareizi uzlīmējot šīs “krāsainās lentas” tiek labota jebkāda nepareiza mijiedarbība starp ādu, muskuļiem, locītavām un saitēm.Teipošanas procedūra pie fizioterapeita aizņem tikai 15 min.
KUSTĪBA UN MUSKUĻU PASTIEPŠANA - Ja ikdienā ir ilgstoši jāsēž pie datora, tad iesaka ik pēc 30min-1h veikt stiepšanās vingrojumus vai vienkārši piecelties un nedaudz pastaigāties.
PAŠMASĀŽA AR BUMBIŅĀM VAI RUĻĻIEM - kā visefektīvāk izmantot pašmasāžas tehnikas mājas apstākļos, apmacīs jūs pieredzējis fizioterapeits.

Ja arī Tev ir diskomforts vai vēlies laicīgi parūpēties par savu ķermeni, piesakies pie kāda no mūsu Fiziocentrs speciālistiem un mēs Tev palīdzēsim!

Izmantotā literatūra:

https://www.physio-pedia.com/Trigger_Points

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3440564/

CĪŅA, KURU VAR UZVARĒT – FUNKCIONĀLĀ SKOLIOZE

Mon, 07 Oct 2024 14:34:21 GMT

Vai kādreiz ir nācis aizdomāties kā piespiedu pozas un mugurkaula traumas var ietekmēt mugurkaulu ilgtermiņā?

Vai mugurkauls dzīves laikā var palikt „šķībs” un vai izmaiņas mugurkaulā vienmēr ir neatgriezenisks process?

SITUĀCIJA:

Jaunā māmiņa ierodas uz konsultāciju pie fizioterapeita sakarā ar sāpēm mugurā, izteikti kreisajā pusē. Konsultācijas laikā sieviete tiek iztaujāta par iespējamām muguras traumām vai iepriekš konstatētām mugurkaula problēmām, kuras paciente neatzīmē. Fizioterapeitam novērtējot stāju un mugurkaulu kustīgumu, vizuāli redzams, ka kreisās puses gurns atrodas augstāk par otru. Pacientei noliecoties uz priekšu var novērot mugurkaulā nelielu nepareizu izliekumu. Veicot specifiskus fizioterapeitu testus, tiek izslēgtas citas ar muguras sāpēm saistītas saslimšanas. Fizioterapeits veic ārstniecisko muguras masāžu, sāpju mazināšanai, kuras laikā paciente atzīmē muskuļu sāpes izteikti kreisajā pusē. Diagnoze: Funkcionālā skolioze.

SKAIDROJUMS:

Jaunā māmiņa ieradusi bērnu turēt sev uz kreisā gurna, veicot ikdienas mājas darbus un citas aktivitātes. Piespiedu pozas rezultātā, mugurkaula skriemeļi, pakļaujoties muskuļu saspringumam, novirzījušies no viduslīnijas.

RISINĀJUMS:

Turpmāko terapiju laikā pacientei tiek veikts ārstnieciskās masāžas kurss, lai noņemtu saspringumu muskuļos. Kad korsetes muskulatūra ir kļuvusi “mīkstāka” un pakļāvīgāka, tiek uzsākta ārstnieciskā vingrošana,, lai nostiprinātu korsetes muskulatūru, un koriģējot ikdienas asimetrisko pozu, sāpes ir pazudušas un mugurkaula izliekums izlīdzinājies.

Aprakstītais fizioterapeita piemērs no prakses norāda uz to cik šķietami nevainīgi ikdienas ieradumi var novest pie sāpēm un ilgstošākā laika periodā izmaiņām mugurkaulā!

Diagnozes, kas var būtiski ietekmēt mugurkaula veselību ir daudz, bet šoreiz izzināsim mazāk pazīstamu skoliozes paveidu jeb FUNKCIONĀLO SKOLIOZI

Kāda ir atšķirība starp strukturālo un funkcionālo skoliozi?

Visbiežāk sastopamais skoliozes veids ir strukturālā skolioze . Šajā gadījumā izliekumi mugurkaulā ir novērojami trīs plaknēs - pa labi, pa kreisi un skriemeļu ķermeņi ir arī sarotējuši. Tas nozīmē, ka mugurkauls ir ne tikai izliecies uz vienu vai otru pusi, bet ir arī sarotējis kādā virzienā, piemēram, skatoties uz ķermeni varētu būt novērojams, ka labās puses gurns atrodas vairāk uz priekšu nekā kreisajā pusē esošais gurns. Šīs skoliozes rašanās iemesls nereti nav zināms.

Funkcionālās skoliozes atšķirību izsaka tas, ka skriemeļu ķermeņi ir novirzījušies pa labi vai pa kreisi, bet nav notikusi skriemeļu rotācija. Šo skoliozes veidu mēdz dēvēt arī par „neīsto” skoliozi.

Kas tad veicina funkcionālās skoliozes attīstīšanos?

1) Asimetriskas pozas sēžot vai stāvot.

2) Atšķirīgi kāju garumi, kas veicina nevienlīdzīgu svara sadali un ķermeņa noliekšanos uz vienu pusi, kompensējot radušos asimetriju.

3) Ikdienā cenšoties saudzēt sapošu vietu un saliecoties, piemēram, pa labi, tiek veicināts mugurkaula skriemeļu novietojums vairāk uz kreiso pusi.

4) Muguras muskuļu saspringums vienā pusē.

5) Diska trūce.

6) Gūžas locītavu displāzija jeb gūžas locītavu attīstības traucējumi.

7) Tortikollis jeb greizais kakls.

Tā kā funkcionālo skoliozes paveidu izraisa ārējie faktori, tas ne vienmēr būs saistīts ar neatgriezeniskiem mugurkaula bojājumiem. Atšķirībā no strukturālās skoliozes, kura var tikt koriģēta tikai dažās pakāpēs, funkcionālās skoliozes paveids var tikt pilnībā izārstēts, pielietojot pareizo terapiju.

Kā ārstē funkcionālo skoliozi?

Sākumā jādodas pie fizioterapeita uz konsultāciju, kurš novērtēs stāju, mugurkaula kustības, muskuļu spēku, kāju garumu un sastādīs ārstēšanas plānu. Ja stājas novērtēšanas laikā tiks atklāts kāju garuma atšķirība, tad tiks ieteikts vērsties pie tehniskā ortopēda, lai izstrādātu specializētas zolītes, kas koriģēs kāju garuma atšķirību.

Parasti tālākais ārstēšanas kurss sastāv no ārstnieciskām vingrošanām 2x nedēļā kopā ar fizioterapeitu un muguras masāža 1x nedēļā. Terapijas ilgums aizņems sākot no 3 līdz 6 mēnešiem, atkarībā no sūdzībām un mugurkaula izmaiņām.

Parūpējies par savu muguru jau šodien! Piesakies pie kāda no FIZIOCENTRS speciālistiem, lai noskaidrotu sava mugurkaula stāvokli un ieteikumus.

SĀPES PLECA LOCĪTAVĀ UN BIEŽĀKĀS TRAUMAS

Wed, 07 Aug 2024 07:45:46 GMT

Vai zināji, ka plecs ir viskustīgākā locītava mūsu ķermenī?

Locītavas anatomiskās uzbūves dēļ, plecam ir iespējams veikt kustības 180 grādu rādiusā, bet šim plašajam kustību apjomam ir arī sava ēnas puse. Ikdienā mēs ar pleca palīdzību izpildām visparastākās kustības ar biežu atkārtojumu skaitu. Kā piemēram, drošības siksnu uzlikšana automašīnā, somas novietošana/paņemšana no aizmugurējā mašīnas sēdekļa, apģērbšanās, noģērbšanās utt. Bez kvalitatīvām un nesāpīgām kustībām pleca locītavā ikdienu ir grūti iztēloties un ja tā ir traumēta - ierobežoto aktivitāšu apjomu nav iespējams pat uzskaitīt!

MAZLIET NO ANATOMIJAS

Plecs sastāv no augšdelma kaula, lāpstiņas un atslēgas kaula. Kopumā tajā kopā ir četras locītavas. Pleca locītavu jeb glenohumerālo locītavu veido augšdelma kaula noapaļots gals, kurš piekļaujas lāpstiņas kaulam, gandrīz plakanai virsmai. Pleca locītavu ieskauj muskuļi un saites. Papildus funkcijas nodrošina locītavas somiņas un kapsula. Šīs dažādās mīksto audu grupas nodrošina pleca kustības un stabilitāti to laikā.

Lai saglabātu pleca locītavu veselu un mikrotrauma nepārvērstos par nopietnu bojājumu, ir noderīgi zināt, kā atpazīt biežākās pleca locītavas saslimšanas un kā rīkoties situācijā, kad ir aizdomas par traumu.

APSKATĪSIM BIEŽĀKĀS TRAUMAS UN PLECA SĀPJU IEMESLUS.

Pleca locītavas nestabilitāte visbiežāk sastopama jauniešu un sportistu vidū. Šāda situācija attīstās, kad muskuļi un saites, kas nodrošina pleca locītavas stabilitāti, aktivitāšu laikā tiek iestiepti pāri to normas robežām. Šāda trauma var notikt pēkšņi un attīstīties ilgstošā laika posmā. Traumas brīdī parādās lielas sāpes un nav iespējams bez sāpēm pakustināt roku. Bieži rodas nepieciešamība pēc neatliekamās palīdzības. Pēc traumas pleca locītavā ir novērojams pietūkums, sāpes kustību laikā un ierobežots kustību apjoms. Pēc šādas traumas, audi zaudē savu elastību un nevar nodrošināt stabilitāti locītavā gan pie augstākas intensitātes kustībām, gan ikdienas darbību laikā. Trauma var izraisīt sāpes, kas parādās ātri vai pakāpeniski, radīt sajūtu, ka plecs ir „vaļīgs”. Laika gaitā var attīstīties vājums augšējā ekstremitātē un sāpes kustību laikā.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi atpazīt šo traumu?

Ja saites, kas stabilizē pleca locītavu ir traumētas, dislokācija var notikt veicot gan augstas intensitātes kustības, gan visikdienišķāko aktivitāšu laikā, piemēram, sniedzoties pēc priekšmeta, kurš atrodas mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Ja plecs ir bijis dislocēts, pastāv lielāks risks, ka trauma atkārtosies. Vairākkārtēja pleca locītavas dislokācija rada risku nākotnē neatgriezeniski traumēt pleca locītavu un pieaug arī neirovaskulāru bojājumu risks.

Rotatoru aproces bojājumi. Rotatoru aproce jeb manšete sastāv no 4 muskuļiem un to cīpslu kompleksa. To uzdevumus ir nodrošināt pleca locītavas stabilitāti kustību laikā. Muskuļi savstarpēji sadarbojoties centrē augšdelma kaula galviņu, lai kustību laikā tā atrastos vajadzīgajā pozīcijā. Rotatoru manšetes bojājums var attīstīties pēkšņi, piemēram, pēc traumas, kuras laikā krītot tiek izstiepta roka pret zemi un pleca locītava saņem kritiena triecienu. Laika gaitā novecojot un kļūstot mazkustīgākiem cīpslas kļūst neizturīgākas un ilgstošā laika periodā, bez traumas incidenta var iekaist un plīst kāda no rotatoru aproces muskuļu cīpslām. Pazīmes, kas liecina par rotatoru manšetes bojājumu pirmajā brīdī ir asas sāpes un dāžkārt nespēja pakustināt roku. Pēc divām nedēļām parasti parādās nelieli uzlabojumi, kustību apjoms uzlabojas un ir iespējams veikt nelielas amplitūdas kustības. Tomēr, turpmākā mēneša laikā parādās nakts sāpes un vājums traumētajā plecā.

Kāpēc ir svarīgi atpazīt šo traumu?

Neārstēts rotatoru manšetes bojājums var veicināt bojāto cīpslu turpmāku traumēšanos, kā rezultātā cīpslas var plīst un kustību apjoms pleca locītavā krasi samazināties. Disbalanss starp rotatoru manšetes muskuļiem un veselo cīpslu pārslodze, var attīstīt cīplsu iekaisumu un radīt muskuļu sāpes.

Iesaldēto plecu jeb adhezīvo kapsulītu raksturo ierobežotas un sāpīgas kustības pleca locītavā, īpaši virs 90 grādu leņķa. Iemels ne vienmēr ir skaidrs. Lai diagnosticētu, šo saslimšanu nepieciešams veikt izmeklējumus, kas ļautu izslēgt citu struktūru bojājumus pleca locītavā. Ārstēšana visbiežāk iekļauj fizioterapiju un pretiekaisuma medikamentus. Ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama, ja vien ilgstošā laika periodā iepriekš minētās terapijas metodes nesniedz rezultātus.

Kāpēc ir svarīgi laicīgi rīkoties?

Diagnosticējot problēmu tiek izrakstīti nepieciešamie medikamenti, kas mazina sāpes, iekaisumu un paātrina atlabšanas procesu. Ilgstoša kustību trūkuma dēļ, muskuļi zaudē masu un locītavas kapsula elastību, tādēļ kustību apjoms laika gaitā pasliktinās arvien vairāk. Cilvēkiem, kas izvēlas neveikt rehabilitāciju ar šo problēmu var nākties sadzīvot pat vairāk kā divus gadus, līdz novērojami uzlabojumi.

Pleca locītavas bursīts ir locītavas somiņas iekaisums, kā rezultātā locītavas somiņa pietūkst un pleca locītavā samazinās telpa, kurā brīvi var kustēties visas tur esošās struktūras. Parādās sāpes un kustību ierobežojums plecā, iespējams novērot izteiktu siltuma sajūtu pleca locītavā.

Kāpēc ir svarīgi rīkoties?

Neārstēts bursīts var izraisīt pastāvīgu locītavas somiņas sabiezējumu, kas var attīstīties par hronisku iekaisumu ar tam līdzi sekojošām nemitīgām sāpēm, gan kustību laikā, gan miera stāvoklī. Tas var traucēt nakts miegam un citām ikdienišķām aktivitātēm.

FIZIOTERAPEITU IETEIKUMI PROFILAKSEI

Lai nodrošinātu savu plecu veselību mudinām parūpēties par saviem pleciem jau pirms ir radušās sūdzības. Profilaktiski veicot spēka un mobilitātes vingrojumus plecu daļā, jūs:

mazināt traumu riksu plecu locītavā
mazināt slogu uz citām struktūrām pleca locītavā
uzlabojat stāju
mazināt saspringumu sprandas daļā.

Nākotnē tas Jums palīdzēs izvairīties no sāpēm un kustību ierobežojumiem pleca locītavā.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par traumu?

Ja trauma radusies pēkšņi, kādas aktivitātes vai, piemēram, kritiena brīdī un sāpes ir spēcīgas, nav iespējams pakustināt roku, jāvēršas pēc palīdzības traumu punktā un jāseko turpmākajām rekomendācijām. Ja trauma nav akūta, bet sāpes nepāriet un kustību ierobežojumus palielinās, jāmeklē palīdzība pie fizioterapeita vai traumatologa. Gadījumā, kad sūdzības ir nelielas, bet divu nedēļu laikā tās nepāriet, jāvēršas pēc palīdzības pie iepriekš minētajiem speciālistiem.

Secinājumi

Pleca locītavas kustības nodrošina sarežģīts anatomisku struktūru un mīksto audu kopums. Gadījumā, kad kāda no šīm struktūrām tiek traumēta, izmainās visa mehānisma kopējā darbība. Pirmais signāls, kas norāda uz struktūru bojājumu ir kustību ierobežojums, sāpes pleca locītavā kustību laikā. Nepievēršot uzmanību šiem simptomiem un izvēloties limitēt vai pilnībā izslēgt kustības pleca locītavā, lai mazinātu sāpes, attīstās kontraktūras, kas var nākotnē ietekmēt kustību apjoma atjaunošanos. Muskuļu masai samazinoties zūd spēks un ir apgrūtinātas jebkādas kustības ar roku. Ilgstoši pakļaujoties sāpju radītajiem ierobežojumiem rodas ar vien jauni kompensācijas mehānismi, kas var novest pat līdz neatliekamas operācijas nepieciešamībai. Tādēļ, ja ir bijusi pleca locītavas trauma, vai rodas sūdzības par sāpēm plecā, iesakām nekavēties un meklēt palīdzību pie sava fizioterapeita. Parūpējies par savu plecu jau šodien! Piesakies pie kāda no FIZIOCENTRS speciālistiem, lai noskaidrotu sava pleca sāpju iemeslus:

VINGROT VAI OPERĒT?

Tue, 11 Jun 2024 10:45:31 GMT

Dažkārt ir situācija, kad nav vienots viedoklis no ārstu puses vai pie konkrētās problēmas veikt operāciju vai ārstēt ar vingrojumu palīdzību.

Fizioterapeits šādos gadījumos vienmēr ieteiks sākt ar vingrošanu.

Kādi ir ieguvumi izvēloties vingrot?

“Ja vingrošana nedos vēlamo rezultātu, vienmēr paliek otrs variants – operēt. Un ar spēcīgiem muskuļiem pēcoperācijas periods ir vieglāks un ātrāks” , tā uzskata Fiziocentrs Skanste pieredzējusī speciāliste Līga Krauklīte.

“Operācija tomēr ir kā jauna trauma locītavai. Un ne vienmēr arī operācija dod vēlamos rezultātus. Un šādos gadījumos nākamā izvēle būs vingrošana.”

Vingrošanas laikā mērķtiecīgi tiek trenēts muskuļu spēks ap bojāto locītavu. Muskuļi ir galvenie audi ķermenī, kuri absorbē slodzi. Ja muskuļi nav pietiekami spēcīgi, tad slodzi absorbē locītava, kas rada sāpes un ilgtermiņā locītavas bojājumus. Ja pirms operācijas būs labi uztrenēti muskuļi, tie efektīvāk pasargās arī operēto vietu.

Muskuļi ir arī atbildīgi par labu asinsriti un limfas atteci organismā. Muskuļiem saraujoties, tiek veicināta asins un limfas plūsma. Tādēļ arī pirms operācijām ir svarīgi uztrenēt labi funkcionējošus muskuļus, kuri operēto vietu kārtīgi apgādās ar nepieciešamajām barības vielām un aizvadīs bojātos audus.

Dažkārt klienti domā – es jau tā daudz kustos un staigāju, tāpat sāp, kā gan tur var palīdzēt vingrošana. Muskulis spēj strādāt trīs režīmos – noturot nemainīgu pozīciju, saraujoties un iestiepjoties. Trenējot muskuli noteiktā diapazonā un noteiktā leņķī, tiek attīstīts maksimālais muskuļu spēks, netraumējot locītavu. Uztrenējot muskuli izolēti, tas ļaus muskulim efektīvāk strādāt sarežģītākā kustībā kā iešana, skriešana vai pietupieni.

“Artrīts ir viens no piemēriem, kuru šobrīd ļoti labi rehabilitē bez operācijas. Strādājot ar svariem uz muskuļa spēka attīstību, tiek atslogotas locītavas, kas uzlabo ikdienas kustību kvalitāti un samazina sāpes. Uzlabojot muskuļu tonusu, efekts no vingrošanas jau ir jūtams pēc pirmajām reizēm, bet lai rezultāts būtu ilgnoturīgs, ir jārēķinās ar 2-3 mēnešiem regulāras vingrošanas 2x nedēļā ” tā uzskata sertificēta fizioterapeite Līga Krauklīte.

Kad noteikti ir nepieciešama pirmsoperācijas rehabilitācija?

Tūska un samazināts kustību apjoms locītavā. Jo lielāka tūska un mazāks kustību apjoms locītava, jo ilgāks būs dzīšanas laiks pēc operācijas un grūtāk atgūt locītavas pilnu funkciju.

Cik ilgi gaidīt pēc operācijas?

Jo ātrāk sāk, jo labāk – tomēr vadoties pēc operējošā ārsta rekomendācijām. Vidēji pēc 2 nedēļām, kad ir beidzies dzīšanas periods. Bet arī dzīšanas periodā fizioterapeits var sniegt padomus kā labāk atbalstīt un veicināt dzīšanu. Jo ilgāk tiek atlikta vingrošana pēc operācijas, jo lielāks ir muskuļu spēka zudums un grūtāka rehabilitācija.

Ja neesi pārliecināts, kas tieši Tev ir nepieciešams vai kad uzsākt rehabilitāciju, sazinies ar mums un mēs palīdzēsim rast atbildi. Piesakies uz konsultāciju pie kāda no Fiziocentrs speciālistiem jau šodien:

Raksta autors: Sertificēta Fizioterapeite Līga Krauklīte

Saistītie raksti: https://www.fiziocentrs.lv/kapec-apmeklet-fizioterapeitu-pirms-planveida-operacijas

#ParNepārtrauktuKustību

PLAKANĀ PĒDA – BĒRNIEM

Wed, 22 May 2024 06:57:02 GMT

VIENS NO BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM NO VECĀKIEM VIZĪTES LAIKĀ IR : “VAI MANAM BĒRNAM IR PLAKANAS PĒDAS UN KO MUMS DARĪT?”

Sāksim ar to, ka plakanās pēdas maziem bērniem ir norma, jo visi mazuļi piedzimst ar plakanām pēdiņām – pēdas velves vēl nav attīstījušās un pēdiņu klāj tauku spilventiņi, kuri mazinās laika gaitā bērnam augot.

Lokveida pacēlums jeb pēdas garenvelve sāk veidoties no brīža, kad mazulis sāk vertikalizēties un spert savus pirmos solīšus. Parasti pēdas vēlves attīstās līdz aptuveni 5-6 gadu vecumam, dažreiz – līdz skolas vecumam. Dažreiz to attīstību var ietekmēt dažādi faktori, kā piemēram iedzimtība vai pēdu novietojums bērnam vertikalizējoties.

Laikā, kad mazuļi sāk staigāt, pašā augšanas procesā notiek dažādas fizioloģiskas pārmaiņas un veidojas pēda, kāju forma un pati stāja. Katram bērnam, protams, šis process notiek atšķirīgi un to var ietekmēt dažādi faktori. Kā piemēram iedzimtība vai citi fizioloģiski aspekti. Katrs bērna attīstības posms un katrs pēdas strukturāls vai funkcionāls traucējums var būtiski ietekmēt visu ķermeni kopumā, tādēļ savlaicīgi diagnosticēta plakanā pēdiņa mazajiem un tās ārstēšana var būt nozīmīga veselīgam bērna augšanas procesam. Šī iemesla dēļ, bērnu vecākiem ir vērts ņemt vērā, stājas, kāju un pēdu attīstības procesā notiekošās izmaiņas, ir pavisam dabisks process, un ne vienmēr par to ir vērts satraukties.

KĀ MĀJAS APSTĀĻOS VAI NOVĒRTĒT PĒDU GARVELVJU ATTĪSTĪBU?

Pēdu nospiedums uz virsmas – piemēram, slapjas pēdiņas nospiedums uz zemes pēc vannas vai dušas. Ja pēdiņa ir pilna, tas liecinās, ka garenvelve nav attīstījusies.

PLAKANĀS PĒDAS IEDALA:

STRUKTURĀLĀ : Stāvus pozīcijā vizualizējas plakana pēda un palūdzot bērnam pacelties pirkstgalos – arī neveidojas izliekums pēdas mediālajā (iekšējā) malā (neveidojas garenvelve). Šādā gadījumā – plakanās pēdas būs iedzimtas.

FUNKCIONĀLĀ : Ir redzama plakana pēdiņa bērnam stāvot, taču kad paceļas uz pirkstgaliem - izveidojās izliekums (garenvelve) pēdu iekšmalās.

SVARĪGI!

Ir būtiski saprast un atcerēties, ka jebkādas pēdu izmaiņas – strukturālas vai funkcionālas – var būtiski ietekmēt visu ķermeni kā stāju, tā arī gaitu, kas savukārt jau tālāk ietekmē visu ķermeņa pareizu attīstību. Tādēļ ir ļoti būtiski jau laikus diagnosticēt plakanās pēdas esamību un pēc iespējas ātrāk uzsākt fizioterapiju tās ārstēšanai.

DAŽI VINGRINĀJUMI PLAKANĀS PĒDAS PROFILAKSEI NO FIZIOCENTRA SPECIĀLISTIEM

Lūgt bērnam noiet pa taisnu līniju uz pirkstgaliem tad uz papēžiem un tad uz pēdu ārmalām.
Sēdus pozīcijā lūgt bērnam ar kāju pirkstiņiem pacelt kādu mazu, vieglu priekšmetu (piemēram čiekuru, kastani vai salvetes bumbiņu) un ielikt to kādā citā trauciņā vai vienkārši to pārvietot citur.
Sēdus pozīcijā ar taisnām kājām, lūgt bērniņam savilkt un izplest kāju pirkstiņus ( ta lai pirkstiņi plaši plešas viens no otra)
Saglabājot sēdus pozīciju lūgt bērniņam pēdas pacelt maksimāli uz augšu un leju, kā arī izapļot pēdiņas uz vienu un otru pusi.
Pozīcijā - stāvus uz kādas nelīdzenākas virsmas (piemēram, līdzsvara virsma vai kāds cietāks spilvens) lūgt bērnam mēģināt nostāvēt un veikt pietpienus. Pēctam lūgt nostāvēt uz vienas kājas un tad uz otras.
Izmantojot tenisa bumbiņu vai ideālajā variantā bumbiņu ar “asumiņiem” (fizioterapijas eža bumbiņu), lūgt bērnam to ripināt zem pēdas no pirkstiņiem uz papēdi un atpakaļ. Kā arī veikt bumbiņas apļošanu ar pēdiņu.

Fizioterapeiti atgādina: “Vislabākais veids kā mājas apstākļos ir veicināt pēdiņu attīstību ir ļaut bērniem staigāt pa dažādām nelīdzenām virsmām – ar basām kājām. Kā piemēram, vasaras mēnešos visvienkāršākais ir doties laukā, kur pieejamas dažādas reljefa virsmas – asfalts, akmeņi, smiltis, zāle, lauku ceļi, ūdens u.c. Kas vislabāk veicinās bērnu pēdiņu attīstību.

Ja tomēr jums ir interese pārleicināties par sava bērniņa pēdu stāvokli vai novērtēt viņa stāju kopumā, droši gaidīsim Fiziocentrā, kur mūsu speciālisti ir gatavi sniegt konsultāciju un dot padomus turpmākai mazā cilvēciņa veselīgai attīstībai.

Konsultācija bērniem līdz 14 gadu vecumam (30 min) – 30,00 Eur

Fiziocentra filiāles:

+37125445536 Fiziocentrs Skanste filiāle, Rīgā, Skanstes ielā 25 (klientiem bezmaksas auto stāvvieta)

+37125445537 Fiziocentrs Bruņinieka filiālē, Rīgā, Bruņinieku ielā 49

vai elektroniski aizpildot pieteikuma formu mājas lapā - norādot vēlamo pakalpojumu un vizītes laiku.

Elpošanas muskulis – DIAFRAGMA

Tue, 21 May 2024 14:12:44 GMT

Vai zini, kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas? Domājams, lielākā daļa ir dzirdējusi par šo muskuli, vai diafragmālo elpošanu, piemēram, kādā jogas vai elpošanas nodarbībā. Bet cik daudz zinām par šo muskuli un vai nebūtu vērtīgi iegūt papildus informāciju par svarīgāko elpošanas muskuli? Šajā rakstā centīsimies sniegt nelielu ieskatu par sekojošiem jautājumiem:

• Kas ir diafragma un kādas ir tās funkcijas?

• Kas var traucēt diafragmas darbību?

• Kā sāpes, izmainīts elpošanas stereotips un nekorekta poza var ietekmēt fizisko veselību un emocionālo stāvokli?

• Kas ir diafragmālā elpošana un kāpēc tā ir svarīga?

• Kā veicināt diafragmas veselību? (Diafragmālās elpošanas vingrinājumi)

Diafragma ir galvenais elpošanas muskulis, kas kopā ar starpribu muskuļiem nodrošina plaušu ventilāciju. Šis kupola formas muskulis atrodas krūškurvja pamatnē, atdalot vēdera un krūšu rajonu. Piestiprinās pie krūšu kaula (kaula krūšu kurvja vidū), krūšu kaula apakšējās daļas un mugurkaula jostas daļas.

Diafragma ir muskulis, kas palīdz ieelpot un izelpot. Ieelpojot diafragma saraujas un saplacinās, virzoties uz leju vēdera virzienā. Šī kustība rada vakuumu plaušās, ļaujot tām paplašināties un ievilkt gaisu. Izelpojot diafragma atslābinās un atgriežas iepriekšējā stāvoklī, ļaujot plaušām izspiest gaisu.

Papildus tam, šis muskulis nodrošina spiediena palielināšanos vēdera iekšienē. Tas ir svarīgi, lai varētu atbrīvoties no urīna un izkārnījumiem. Palielināts spiediens palīdz novērst skābes refluksu, izdarot spiedienu uz barības vadu. Diafragmu šķērso nervi, mīkstie audi un asinsvadi, kā piemēram: aorta(liela artērija, kas nes asinis prom no sirds uz pārējo ķermeni), barības vads (doba caurule, kas savieno rīkli ar kuņģi), vagus nervs (palīdz kontrolēt gremošanas sistēmu) u.c.

Kas var traucēt diafragmas darbību?

Dzīves laikā gūti ievainojumi un slīmības var negatīvi ietekmēt diafragmas darbību, izraisot tādus simptomus kā apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs u.c. Muskuļu saspringums un nekorekta poza arī var apgrūtināt elpošanu. Elpošanas vingrinājumi var stiprināt diafragmu un palīdzēt uzturēt to spēcīgu un veselu. Veselības problēmas, kas izraisa diafragmas funkcijas traucējumus:

Trūces: Diafragmas barības vada atveres trūce jeb hiatāla hernija ir kuņģa pārvirze krūšu kurvī caur paplašinātu barības vada atveri, kas kombinējas ar daļēju vai totālu trūces maisa veidošanos. Hiatālā hernija ir vadošais gastroezofageālā atviļņa cēlonis.

Freniskā nerva bojājums (Phrenic nerve). Šis nervs ir viens no svarīgākajiem organismā, jo tam ir liela loma elpošanas procesā. Freniskais nervs nodrošina primāro motoro impulsu piegādi diafragmai un citiem elpošanas muskuļiem. Nerva bojājums, kas var rasties pēc sirds vai krūšu daļas operācijas, var izraisīt diafragmas paralīzi vai disfunkciju.

Spazmas: Diafragmas muskuļu spazmas ir pēkšņa, patvaļīga kontrakcija, kas var izraisīt sāpes un sasprindzinājumu krūtīs un vēdera augšdaļā. Tas ietekmē plaušu kustību elpošanas laikā. Tas var rasties stresa, traumu, palielinātas fiziskās slodzes laikā.

Nepareiza stāja vai nekorekta, ilgstoša sēdus pozīcija būtiski ietekmē diafragmas darbību. Gadījumos, kad galva ir izvirzīta uz priekšu un/vai ir palielināta krūškurvja kifoze (mūsdienās ļoti bieži sastopamas stājas problēmas), tiek ierobežota krūšu kurvja izplešanās ieelpas laikā, kas samazina plaušu ventilācijas kapacitāti.

Kā SĀPES un NEKOREKTA POZA var ietekmēt fizisko veselību un emocionālo stāvokli?

SĀPES ir komplicēts mehānisms, kas ietver gan fiziskas, gan emocionālas komponentes. Sāpju pieredze parasti ir subjektīva, tā bieži saistās ar paaugstinātu trauksmes stāvokli. Viens no dabiskajiem sāpju pārvarēšanas mehānismiem ir izmainīt elpošanas stereotipu. Izjūtot sāpes, elpošana mēdz kļūt seklāka, kas nozīmē, ka izplešam tikai krūšu kurvja augšējo daļu un ribu loku. Tas notiek tā iemesla dēļ, ka izmantojam elpošanas palīgmuskuļus diafragmas vietā. Cilvēki, saskaroties ar paaugstinātu stresu ikdienā, mēdz automatizēt šo mehānismu un stresa situācijās, arī, kad nav fiziskas sāpes, izmainīt savu elpošanas stereotipu.

Laika gaitā šis elpošanas modelis var novest pie saīsinātiem un neelastīgiem elpošanas muskuļiem. Elpošanas muskuļi stiprinās pie krūšu kaula, krūtīm un muguras. Atkārtojoties šim elpošanas ciklam (ātrai, seklai elpošanai), elpošanas muskuļi ieelpas un izelpas laikā neizstiepjas pilnībā, rezultējoties ar samazinātu krūšu kurvja kustību un gaisa plūsmu plaušās un no tām. Ilgtermiņā tas var veicināt tensijas tipa galvassāpes, kakla, plecu un muguras sāpes un stīvumu.

Dziļa un pareiza elpošana veicina ķermeņa atslābināšanos, mazina trauksmi, paaugstina enerģijas līmeni, uzlabo koncentrēšanos un mazina vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka visas šīs komponentes ir svarīgas, lai pozitīvi ietekmētu savu emocionālo stāvokli, īpaši, darba vidē.

“NEKOREKTA STĀVUS VAI SĒDUS POZA ir tiešā veidā saistīta ar samazinātu diafragmas mobilitāti, ierobežotu krūšu kurvja paplašināšanos un samazinātu alveolāro ventilāciju, kas savukārt samazina elpošanas kapacitāti”

Kas ir diafragmālā elpošana un kāpēc tā ir svarīga?

Diafragmālā elpošana ir metode, kas palīdz koncentrēties uz diafragmu elpošanas laikā un to trenēt. Dažreiz to sauc par vēdera elpošanu. Trenējot diafragmu jūs iemācaties „atvērt” plaušas, kas palīdzēs ķermenim elpot efektīvāk. Šāds elpošanas veids palīdz regulēt būtiskus ķermeņa procesus:

-Mazināt stresa hormona kortizola kaitīgo ietekmi uz ķermeni

-Pazemināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu

-Padarīt dziļās muskulatūras vingrinājumus vēl efektīvākus

-Uzlabot slodzes toleranci

Kā veicināt diafragmas veselību?

(Diafragmālās elpošanas vingrinājumi)

Diafragma ir muskulis. Tāpat kā jebkuru citu muskuli, jūs varat to stiprināt ar vingrinājumiem. Diafragmālās elpošanas vingrinājumi var palīdzēt diafragmai strādāt efektīvāk.

Tradicionāli diafragmas elpošanas vingrinājumi tiek izpildīti ieelpojot caur degunu un izelpojot caur muti.

Diafragmālās elpošanas pamatprincipi: (Ieteicams vingrinājumu izpildīt guļus pozīcijā)

1. Apgulieties uz cietas virsmas.

2. Atslābiniet plecus, novirzot tos uz leju prom no ausīm.

3. Uzlieciet vienu roku sev uz krūtīm, otru uz vēdera.

4. Nesasprindzinoties brīvi ieelpojiet caur degunu, līdz vairs nevarat ievilkt gaisu.

5. Jūtiet kā gaiss caur nāsīm ieplūst vēderā, vēderam un viduklim izplešoties. Krūtis paliek nekustīgas.

6. Savelciet lūpas it kā dzertu caur salmiņu. Lēnam izelpojiet caur muti, vismaz 4 sekundes, jūtiet kā vēders saplacinās.

7. Atkārtojiet šo vingrinājumu vairākas reizes.

Cits dziļās elpošanas vingrinājums: laterālā elpošana (elpošana ar ribām). Šis elpošanas vingrinājums palīdz paplašināt elpošanu krūšu kurvī. Lūk, kā to darīt:

1. Stāviet vai sēdiet taisni.

2. Sakrustojiet rokas pāri krūtīm un novietojiet plaukstas apķerot krūšu kurvi.

3. Nesasprindzinoties un nespiežot uz ribām ieelpojiet caur degunu, līdz vairs nevarat ieelpot.

4. Sajūtiet kā ribas izplešas plaukstās. Aizturiet elpu 5 līdz 10 sekundes.

5. Lēnām izelpojiet caur muti, jūtot kā krūšu kurvis sakļaujas. To var darīt ar atslābinātām vai sakļautām lūpām.

Katra ķermeņa sistēma ir atkarīga no skābekļa. Efektīva elpošana var ne tikai uzlabot mentālo labsajūtu, bet arī palīdzēt uzturēt labu miega kvalitāti, efektīvāk sagremot pārtiku, uzlabot ķermeņa imūnsistēmas darbību un mazināt stresa līmeni.

Fizioterapeits ir speciālists, kas var palīdzēt Jums uzlabot elpošanas stereotipu un dzīvot dzīvi labākā kvalitātē.

Ērti piesakaties uz konsultāciju pie mūsu klīnikas speciālistiem jau tūlīt:

Fiziocentra filiāles:

+37125445536 Fiziocentrs Skanste filiāle, Rīgā, Skanstes ielā 25 (klientiem bezmaksas auto stāvvieta)

+37125445537 Fiziocentrs Bruņinieka filiālē, Rīgā, Bruņinieku ielā 49

vai elektroniski aizpildot pieteikuma formu mājas lapā - norādot vēlamo pakalpojumu un vizītes laiku.

Kas vecākiem jāzin par SKOLIOZI?

Mon, 22 Apr 2024 09:23:47 GMT

Skoliozei raksturīgā ķermeņa asimetrija ir viegli ieraugāma speciālistam, bet vecākiem un pašam pacientam asimetrijas pazīmes ilgi var palikt nepamanītas.

Skolioze var aktīvi attīsties bērnībā un pusaudža gados, bet, apstājoties augšanai, skoliozes izraisītā deformācija vairs strauji neprogresē. Neārstēta skolioze ar laiku var radīt pastāvīgas muguras sāpes kā arī elpošanas un sirdsdarbības traucējumus. Skoliozi var ārstēt konservatīvi, stiprinot muguras muskuļus, tā cenšoties ierobežot tālāku mugurkaula izliekšanos.

Nozīmīgākās asimetrijas pazīmes ir:

Nevienāds plecu augstums
Slīps iegurnis
Trīsstūru asimetrija starp rokām brīvi gar sāniem un ķermeni
Viena lāpstiņa vairāk izspiežas
Krūšu daļas kupris
Iegurnis vairāk izbīdījies uz vienu sānu

Skoliozi ir iespējams atpazīt apskatot stāju no mugurpuses - plecu, lāpstiņu un gūžu novietojumu.

Skoliozei biežāk tiek novērota bērniem ar hipermobilitāti. Tā kā straujās augšanas periods bērniem vidēji ir no 10 - 13 gadu vecumam, tad šajā vecuma posmā bērniem visbiežāk attīstās idiopātiskā skolioze. Ja bērnam līdz šim vecuma posmam jau ir novēroti skoliotiskie mugurkaula izliekumi, tad šajā straujās augšanas periodā tiem ir tendence progresēt.

Ja ir radušās aizdomas par skoliozi, speciālists veic Adams testu , bet diagnozes apstiprināšanai ir jāveic rentgenoloģisks izmeklējums. Diagnozi apstiprina, ja mugurkaula liekums uz sāniem jeb Cobb lenķis ir > 10*

Skoliozes konservatīvās ārstēšanas mērķis ir novērst vai aizkavēt tālāku mugurkaula deformāciju. Ārstēšanas taktika būs atkarīga no skoliozes veida, bērna vecuma un citiem saistītiem faktoriem, kā arī tā var ilgt vairākus gadus.

Viegls skoliozes izliekums: ŠROTAS metode
Vidēji smags: Šrotas metode + koriģējošā korsete (Cobb lenķis > 25*)
Smaga deformācija: ķirurģiska ārstēšana (Cobb lenķis > 40*)

KAS IR “ŠROTAS METODE”?

Šrota metode ir fizioterapijas specifiska pieeja skoliozes ārstēšanai. Tā izmanto katram pacientam pielāgotus vingrinājumus, lai atgrieztu izliekto mugurkaulu dabiskākā stāvoklī.

Metodes radītāja ir vāciete fizioterapeite Katrīna Šrota, kura pati cieta no skoliozes. Par 1920. gados izstrādāto un nemitīgi pilnveidoto vingrošanas metodi, viņa apbalvota ar Vācijas Federālās republikas goda krustu. Vairāk kā 20 gadus Katrīna Šrota vadīja savu skoliozes ārstēšanas klīniku. Kopš metodes izstrādes, pasaulē veikti simtiem pētījumu kas apliecina vingrošanas Šrota tehnikā efektivitāti.

Šrota metodes nodarbībā - Pacients:

iemācās korektīvo elpošanu
trenējas stiprināt stājas muskulatūru
iemācās pozas, kādās skolioze pasliktinās, gan kādās izliekums var samazināties
iemācās vingrinājumus, kuri novērš asiemtrisku mugurkaula noslogojumu

Svarīgi: Šrotas metodes apmācības sagādā pacientam vajadzīgās zināšanas un prasmes, kas visa mūža garumā palīdz kontrolēt savu stāju.

Zemāk attēlā redzams pacients (8gadi), kuram tika konstatēta skolioze un uzsākta šrota metodes terapija.

Jau pirmā mēneša laikā fizioterapeitam izdevās veikt acīmredzamus uzlabojoumus.

Kā jau minējām raksta sākumā, bieži šīs skoliozes nav bērnu vecākiem pamanāmas, bet tikmēr mugurkaula asimetrija var turpināt progresēt un apstājoties jaunieša augšanai, skoliozi ir gandrīz neiespējami koriģēt. Attiecīgi, jo ātrāk fizioterapeits konstatēs šo mugurkaula deformāciju, jo veiksmīgāka var būt ārstēšana.

Ja vēlaties pārbaudīt sava bērna stāju un muguru , droši piesakaties uz konsultāciju pie mūsu klīnikas speciālistiem jau tūlīt: PIETEIKTIES VIZĪTE I

Konsultācija bērniem līdz 14 gadu vecumam (30 min) – 30,00 Eur

Fiziocentra filiāles:

+37125445536 Fiziocentrs Skanste filiāle, Rīgā, Skanstes ielā 25 (klientiem bezmaksas auto stāvvieta)

+37125445537 Fiziocentrs Bruņinieka filiālē, Rīgā, Bruņinieku ielā 49

vai elektroniski aizpildot pieteikuma formu mājas lapā - norādot vēlamo pakalpojumu un vizītes laiku.

Vai grupu nodarbības ir priekš tevis?

Tue, 16 Apr 2024 14:44:07 GMT

Sporta aktivitātes ir nepieciešamas gan fiziskās, gan mentālās veselības uzlabošanai, bet bieži vien treniņu uzsākšanu kavē motivācijas trūkums un neziņa par treniņu būtību. Tieši tādēļ mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst grupu treniņi, kuros ir iespēja gūt nepieciešamās zināšanas, motivāciju un labi pavadīt laiku, bet kā zināt vai grupu nodarbības ir priekš tevis?

Kādā pētījumā 2009.gadā, apskatot Oksfordas universitātes airēšanas komandu, tika secināts, ka trenējoties grupā pēc treniņa endorfīna (laimes hormona) līmenis asinīs bija divkārši lielāks nekā pildot to pašu treniņu vienatnē.

No tā varam secināt, ka grupu treniņi palīdzēs sasniegt augstākus rezultātus un veicinās, ka būsi uzlādēts ar pozitīvām emocijām.

Kad apmeklēt grupu nodarbības?

Ja vēlies būt aktīvs, uzlabot savu veselību, un atslēgties no ikdienas rutīnas, tad grupu treniņi ir priekš tevis.

Ejot vienatnē trenēties uz sporta zāli ir pašam jāizdomā treniņu plāns un bez pietiekamām zināšanām palielinās risks satraumēties nepareizi izpildot vingrojumu. Savukārt grupu nodarbības vada sertificēts speciālists , kas ieteiks kādā secībā un kādus vingrojumus veikt, un sekos līdzi to izpildei , lai sasniegtu vislabākos rezultātus. Tāpat pildot vingrojumus kopā ar citiem ir lielāka disciplīna un mazāka iespēja pārtraukt tos priekšlaicīgi. Ikdienā ir grūti atslēgt prātu no pienākumiem un raizēm, bet treniņa procesā nav laika par to domāt, līdz ar to vingrojumi lieliski samazina trauksmi, veicinot koncentrēties uz pašreizējo brīdi.

Kad labāk sākumā apmeklēt individuālu nodarbību pirms iet uz grupu treniņiem?

Ja uz doto brīdi ir kāda akūta trauma vai saslimšana, vai neesi par sevi vēl pietiekoši pārliecināts, tad sākumā būtu ieteicams apmeklēt individuālu nodarbību, lai speciālists varētu novērtēt un ieteikt tālāko ārstnieciskās vingrošanas vai rehabilitācijas plānu.

Vai grupu treniņš sporta zālē ir tas pats grupu treniņš kas tiek vadīts fizioterapeita pavadībā?

Daudzi cilvēki ir uzdevuši šo jautājumu, bet nē, tas īsti nav tas pats.

Sporta zāļu grupu treniņos lielāks uzsvars tiek likts uz spēka un izturības uzlabošanu, ir lielāks cilvēku skaits, kā arī ir savādāka grupu pieeja. Pastāv divu grupu pieejas: skolotāja (speciālista) centrēta un studentu (dalībnieku) centrēta pieeja. Ne vienmēr, bet lielākoties sporta klubos ir skolotāju centrēta pieeja , tas ir tad, kad speciālists atrodas un rāda vingrojumus grupas priekšā, kas visiem pārējiem vienlīdzīgi jāatkārto un tā vairāk ir vispārīga nevis individualizēta pieeja .

Fizioterapeita vadītā treniņā speciālists sākumā noskaidros katra sūdzības un mērķus, un vingrojumi tiek fokusēti uz veselības uzlabošanu un mērķu sasniegšanu. Šādās nodarbībās ir studentu centrēta pieeja , kad speciālists ne tikai demonstrēs vingrojumus grupas priekšā, bet arī pieies pie katra dalībnieka personīgi. Tādā veidā katrs spēs izjust pareizos muskuļus vingrojuma laikā un nepieciešamības gadījumā modificēt vingrojumu dalībnieka vajadzībām.

Raksta sagatavošanai izmantotā literatūra:

Cohen, E. E., Ejsmond-Frey, R., Knight, N., & Dunbar, R. I. (2010). Rowers' high: behavioural synchrony is correlated with elevated pain thresholds. Biology letters, 6(1), 106-108. http://doi.org/10.1098/rsbl.2009.0670

Yoke, M. M., & Armbruster, C. (2019). Methods of group exercise instruction. Human Kinetics Publishers.

FIZIOCENTRS SKANSTE aicina iekustināt pavasari kopā. AKCIJA – visu aprīļa mēnesi.

Tue, 02 Apr 2024 07:34:50 GMT

Grupu nodarbības– Funkcionālie treniņi (Līdz 6 cilvēki grupā) – par īpaši draudzīgu cenu – 10,00 EUR visu aprīļa mēnesi.

FIZIOCENTRS ir “Par nepārtrauktu kustību” un šī iemesla dēļ piedāvā saviem klientiem ne tikai rehabilitāciju pēc traumu gūšanas vai operācijām, bet arī funkcionālos treniņus, kas sevī ietver visu, lai uzlabotu savu fizisko veselību, labsajūtu un līdz ar to arī dzīves kvalitāti.

Šajos treniņos tiek apvienoti dažādi vingrojumi ar dažādu intensitāti, katram to pielāgojot individuāli izvirzītajam mērķim.
Treniņos tiek izmantots dažāds inventārs – sākot ar paša svaru un beidzot ar stabilitātes bumbām, hantelēm, atsvariem, TRX, trenažieriem u.c.
Funkcionālie treniņi mērķtiecīgi attīsta spēku, izturību, līdzsvaru, lokanību, koordināciju un, protams, ķermeņa vizuālās aprises. Palīdz uzlabot mugurkaula un locītavu stabilitāti, lai izvairītos no traumām citu fizisko nodarbību laikā.
Nodarbības vada sertificēti fizioterapeiti, kas uzklausa klienta vēlmes un kopīgi virzās uz nosprausto mēŗki.
Nelielais klientu skaits grupā ļauj fizioterapeitam ne tikai darboties pēc konkrētā klienta vajadzībām, bet arī uzraudzīt visu vingrinājumu pareizu izpildi.

Lai pieteiktos uz grupu nodarbību, lūdzam zvanīt vai rakstīt whatsup:

Nr.25445536

Skriešana – vai tas ir to vērts?

Fri, 29 Mar 2024 09:00:58 GMT

Ja esi izlēmis izmēģināt skriešanu kā savu treniņu, to ir diezgan viegli uzsākt: viss, kas ir nepieciešams - tikai apavu pāris un vieta, kur skriet. Pavasaris un publisko maratonu sezona jau arī ir klāt! Skriešana savam priekam un fiziskās pašsajūtas uzlabošanai ir kaut kas tāds, ko var izdarīt pēc iegribas vai ko var plānot vairākus mēnešus uz priekšu. Patiesība ir viena:

“Jo sagatavotāks un izglītotāks par skriešanu būsi, jo lielāku gandarījumu un ieguvumus gūsi!”

Kas tad īsti ir skriešana?

Skriešana ir fiziski izaicinošs sporta veids. Neatkarīgi no tā vai esi pieredzējis maratonists, vai īso distanču entuziasts, lai sasniegtu rezultātus un samazinātu traumu risku, ir svarīgi pienācīgi sagatvot savu ķermeni. Fizioterapeits var palīdzēt skrējējam skriet „gudrāk” un, tādējādi, iemācīties izbaudīt šo populāro aktivitāti vairāk.

Šajā rakstā mēs runāsim par skriešanu, šīs aktivitātes pozitīvajiem efektiem. Kā fizioterapeits var palīdzēt šo aktivitāti padarīt veselībai drošāku un patīkamāku. Izstāstīsim kādēļ ir ieteicams apmeklēt fizioterapeitu laicīgi un, ka svarīgs ir ne tikai sagatavošanās posms, bet arī atjaunošanās periods pēc skrējieniem.

Skriešana ir augstas intensitātes darbība, kas rada lielu slodzi uz muskuļiem, saitēm un locītavām. Lai šī aktivitāte sagādātu gandarījumu un jūs sasniegtu rezultātu, fizioterapeits var palīdzēt uzlabot muskuļu spēku, stabilitāti, elastību, līdzsvaru un koriģēt skriešanas paternu, ja tas ir vajadzīgs, lai skrietu efektīvāk un samazinātu traumu rašanās risku.

Lai skrietu ir nepieciešams:

Labs līdzsvars
Labs muskuļu spēks
Pietiekams kustības apjoms locītavās u.c.

Vai skriešana kaitē ķermenim?

Reizēm ir dzirdēts sakām, ka skriešana ir „kaitīga jūsu locītavām” ar to saistītās trieciena slodzes dēļ, taču tā nav patiesība. Patiesība ir gandrīz pretēja, skriešana uzlabo locītavu un kaulu veselību. Tā ir lēta, viegli pieejama un ikdienā vienkārši integrējama aktivitāte, ko var veikt cilvēki ne tikai dažādās vecuma grupās, bet arī ar dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Lai sauktu sevi par skrējēju, nav jāskrien maratoni, jūsu ķermenis var iegūt pozitīvu efektu arī pēc 10 minūšu skrējiena.

Skriešanas plusi:

Uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību
Uzlabo garīgo veselību un paaugstina enerģijas līmeni
Paaugstina imūnsistēmas izturību
Profilaktisks līdzeklis pret hroniskām slimībām
Samazinās osteoartrīta risks
Uzlabojas dzīves kvalitāte
Uzlabojas miega kvalitāte u.c.

Ņemot vērā visus iepriekš uzskaitītos plusus, šķiet, ka nav ko prātot, jāķeras pie darīšanas, ne? Šķietami skriešana ir ļoti vienkārša aktivitāte, uzvelc apavu pāri un skrien. Tomēr tas nav tik vienkārši, ja sāk prātot cik daudz skriet, kur skriet, cik bieži man vajadzētu skriet, vai es varu skriet, ja man ir bijusi trauma? Uz šiem jautājumiem atbildes palīdzēs atrast tavs fizioterapeits, lai varētu gūt no skriešanas ne tikai pozitīvo efektu veselībai , bet arī izbaudīt šo procesu.

Skriešana tāpat kā cita veida aktivitātes, uzsākot pirmo reizi, vai atsākot pēc ilgāka laika perioda, ir jāuzsāk pakāpeniski. Pirmkārt, izvērtējot savu sagatavotības līmeni un veselības stāvokli.

Atnākot pie fizioterapeita:

Tiek novērtēts Jūsu pašreizējais fiziskais stāvoklis (stāja, muskuļu spēks un līdzsvars, lokanība, skriešanas paterns, iepriekšējas traumas, pašreizējās sūdzības, pārrunāti vēlamie mērķi un treniņu režīms)

Fizioterapeits novērtē stāju , izceļot novirzes no normas, kuras varētu ietekmēt skriešanas paternu. Stājas problēmu koriģēšana palīdz skriešanu padarīt efektīvāku un samazināt pārslodzes traumu riksu.

Novērtējot muskuļu spēku un līdzsvaru , iespējams identificēt „vājos punktus” , kas varētu izraisīt traumas treniņu vai sacensību laikā.

Pilns kustību apjoms ir būtisks skriešanas laikā, īpaši apakšējās ekstremitātēs. Fizioterapeits pārbaudot kustību apjomu locītavās, novērtē vai ir nepieciešams iekļaut ikdienas treniņu rutīnā stiepšanās vingrinājumus, kas palīdzētu saglabāt pareizu un efektīvu skriešanas paternu un, piemēram, uzlabotu soļa garumu.

Skrējiena analīze ir būtiska komponente skrējēja kopējā fiziskā stāvokļa novērtēšanā. Šis process ietver jūsu iešanas un skriešanas stila biomehānikas novērtēšanu. Analizējot gaitu un skriešanas paternu fizioterapeiti var pamanīt tās novirzes no normas, kas veicina traumu attīstīšanos un kavē progresu, jo izceļot izveidojušos „nepareizos” kustību paternus, var novērst lieko enerģijas patēriņu un samazināt pārmērīgu slodzi uz locītavām, muskuļiem un/ vai muskuļu grupām.

Papildus var tik veikti ieteikumi apavu izvēlē - pamatojoties uz gaitas un skrējiena analīzi fizioterapeits var ieteikt piemērotāko skriešanas apavu tipu, lai atbalstītu tieši jūsu skriešanas stilu. Kustību analīze un pareiza apavu izvēle var novērts tipisko skriešanas traumu attīstību, piemēram, ahilleja cīpslas iekaisumu un plantāro fascītu.

Ja vēsturē ir bijušas traumas, fizioterapeits strādās pie profilaktiskām stratēģijām, lai samazinātu traumu atkārtošanās risku. Piemēram, ja potītes locītavā bijusi trauma, pēc kuras pacients nav saņēmis pilnvērtīgu rehabilitāciju, iespējams, šajā locītavā ir samazināts kustību apjoms un aktīvā stabilitāte. Šo divu komponentu iztrūkums, noved pie locītavas pārslodzes, ja skriešanas aktivitāte tiek uzsākta pirms šīs locītavas nostiprināšanas un kustību apjoma uzlabošanas. Potītes locītavas kustību apjoma samazinājums ietekmē visa ķermeņa biomehāniku skriešanas laikā, tāpat kā locītavas stabilitāte. Tiek pārslogota ceļa un gūžas locītava, arī apakšštilba muskuļiem nepieciešamas nodrošināt papildus stabilitāti, kas rezultējas palielinātā muskuļu sasprindzinājumā, kas savukārt pārslogo ahilleja cīpslu utt. Svarīgi saprast, ka jebkura trauma, kas nav pilnvērtīgi novērsta, atstāj pēdas mūsu ķermeņa kopējā mehānismā. Ikdienā, neveicot augstas intensitātes aktivitātes, ķermenis var kompensēt konkrētās disfukncijas, bet uzsākot, piemēram, skriešanu, ķermeņa resursi nespēj kompensēt esošās disfunkcijas, kā rezultātā parādās sāpes un attīstās traumas.

Pārrunāti vēlamie mērķi un apspriests treniņu režīms ne tikai mudinās jūs neatmest ar roku šai aktivitātei, bet ļaus ar to nodarboties veslīgāk.

Kad fizioterapeits ir novērtējis vispārējo fizisko stāvokli, tiek izveidots personalizēts treniņu plāns. Treniņu plāns ne tikai uzlabos jūsu labsajūtu un samazinās traumu riksu, bet ļaus arī laikā gaitā uzlabot savu sniegumu. Ieskatam dažas treniņu plānā iekļaujamās komponentes:

Spēka treniņš

Bieži treniņu rutīnai tiek pievienoti spēka vingrinājumi, lai veicinātu muskuļu spēku un koriģētu disbalansu. Tas skrējienam piešķir lielāku jaudu. Spēcīgi muskuļi nodrošina labāku atbalstu locītavām, samazinot traumu risku un locītavu pārslodzi.

Dziļo muskuļu treniņš

Spēcīgi un stabili rumpja muskuļi ir viena no pamatvajdzībām, veicot skriešanas aktivitāti. Fizioterapeits var izstrādāt vingrinājumu programmu, kas uzlabos dziļo muskuļu spēku, palīdzot saglabāt un noturēt pareizu pozu skriešanas laikā. Samazināta dziļo muskuļu aktivitāte un to nepietiekams spēks, palielina citu muskuļu pārslodzi, piemēram, samazināts muguras dziļo muskuļu spēks var radīt pārslodzi citiem muguras muskuļiem, kas var veicināt sāpēs un kustību ierobežojumu attīstīšanos muguras lejasdaļā.

Lokanība

Regulāras stiepšanās vingrinājumu rutīna var uzlabot kustību apjomu, novēršot muskuļu sasprindzinājuma attīstīšanos un veicinot labāku skriešanas mehāniku.

Papildus fiziskās aktivitātes

Izvērtējot vispārējo veselības stāvokli un citus faktorus, fizioterapeits var ieteikt papildus treniņus, kas spētu uzlabot, īpaši, tās pozīcijas, kur kāds no segmentiem ir nepietiekams. Piemēram, peldēšana, riteņbraukšana, lai samazinātu noslodzi uz locītavām, bet turpinātu uzlabot kardiovaskulāras un elpošanas sistēmas funkcijas. Pētījumos pierādīts, ka tieši peldēšana un riteņbraukšana spēj uzlabot arī skriešanas rezultātus.

Ieguvumi apmeklējot fizioterapeitu laicīgi:

Traumu profilakse. Skriešanas aktivitāti veicot bieži un regulāri, traumu risks ir liels. Neatkarīgi no tā vai trauma ir neliela vai hroniska, fizioterapeits ir svarīgs instruments traumu pārvaldības procesā.

Laicīga diagnostiska. Fizioterapeiti var palīdzēt laicīgi diagnosticēt sāpju vai ievainojuma cēloni, kas ir izšķiroši svarīgs elements ārstēšanas procesā.

Pieeja dažādām ārstēšanas metodēm. Fizioterapeits var pielietot dažādus paņēmienus, lai veicinātu ārstēšanas procesa paātrināšanos. Manuālā terapija, ultraskaņas un triecienviļņa terapija, teipošana, veicina dzīšanas procesu un/vai mazina sāpes.

Vingrinājumi. Fizioterapeits izstrādās tieši jums sagatavotu vingrojumu programmu. Šie vingrojumi ir paredzētu, lai stiprinātu ievainotos muskuļus un locītavas, uzlabotu ķermeņa funkcijas un novērstu turpmāko problēmu attīstīšanos.

Treniņu plāns/ modifikācijas. Ja radusies kāda trauma, iespējams, ir nepieciešams pielāgot treniņu plānu. Izslēdzot aktivitātes, kas veicina traumas turpmāku attīstīšanos un pielāgot īstermiņā cita veida aktivitātes, kas iespējami kvalitatīvi varētu turpināt uzturēt ķermeni formā un netraucētu dzīšanas procesam.

Atjaunošanās pēc sacensībām

Pēc maratona vai jebkuras citas distances skrējiena, ir svarīgi pievērst uzmanību atjaunošanās procesam tik pat ļoti cik pievērsāt uzmanību sagatavošanās procesam. Patiesībā, apzināts atjaunošanās process pēc skrējiena arī ir treniņu sastāvdaļa, it īpaši, ja pēc neilga laika vēlaties skriet atkārtoti. Sacensību laikā muskuļi, locītavas, kauli, saistaudi un fasciju sistēma ir pakļauta stresam un iespējams iekaisuma procesam. Dažu dienu pauze pēc skrējiena ļaus ķermenim atjaunoties. Aktīvās atjaunošanās tehnikas iekļauj staigāšanu, riteņbraukšanu. Peldēšanai var būt īpaši pozitīvs efekts pirmajā nedēļa pēc sacensībām. Masāža ir atjaunošanās procesa neatņemama sastāvdaļa.

Kad atsāc skriet, velti laiku un pievērs uzmanību savam ķermenim nepalaid garām sajūtas, kas var liecināt par potenciālām ievainojuma pazīmēm. Ja ir aizdomas par traumu, konsultējies ar savu fizioterapeitu

Ko mēs varam secināt?

Skriešanas pasaulē ir smalka līnija starp brīdi, kad tiek sasniegti labāki rezultāti un traumas rašanos. Fizioterapeits var būt speciālists, kurš spēj skrējējam palīdzēt šo līniju nepārkāpt. Ja vēlies uzlabot skriešanas efektivitāti un mazināt traumu risku piesakies pie sava fizioterapeita.

Atceries, ka vesels ķermenis ir spēcīgs ķermenis un fizioterapija caur veselības prizmu var palīdzēt attīstīt Tavu skriešanas potenciālu nākamajā līmenī.

Parūpējies par sevi un savu ķermeni jau šodien! Piesakies pie kāda no FIZIOCENTRS speciālistiem šeit: pieteikties vizītei

Sāpes papēdī? Iespējams plantārais fascīts.

Wed, 06 Mar 2024 14:46:37 GMT

Vai ir gadījies, ka ilgstoši jūti durošas sāpes papēdī, kuras traucē veikt ikdienas aktivitātes? Iespējams šeit runa varētu būt par plantāro fascītu.

Jaunākajā rakstā apskatīsim, kas tas par “zvēru” un kā ar to cīnīties?

Kas tad īsti ir plantārā fascija?

Pēdas apakšā atrodas plata, blīva saite (aponeiroze), kura savieno papēža kaulu ar metatarsālo kaulu galvām un veido pēdas arku (izliekumu). Šo saiti arī sauc plantāro fasciju. Tā sniedz atbalstu pēdas velvei un palīdz absorbēt slodzi, kad uz pēdas tiek likts svars, kas rodas ejot, skrienot, u.t.t. Ja kādu iemeslu dēļ šī saite tiek pārslogota, tā zaudē savu elasticitāti un izturību pret slodzi, kā rezultātā tā iekaist un rodas sāpes.

Kādi tad ir SIMPTOMI:

Plantārā fascīta simptomi var pakāpeniski attīstīties vai arī parādīties pēkšņi, pēc intensīvas aktivitāšu veikšanas (piemēram, pēc gara pārgājiena vai maratona skriešanas). Simptomu raksturojums un intensitāte katram cilvēkam var atšķirties, bet biežākās sūdzības ir:

· Durošas, asas, reizēm trulas vai dedzinošas sāpes pēdas apakšā pie papēža. Vērojamas it īpaši no rītiem, kuras izkustoties samazinās, bet ilgstoši stāvot, staigājot atkal palielinās;

Stīvuma sajūta pēdā;
Saspringti ikru muskuļi un Ahileja cīpsla;
Visbiežāk ir jūtams vienā kājā, bet ir iespējams arī abās.

PAPILDUS RISKA FAKTORI:

Bieži vien pie šīm sāpēm nav vainojams tikai viens faktors, bet gan vairāku faktoru kombinācija. Plantārās fascijas iekaisumu var radīt:

Liekais svars – tā pieaugums rada papildus slodzi uz pēdām.
Apavi ar plānu zoli, kas nepietiekami absorbē slodzi.
Nepiemērota izmēra apavi – pārāk šauri vai vaļīgi apavi.
Ilgstoša augstpapēžu apavu nēsāšana.
Straujš slodzes pieaugums. Piemēram, ja tiek nomainīts sēdošs darbs uz stāvošu vai ja ikdienā ar kājām jāpārvietojas tikai īsas distances, bet pēkšņi izdomājiet doties garā pārgājienā vai trenēties maratonam.
Izmainīta pēdas biomehānika. Tajā ietilpst: plakanā pēda vai palielināta pēdas arka (pes planus, pes cavus), izmainīts normāls gaitas stereotips, samazināts kustību apjoms potītes locītavā.

KLĪNISKĀ GADĪJUMA PIEMĒRS:

Vīrietis klibojošā gaitā ienāk konsultāciju telpā, sūdzēdamies par sāpēm labajā papēdī, kuras viņam ir jau pēdējās 3 nedēļas un kuras ir izteikti jūtamas ejot viņa pirmos soļus no gultas. Viņš stāsta, ka sāpes esot parādījušās nedēļu pēc tam, kad sācis trenēties pusmaratonam, kas bija daļa no viņa uzņēmuma kopējās apņemšanās “Kļūsti vesels”. Viņš bija pievienojies skriešanas interešu grupai, bet izstājās jau pēc vienas nedēļas dēļ sāpēm labajā pēdā un regulāriem, sāpīgiem nakts krampjiem ikru muskuļos. Lai gan vīrietis pēdējās nedēļas laikā katru dienu lietojis pretsāpju zāles, sāpes ir saglabājušās.

ĀRSTĒŠANA:

Ārstēšanas taktika katram individuāli var atšķirties. Jo ilgāk un izteiktāk ir jūtami simptomi, jo ilgāka būs ārstēšana. Visbiežāk to ārstē konservatīvi un retāk ķirurģiski.

Ārstēšanas taktikā ietilpst:

Miers. Jāpārtrauc veikt aktivitātes, kas izraisīja šīs sāpes.
Fizioterapija. Terapeits jūs izmeklēs un ieteiks jums piemērotākos ārstnieciskos vingrojumus un ārstēšanas taktiku.
Fizikālā medicīna. Piemēram, ultraskaņa, triecienviļņu terapija.
Nesteroīdie pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi (par zāļu lietošanu konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu).
Apavu maiņa vai apavu zolītes lietošana.
Masāžas.

Ja konservatīva ārstēšana ilgstoši nedot rezultātus, tad veic ķirurģisku ārstēšanu, bet to veic retos gadījumos.

Der zināt, ka šādi simptomi ir līdzīgi arī pie citām saslimšanām un traumām, kā piemēram:

papēža kaula stresa lūzums,
papēža piesis,
artrīts,
mugurkaula diska trūce, u.c.

IETEIKUMS:

Parūpēties par savu veselību laikus! Ja jums ir šādas sūdzības, doties pie speciālista precīzākai diagnozes noteikšanai un ātrākai ārstēšanas uzsākšanai. Fizioterapeita konsultācijai var pieteikties šeit:

Raksta sagatavošanai izmantotā literatūra:
https://www.health.harvard.edu/pain/plantar-fasciitis-symptoms-causes-and-treatments
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4853481/
https://www.mdpi.com/2075-1729/11/12/1287
https://www.sports-health.com/sports-injuries/ankle-and-foot-injuries/plantar-fasciitis-initial-treatment-options
https://www.physio-pedia.com/Risk_Factors_for_the_Development_of_Plantar_Heel_Pain_Syndrome_-_A_Literature_Review

Vai fizioterapija spēj uzlabot mentālās veselības stāvokli?

Tue, 27 Feb 2024 14:24:35 GMT

Kā vēsta sens teiciens: „Veselā miesā - vesels gars” Fizioterapija ir profesija veselības aprūpes sistēmā, kuras mērķis ir palīdzēt saglabāt, atgūt vai uzlabot mūsu fiziskās spējas un kopumā uzlabot dzīves kvalitāti. Tāpat, ir pierādīts, ka fizioterapija var sniegt pozitīvu efektu, ietekmējot arī mūsu garīgo veselību!

Tēmas, kas saistītas ar garīgo veselību, sabiedrībā izpelnās arvien lielāku interesi. Dažādas organizācijas, kas tieši saistītas ar garīgo veselību, nodarbojas ar personu garīgās veselības problēmu un traucējumi profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju. Fizioterapijas metodes ne vienmēr tika uzskatītas par gana nozīmīgām šo pacientu ārstēšanā. Šīs profesijas pievienotā vērtība pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem var būt neskaidra. Laikam ejot uz priekšu un, zināšanu apjomam palielinoties, fizioterapija ir atdzīta par nozīmīgu profesiju garīgās veselības aprūpē, un šajā profesijā strādājošie var izmantot plašu fizioterapeitisko metožu klāstu (fiziskās aktivitātes, relaksācijas metodes, ķermeņa kustību apzināšanās, elpošanas tehnikas u.c.), kas var veicināt labklājības stāvokli pacientiem ar mentāliem traucējumiem. Aktivitāšu laikā pacients apgūst un uzlabo psihomotorās, sensomotorās, kognitīvas un emocionālās uztveres prasmes. Iepriekš minētās pieejas ir vērstas uz simptomu mazināšanu, pašapziņas paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, kas sasaucas ar garīgās rehabilitācijas programmas mērķiem.

Aktuāli fakti:

1 no 4 cilvēkiem dzīves laikā saskaras ar garīgās veselības traucējumiem
1 no 6 cilvēkiem pēdējo 7 dienu laikā ir bijušas ar garīgo veselību saistītas problēmas.
Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir vairāk pakļauti neaktīva dzīvesveida un sliktas fiziskās sagatavotības riskam.
70% priekšlaicīgi nāves gadījumi cilvēkiem ar mentālās veselības traucējumiem ir saistīti ar sliktu fizisko veselību.
Garīgās veselības traucējumi ir viens no galvenajiem kopējo slimību cēloņiem visā pasaulē.
Garīgās veselības traucējumi tiek uzskatīti par vienu no biežākajiem samazinātas dzīves kvalitātes cēloņiem.
Pastāv cieša saistība starp garīgas veselības traucējumiem un cilvēkiem, kas sūdzas par hroniskām sāpēm

Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Tos parasti raksturo anormālu domu, uztveres, emociju, uzvedības un cilvēku savstarpējo attiecību ar citiem izpausmes kombinācija. Garīga rakstura traucējumi ietver: depresiju, bipolāros traucējumus, šizofrēniju un citas psihozes, demenci un attīstības traucējumus, ieskaitot autismu.

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskaitu par to, kāpēc fizioterapija ir svarīga komponente garīgās veselības ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Kā fizioterapeits var palīdzēt pacientam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti?

Fizioterapeiti ir iesaistīti garīgās veselības profilaksē un veicināšanā. Speciālistu pienākums ir informēt personas par garīgās veselības nozīmi, novērst maldīgus priekšstatus par garīgajām slimībām un vajadzības gadījumā novirzīt pacientu pie atbilstoša speciālista.

Kā fizioterapeits var palīdzēt ?

Sāpju mazināšana

Sāpes var būt gan fiziska, gan garīga slodze. Hroniskas sāpes var veicināt depresijas un trauksmes attīstīšanos. Izmantojot fizioterapijā pielietotās metodes, iespējams palīdzēt pacientam mazināt, tolerēt vai atbrīvoties no sāpēm, ja tās ir saistītas ar kādu muskuloskeletālās sistēmas disfunkciju. Atbrīvojoties no sāpēm samazinās arī pretsāpju medikamentu lietošanas biežums.

Fizisko aktivitāšu palielināšana un integrēšana ikdienā

Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes samazina depresijas un trauksmes simptomus. Pacientiem ir iespēja vingrot regulāri pie fizioterapeita, vai saņemt individuāli izstrādātu vingrojumu programmu. Uzlabojot sava ķermeņa pašsajūtu un palielinot fiziskās aktivitātes, uzlabojas emocionālais stāvoklis, tiek veicināta pacienta labklājība un mazināts blakus saslimšanu risks. Veicot piemērotas fiziskās aktivitātes, pacienti gūst pārliecību par savām spējām un labāk izprot savu ķermeni. Uzlabojas izturība un paaugstinās enerģijas līmenis.

Pašapziņas uzlabošana

Cilvēki ar mentāliem traucējumiem var justies nepārliecināti un neapmierināti par savu ārējo tēlu. Fizioterapeiti var palīdzēt uzlabot fizisko formu, tādējādi, ļaujot pacientam atjaunot kontroli pār savu ķermeni. Tas var veicināt pašapziņas uzlabošanos. Fizioterapeits motivē pacientu, lai tas sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, progress un fizisko spēju uzlabošanās motivē pacientu ne tikai treniņos, bet arī ikdienas aktivitāšu laikā un mudina dzīvot veselīgāk.

Neatkarības veicināšana

Fizioterapeiti var stādāt ar dažādām garīgajām saslimšanām, kas samazina cilvēka iespēju būt neatkarīgam, piemēra, šizofrēnija, bipolārie traucējumi. Uzlabojot fizisko formu var paaugstināt to aktivitāšu līmeni, ko pacients spēj veikt patstāvīgi.

Sirds un asinsvadu, slimību riska mazināšana

Cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ir palielināts risks saslimt ar sirds/asinsvadu sistēmas slimībām, jo bieži ir traucēts stresa reakcijas mehānisms un nereti mentālās saslimšanas veicina izolēšanos no sabiedrības, mazkustīgāku dzīvesveidu, kā rezultātā samazinoties fizisko aktivitāšu daudzumam, palielinās sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks.

Aptaukošanās riska mazināšana

Vairākām psihiatriskajām zālēm kā blakusparādība ir svara pieaugums, tostarp, dažiem antidepresantiem, garastāvokļa stabilizatoriem un antipsihotiskajiem līdzekļiem. Svara pieaugumu iespējams kontrolēt, iekļaujot ikdienā, atbilstošu fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti.

Miega kvalitātes uzlabošana

Vingrošana mazina trauksmes un depresijas simptomus. Šie simptomi, tostarp, nomācošas domas, satraukums un stress var traucēt iemigt. Fiziskās aktivitātes var mazināt šos simptomus, jo, izdaloties endorfīniem, kas palīdz regulēt miega fāzes, tiek pozitīvi ietekmēta miega kvalitāte.

Pozitīvi ietekmē metabolismu un mazina diabēta attīstīšanās risku

Garīgās veselības traucējumi var veicināt kaitīgāku dzīvesveidu. Ar to domājot, neveselīgu ēšanas paradumus, samazinātas fiziskās aktivitātes, smēķēšanu, svaru pieaugumu u.c. Šie paradumi var negatīvi ietekmēt metabolismu un cilvēkiem ar šādu dzīves stilu ir lielāks risks saslimt ar cukura diabētu. Kontrolētas fiziskās aktivitātes ļauj kontrolēt svara pieaugumu.

Socializēšanās

Vingrojot pie fizioterapeita, ne tikai speciālists veicina ikdienišķu socializēšanos, bet arī apkārtējie cilvēki, piemēram, grupu vingrošanas laikā. Socializācijai un draudzīgai atbalsta sistēmai ir liela ietekme uz psiholoģisku problēmu, piemēram, trauksmes un depresijas pārvarēšanu. Socializēšanās ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Gan terapeits, gan aktivitāšu domubiedri spēj palīdzēt nodrošināt šo funkciju.

Kritienu riska samazināšana

Ikdienā veicot līdzsvara un spēka vingrojumus pacientiem, īpaši gados, ievērojami samazinās kritienu un traumu risks.

2021. gadā veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka gan aerobai slodzei, gan pretestības vingrinājumiem ir daudzsološi rezultāti, ja tie tiek iekļauti pacienta rehabilitācijā, jo īpaši pacientiem ar trauksmi un depresiju.

Jaunākie pētījumi liecina, ka augstas līdz vidējas slodzes intensitāte ikdienā, var tikt izmantota akūta/hroniska stresa, depresijas, trauksmes mazināšanas terapijā vispārējā populācijā. Šis pētījums atklāja, ka vingrošana un pastaigas ir visefektīvākie un visbiežāk izmantotie veidi, kas pielietoti psiholoģisku traucējumu ārstēšanā.

Fizioterapija spēj uzlabot ne tikai pacienta fizisko performanci, bet pozitīvi ietekmēt pacienta garīgo veselības stāvokli. Ar fizioterapijas metodēm iespējams mazināt sāpes, veicināt fizisko aktivitāšu līmeni, paaugstināt pašapziņu un veicināt pacienta spēju ilgāk palikt neatkarīgam vai būt neatkarīgākam savās ikdienas aktivitātēs. Ir svarīgi saprast gan topošajam pacientam, gan fizioterapeitam, ka starp veselu ķermeni un veselu prātu ir vērā ņemama saistība.

Pieteikties pie fizioterapeita uz konsultāciju, nodarbību vai ārstniecisko masāžu var šeit:

Kas ir pareiza stāja un kā tā var ietekmēt mūsu pašsajūtu?

Wed, 14 Feb 2024 11:57:45 GMT

Mūsdienu straujajā ikdienā pareizas stājas saglabāšana bieži vien paliek otrajā plānā. Tomēr, ir svarīgi atzīmēt, ka korekta stāja ietekmē cilvēka vispārējo veselību un labklājību. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies, kas ir saprotams ar terminu “pareiza stāja”, uzsvērsim pozitīvos un negatīvos efektus, ko tā var atstāt uz dažādām mūsu ķermeņa sistēmām. Pastāstīsim - kā pašam iespējams uzlabot pozu un stāju ikdienā, kādas ir iespējas, lai koriģētu stājas nepilnības un ar kādiem paņēmieniem to iespējams izdarīt.

Kas ir „pareiza” stāja/poza?

Stāja ir individuāla katram cilvēkam. Stāja atspoguļo kā ķermenis pielāgojas un mijiedarbojas dažādās situācijās. Ir izstrādāti „pareizas” stājas/pozu parametri, kuri noder kā atskaites punkti, lai izvērtētu katra cilvēka stāju vai pozu. Tomēr tas, kas ir piemērots vienam cilvēkam, varbūt nederēs otram. Izmantojot terminu pareiza vai korekta stāja, domājam par katra cilvēka individuālajām nepieciešamībām, ņemot vērā vispārpieņemtās normas, kas raksturo veselīgu un efektīvu stāvus stāvokli.

Normālas jeb pareizas stājas definīcija sevī ietver aktīvā kustību aparāta (t.i., šķērssvītrotās muskulatūras) un pasīvā kustību aparāta (t.i., skeleta) līdzsvarotu stāvokli, kas pasargā ķermeņa segmentus un locītavas no pārslodzes, mikrotraumu un deģeneratīvi distrofisku pārmaiņu rašanās, tā nodrošinot optimālu muskuļu darbu un maksimālu komfortu krūškurvja un vēdera dobuma orgāniem.

Stāvot pareizi ķermenis tiek noturēts attiecībā pret gravitāciju ar maksimāli nelielu slodzi uz atbalsta struktūrām, piemēram, muskuļiem un saitēm. Pareiza stāja ir svarīga, jo tā fokusē izlīdzinātu ķermeņa svaru uz pēdām, samazinot nogurumu muskuļos. Kad muskuļi strādā pareizi, tie palīdz saglabāt līdzsvaru, nodrošina optimālu kaulu un locītavu stāvokli un svara izlīdzināšanos, aizsargā muskuļus no pārslodzes tādējādi novēršot iespējamās muskuļu sāpes. Piemēram, stāvus stāvoklī, pārnesot savaru nedaudz uz pēdas priekšējo daļu tiek pārslogoti apakšstilbu mugurējās grupas muskuļi, kas laika gaitā var radīt sāpēs, kustību apjoma samazināšanos un iekaisumu ahileja cīpslā.

Stāvēšana

Stāvēšana ir vissarežģītākā pozīcija, kurā ilgtoši uzturēt pareizu pozu. Viss ķermenis atrodas neatbalstītā pozīcijā, katrai locītavai un muskulim jāstrādā attiecībā pret gravitācijas spēka ietekmi uz ķermeni. Cenšoties saglabāt pareizu stāju ņemiet vērā šādus ieteikumus:

Turiet galvu neitrālā pozīcijā. Tas nozīmē, ka galva nav noliekta uz priekšu vai atpakaļ un nav saliekta pa labi vai kreisi. Iedomājaties, ka zods tiek nolikts uz līdzenas platformas. Ja skatītos uz sevi no sāniem, korektas pozīcijas gadījumā ausu ļipiņas atrastos aptuveni vienā līmenī ar plecu locītavas vidusdaļu.
Plecus centieties turēt nedaudz atvilktus atpakaļ. Neļaujiet pleciem noapaļoties un noslīdēt uz priekšu, jo tas veicina ne tikai nepareizu plecu joslas novietojumu, bet arī ietekmē kakla uz galvas stāvokli.
Izvairieties no ceļu locītavu hiperekstenzijas, turiet tos atslābinātā stāvoklī.
Nostādiet pēdas plecu platumā un izvairieties no palielinātas pēdas rotācijas uz iekšu vai āru.

Ja ikdienā ilgstoši jāpavada laiks uz kājām un nav iespēja paņemt pārtraukumu, pamēģiniet pārvietot svaru no vienas kājas uz otru, vai no papēžiem uz pirkstgaliem. Nedaudz ielieciet ceļus vai novietojiet vienu kāju priekšā otrai. Veicot kādu no šīm darbībām, mainās iegurņa stāvoklis un atsevišķas struktūras uz laiku tiek atbrīvotas un var nedaudz atpūsties.

Sekas ilgstošam, neefektīvam stāvus stāvoklim

Stāja ne tikai ietekmē izskatu, bet arī var veicināt dažādu veselības problēmu attīstīšanos, kā rezultātā tiek negatīvi ietekmēta labsajūta un vispārējā veselība. Visbiežākais cēlonis nepareizas stājas attīstībai ir muskuļu vājums. Samazināts muskuļu spēks parasti ir rumpja muskuļos, muguras, iegurņa un sēžas daļas muskuļos, kas veicina nestabilitāti ķermenī. Nepareiza poza nereti atspoguļojas noapaļotos, uz priekšu vērstos plecos, uz priekšu izvirzītā kakla novietojumā, palielinātā jostas daļas lordozē. Nepareiza mugurkaula noslodze var attīstīt skrimšļu ātrāku nolietojumu, kas var izpausties kā muguras sāpes. Uz priekšu izvirzīts kakls un noapaļoti pleci, ilgstošā laika periodā, var veicināt hronisku galvassāpju rašanos. Gadu gaitā pārmērīga vai nelīdzsvarota slodze uz locītavām var izraisīt osteoartrīta agrīnu attīstīšanos. Ja muskuļiem ir jāizmanto palielināts spēks un jāpatērē vairāk enerģijas, lai noturētu ķermeni, tas veicina palielinātu stresu uz muskuļiem un cīpslām. Citi audi, piemēram, fascijas, nervi, asinsvadi un arī iekšēji orgāni, tiek ietekmēti ilgstoši atrodoties nepareizā pozīcijā.

Nepareizas stājas simptomi:

Vispārējs nogurumus
Apgrūtināta elpošana
Sāpes plecu joslā un/vai kakla daļā
Ierobežots kustību apjoms
Muskuļu krampji
Saspringuma radītas galvassāpes
Muguras lejasdaļas sāpes
Roku tirpšana
Citas traumas, piemēram, augšējo ekstremitāšu locītavu sāpes, kas radušās vienveidīgas, atkārtotas slodzes rezultātā darba vidē.

Pozitīvie efekti korektam stāvus stāvoklim

Optimāla mugurkaula noslodze

Korekta stāvus pozīcija, nodrošina pareizu mugurkaula noslodzi, saglabājot dabiskos mugurkaula izliekumus. Pareiza stāja palīdz vienmērīgi sadalīt svaru uz mugurkaulu, samazinot muskuloskeletālās sistēmas disfunkciju risku, piemēram, muguras sāpju attīstīšanos.

Elpošanas sistēmas darbība

Poza ietekmē mūsu elpošanas sistēmu. Pareiza stāvus un sēdus pozīcija veicina optimālu plaušu darbību, dziļāku ieelpu un izelpu, tādējādi uzlabojot ķermeņa skābekļa apgādi un paaugstinot enerģijas līmeni.

Gremošanas sistēmas darbība

Sēžot vai stāvot korektā pozīcijā gremošanas sistēma darbojas efektīvāk. Pareiza pozīcija ļauj iekšējiem gremošanas orgāniem atrasties optimālā pozīcijā, nodrošinot vienmērīgu pārtikas kustību caur zarnām un samazinot tādu problēmu attīstīšanos kā skābes reflukss, vēdera pūšanās un aizcietējumi.

Muskuļu optimāla noslodze

Mugurkaula un citu ķermeņa locītavu pareiza noslodze ir ļoti svarīga, lai muskuļi spētu optimāli darboties un netiktu, bez nepieciešambas, pārslogoti. Pareizi stāvot tiek vienmērīgi izlīdzināta gravitācijas spēka ietekemi uz mūsu ķermeni, samazinot pārslodzi konkrētiem muskuļiem. Tas var aizkavēt hronisku sāpju rašanos, muskuļu disbalansu un citu muskuloskeletālu problēma attīstību. Lai spētu ieņemt un noturēt pareizu pozu, liela nozīme ir dziļajiem muskuļiem, vēdera un muguras muskuļiem u.c. Uzturot un uzlabojot to muskuļu spēku, kas atbild par pozas noturēšanu iespējams uzlabot stāju.

Paaugstinās enerģijas līmenis

Labas stājas saglabāšana ikdienā pozitīvi ietekmē mūsu enerģijas līmeni un psiholoģisko pašsajūtu. Pareiza poza ikdienā veicina labāku asinsriti, kas paaugstina enerģijas līmeni un kopējo vitalitāti.

Ko darīt, ja ir radušies kādi no iepriekš minētajiem simptomiem, vai ir aizdomas par stājas nepilnībām?

Dodies pie fizioterapeita, jo tas ir speciālists, kas strādā ar pacientu muskuloskeletālo sistēmu. Tā darbības virziens ir vērsts uz muskuļu, locītavu un citu mīksto audu funkciju uzlabošanu vai uzturēšanu. Fizioterapijas mērķis ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, kā svarīgo instrumentu izmantojot pašu cilvēku, un tā iespēju robežās uzlabot kustību kvalitāti un samazinot diskomfortu.

Vēršoties pie fizioterapeita pēc palīdzības, sakarā ar stājas nepilnībām, terapija tiek vērsta uz katra pacienta individuālajām nepieciešamībām un velmēm. Fizioterapeiti var nodrošināt sāpju un diskomforta mazinošu terapiju, palīdzot pacientam iegūt pareizu stāju. Terapijas mērķis ir nevis izveidot pacientam jaunu stāju, bet uzlabot esošo, kas rezultāta ļaus pacientam justies labi, ērti un veselīgi savā ķermenī.

Terapijā tiek iekļauta:

Posturālā stāvokļa novērtēšana un analizēšana (Izpratne par to, kas būtu jāuzlabo ir pirmais solis, stājas koriģēšanā. Fizioterapeiti ir apmācīti veikt visaptverošu stājas novērtēšanu un identificēt stājas nepilnības)
Kustību apjoma uzlabošana
Muskuļu spēka palielināšana
Mobilitātes uzlabošana
Manuālās terapijas metožu izmantošana (segmentu mobilizēšana var palīdzēt mazināt diskomfortu un uzlabot stabilitāti)
Ķermeņa apzināšanās veicināšana
Līdzsvara un propriorecepcijas uzlabošana
Individāla vingrošanas plāna sagatavošana
Ergonomisku padomu sniegšana (Darbstacijas iekārtojums, pielāgošana un poza darba vidē)
Teipošana (teipošanu var izmantot, lai veicinātu pozas korekciju)

Ja vēlies pārliecināties par savu stājas “pareizību” un saņemt ieteikumus no speciālista, droši piesakies vizītei pie kāda no mūsu speciālistiem:

Īsumā atgādināsim 10 masāžas terapijas ieguvumus veselībai

Tue, 06 Feb 2024 07:52:08 GMT

Atkārtošana – zināšanu māte:

“Kāpēc ķermeņa masāža ir tik svarīga kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa?”

Masāža kopumā ir viens no senākajiem ārstniecības veidiem, kas ar pieskāriena starpniecību vairo veselību un dzīvesprieku.

Masāža ir noderīga daudzu slimību profilaksē un ārstēšanā, tā iedarbojas uz daudzām organisma sistēmām atsevišķi, kā arī uz visu ķermeni kopumā. Masāžas laikā tiek uzlabota nervu sistēmas darbība, uzlabojas ādas apasiņošana, tādējādi sekmējot ādas elpošanu. Tāpat tiek atslābināti noguruši un pārslogoti muskuļi, mazinās sāpes, uzlabojas šūnu vielmaiņas process un limfas attece. Masāža labvēlīgi ietekmē arī mugurkaula, locītavu un saišu sistēmu.

Īsumā atgādināsim 10 masāžas terapijas ieguvumus veselībai

1. Mazina muskuļu sāpes

Atšķirībā no citiem masāžas veidiem, masāža visbiežāk tiek pielietota pie dažādām saslimšanām un muskuļu sāpēm, koncentrējoties uz sāpošo vietu un konkrētu veselības problēmu. Šādu masāžu iespējams veikt gan visam ķermenim, gan slodzes skartākajām daļām – mugurai, plecu un kakla zonai, krustu un jostas daļai, kājām, rokām, utt. Tā mazina sāpes, saspringumu un spazmas, ļaujot saspringtajiem un savilktajiem muskuļiem atslābt. Palielinās muskuļu saraušanās spējas, tonuss un spēks, kā arī aizkavējas muskuļu atrofija. Tāpat tā veicina organisma atjaunošanos pēc fiziskas un garīgas slodzes.

2. Masāža var uzlabot ādas stāvokli

Masāžas laikā āda un tās audi tiek kairināti un tas izraisa audu šķidrumu limfas un asiņu pārvietošanos, tātad tās laikā āda tiek labāk apasiņota. Tas uzlabo venozo un limfas atteci, kā arī uzlabo audu elastīgumu, ļaujot būtiski uzlabot ādas stāvokli. Āda kļūst elastīgāka, tvirtāka, tonizētāka, veselīgāka un daudz izturīgāka pret dažādiem kairinātājiem

3. Samazina trauksmi

Stresa situācijas ir sastopamas ikviena cilvēka dzīvē un stress kaut kādā veidā ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un nervu sistēmu. Šajā gadījumā masāža ļoti palīdz, masāžas procedūra veicina pilnīgu ķermeņa atslābināšanos, kas palīdz novērst uzmanību no aktuālām problēmām un atjaunot vitālo enerģiju

4. Uzlabo miega kvalitāti

Gandrīz trešdaļa no iedzīvotājiem cieš no bezmiega, labākais veids, kā atbrīvoties no tā, būs masāža. Pētījumi apstiprina, ka masāža var būtiski ietekmēt miega kvalitāti, samazinot trauksmi un fizisko diskomfortu.

5. Uzlabojas vielmaiņas procesi

Masāžas laikā tiek aktivizēta tauku un sviedru dziedzeru darbība, palīdzot no organisma izvadīt visas sliktās vielas. Tāpēc pēc masāžas ir ieteicams daudz dzert tīru, negāzētu ūdeni, lai palīdzētu aktīvajai vielmaiņai vieglāk tikt galā ar ķermeņa attīrīšanos.

6. Atvieglo un mazina galvassāpes

Visbiežākais galvassāpju iemesls ir mugurkaula kakla daļas osteohondroze. Tas bloķē normālu asins piegādi smadzenēm, kā rezultātā rodas smagas galvassāpes. Masāžas seanss palīdz aktivizēt asins plūsmu, kas rezultātā var novērst galvassāpju cēloni.

7. Uzlabo noskaņojumu

Masāža palīdz atbrīvoties no vieglas formas depresijas un nomāktības, kas visbiežāk cilvēkiem rodas, iestājoties drēgnajam un lietainajam rudenim, vai ziemā, kad organismam visvairāk trūkst vitamīnu un saules gaismas. Apmeklējot masāžas seansus, iespējams uzlabot noskaņojumu un atgriezt zudušo enerģiju un dzīvesprieku.

Tāpat masāža palīdz noņemt spriedzi, atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa un trauksmes sajūtas, kā arī citiem vieglas depresijas simptomiem. Masāža pozitīvi ietekmē bioķīmiskos procesus organismā, pazeminot kortizola jeb stresa hormona līmeni – ja tas ir ilgstoši paaugstināts, rodas psihoemocionālais disbalanss, un cilvēks bieži izjūt nogurumu, nomāktību, enerģijas trūkumu un citus simptomus. Taču, pateicoties masāžai, iespējams līdzsvarot kortizola līmeni, atslābinot un uzlabojot gan fizisko, gan psiholoģisko stāvokli.

8. Samazina sāpes vai pietūkumu pēc operācijas, vai pēc traumas

Maigas manipulācijas ar muskuļiem un audiem apvienojumā ar masāžas radīto relaksācijas stāvokli var paātrināt ķermeņa spēju atgūties pēc traumas vai operācijas, kā arī samazināt sāpes. Limfas plūsma tiek stimulēta vienlaikus ar muskuļu darbību. Veselīga limfas plūsma izvada ārā toksīnus un ir galvenais iemesls kādēļ samazinās tūska.

9. Palīdz muskuļiem un locītavām

Masāžas ietekmē atjaunojas locītavu funkcijas un paaugstinās elastība, tāpēc to iesaka pie muskuļu, locītavu un ķermeņa balsta sistēmas saslimšanām, piemēram, radikulīts, spondiloze, mugurkaula asimetrijas, utt. Tā veicina muskuļu audu elastības atjaunošanos, tādējādi aizkavējot dažādu muskuļu problēmu rašanos un uzlabojot to darbību. Tāpat masāža mazina tūsku un aizkavē iekaisuma procesus.

10. Masāža labvēlīgi iedarbojās uz nervu un sirds asinsvadu sistēmu

Masāža uz ķermeni iedarbojas kā mehānisks kairinājums, ko speciālists ar dažādiem masāžas paņēmieniem – mīcīšanu, berzēšanu, vibrācijām un citiem - raida dažādās ķermeņa vietās. Masāžas iedarbības pamatā ir humorāli reflektorie procesi, ko regulē centrālā nervu sistēma, tāpēc droši var apgalvot, ka masāža galvenokārt iedarbojas tieši uz nervu sistēmu, mazinot uzkrāto nervu saspringumu. Tas uzlabo fiziskās un arī garīgās darba spējas, un noņem psihoemocionālo spriedzi. Masāžas laikā labsajūtas signāli tiek raidīti uz nervu centriem muguras un galvas smadzenēs, tādēļ masāžai piemīt relaksējoša iedarbība.

Tāpat tā labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, jo masāžas laikā uzlabojas asins cirkulācija un limfas plūsma, kas, savukārt, tālāk veicina šūnu atjaunošanos.

Ja sajuti, ka ir laiks parūpēties par sevi vai kādu savu tuvinieku – droši pieraksties pie kāda no Fiziocentrs speciālistiem uz masāžu šeit:

Dziļā muskulatūra un tās svarīgums

Fri, 08 Dec 2023 14:18:46 GMT

Varbūt kādreiz ir dzirdēts sakām, ka tikai smagumus cilājot veselāks nepaliksi vai, ka lieli muskuļi uzreiz nenozīmē, ka cilvēks ir spēcīgs?

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tā tiek teikts un vai tajā ir kāda daļa patiesības?

Laikam ejot uz priekšu un zināšanu apjomam palielinoties mūsdienās arvien vairāk nākas saskarties ar terminu dziļie muskuļi . Šajā rakstā tad izskaidrosim kas tie ir, kur tie atrodas un cik tad liela īstenībā ir to nozīme!

Kas tad ir tie dziļie muskuļi?

Nereti daļai cilvēku, kuri savās ikdienas gaitās ir aktīvi un sportiski, tāpat nākas saskarties ar, piemēram, muguras lejasdaļas sāpēm vai sāpēm plecu joslā. Un tāpat arī profesionāli sportisti, kuri savu dzīvi velta tam, lai būtu iespējami labākajā fiziskajā formā neizbēg no traumām. Kāpēc tā notiek?

Protams, situācijas var būt ļoti atšķirīgas, bet bieži cēlonis ir jāmeklē „saknē”.

Par mūsu ķermeņa „sakni”, jeb kodolu varētu nosaukt dziļo muskulatūru .

Dziļie muskuļi ir ķermeņa muskuļu sistēmas pamats un to galvenā funkcija ir stabilizēt rumpi, kamēr rokas un kājas var aktīvi kustēties.

Attiecīgi, tas sevī iekļauj:

✅ Muskuļus, kas stabilizē iegurni

✅ Muskuļu sistēmu, kas stabilizē rumpi no 4 pusēm (sānu muskuļi, priekšpusē un mugurpusē esošie muskuļi)

✅ Muskuļus, kas stabilizē plecu joslu.

Papildus svarīga funkcija šiem muskuļiem ir pasargāt mugurkaulu no pārmērīgas noslodzes un pārvadīt spēku no apakšējām ekstremitātēm uz augšējām un otrādi.

Kāpēc mums ir nepieciešami spēcīgi dziļie muskuļi?

Spēcīgi dziļie muskuļi spēj novērst traumu rašanos un uzlabot fizisko sniegumu jebkāda veida fiziskajās aktivitātēs
Lai pasargātu mugurkaulu un stabilizētu to, īpaši tādu fizisko aktivitāšu laikā, kā skriešana, lekšana, mešana, smagumu celšana. u.c.

Lai nodrošinātu vislabāko rezultātu svarīgi ir lai visas minētās muskuļu grupas (iegurņa, rumpja un plecu joslas) darbotos saistīti.

Angļu valodā bieži izmantotais termins „core stability”, latviski varētu tikt tulkots kā rumpja stabilitāte un to nodrošina sekojošais:

Abdominālie muskuļi no priekšpuses un sāniem
Paraspinālie un gluteālie muskuļi no mugurpuses
Diafragma augšā
Iegurņa pamatnes un jostasvietas muskuļi apakšā

Katrai no šīm pieminētajām muskuļu grupām ir sava funkcija , kas darbojoties kopā spēj nodrošināt rumpja stabilitāti . Piemēram, muskulis transverus abdominis (redzams bildē) aktīvi darbojās brīžos kad ķermenis noliecas vai atliecas. Šāda muskuļa iesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu stabilitāti, nepieļautu citu muskuļu pārslodzi un svarīgākais, nepieļautu traumu. Papildus iepriekš minētajam šis muskulis arī aizsargā iekšējos orgānus noturot tos vietā. Šis muskulis ir viens no pirmajiem, kam fizioterapeiti pievērš uzmanību gadījumos, kad pacientam ir muguras sāpēs, jo bieži transversus abdominis muskuļa vājums ir saistīts ar samazinātu jostas daļas stabilitāti, kas var novest pie sāpēm muguras lejasdaļā.

Multifidus muskuļi dziļie muguras muskuļi, tie stiprinās tieši pie mugurkaula segmentiem, kas ļauj nodrošināt iespēju stabilizēt mugurkaula segmentus kustību laikā, piemēram, veicot rotācijas kustību. Arī šī muskuļa vājumu bieži asociē ar muguras lejasdaļas sāpēm. Spēcīgi multifidus muskuļi palīdz uzlabot līdzsvaru un koordināciju, nodrošinot labāku stabilitāti muguras lejasdaļas muskuļos un veicina vienmērīgākas kustības no viena sāna uz otru un no priekšpuses uz mugurpusi.

Pēc līdz šim izlasītās informācijas iespējams secināt, ka vāji dziļie muskuļi var kalpot par iemeslu sāpēm, bet tās nav vienīgās iespējamās sekas. Sāpes var izmainīt kustību paternu, jeb to kā kustamies. Piemēram, muguras sāpju gadījumā noliekšanās uz priekšu var atvieglot sāpes, tādēļ pacients bieži staigā saliecies. Šādās situācijās, ar laiku, nereti parādās sāpes arī citos muskuļos.

Vēl viens fakts, kas pierāda, ka ir nepieciešami spēcīgi dziļie muskuļi. Mūsu nervu sistēma paredzot tuvojošos mugurkaula noslodzi aktivizē, iepriekš pieminētos, transversus abdominis un multifidi muskuļus un veicina to saraušanos pirms kustības sākuma. Ja ir aizkavēta šo muskuļu kontrakcija „lieli ” muskuļi kompensē šo muskuļu neiesaistīšanos, kas veicina to pārslodzi, kas atkal noved pie iepriekš jau vairākkārt pieminētajām muguras lejasdaļas sāpēm.

Šāda veida mehānsms darbojas visā ķermenī, tādēļ līdzīgi kā māju sāk būvēt no pamatiem arī mums savs ķermenis ir no sākuma jāuzliek uz stipriem, izturīgiem pamatiem un labākais veids kā to izdarīt ir attīstīt savu dziļo muskulatūru, kurai neapšaubāmi ir ļoti svarīga loma mūsu ķermenī.

Ziemas periods ar apledojušiem ceļiem un sniegu līdz kaklam - ir tas laiks, kad cilvēki, gūst visvairāk traumas. Kā viens no iemesliem ir tieši šie dziļās muskulatūras disbalanss un vājums, kas kaut kur pieviļ mūs stabilitātes noturēšanā.

Fiziocentra speciālisti palīdzēs noteikt Jūsu “mājas” vājākās vietas un kopīgiem spēkiem tās stiprināt, lai ne tikai atbrīvotu Jūs no sāpēm, bet arī profilaktiski palīdzētu mazināt traumu risku. Piesakies uz konsultāciju šeit

Aicinām komandai pievienoties: FIZIOTERAPEITUS

Mon, 27 Nov 2023 08:46:56 GMT

SIA "FIZIOCENTRS" – mūsdienīga, profesionāla un ērti pieejama fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika Rīgas centrā, kas jau kopš 2010. gada saviem klientiem piedāvā plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu fizisko veselību, attīstību un sasniegumus kā ikdienas darbos, tā arī sportiskās gaitās.

No 2024. gada sākuma "FIZIOCENTRS" klīnikas filiāle tiks atvērta arī Skanstes ielā (pie Arēnas Rīga) un šī iemesla dēļ, aicinām komandai pievienoties:

– FIZIOTERAPEITUS-

Darba laiks:

Darba dienas vakari 8:00-16:00/12:00-20:00

Darba slodze:

Pilna

Atalgojums:

Darba atalgojuma amplitūda mūsu speciālistiem – 1200,00 – 4000,00 (Bruto)

Mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba apjomam un prasmēm.

Prasības pretendentiem:

- atbilstoša augstākā izglītība ((sertifikāts tiks uzskatīts par priekšrocību);

- labas komunikācijas spējas;

- latviešu, krievu valodas zināšanas labā līmenī;

Galvenie amata pienākumi:

- Veikt pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu un novērtēšanu;

- Individuālā fizioterapijas plāna sastādīšana atbilstoši pacienta vajadzībām;

- Ārstniecisko masāžu veikšana;

- Ārstnieciskās vingrošanas vadīšana;

- Medicīniskās teipošana;

- Darba procesu elektroniska dokumentācija un uzskaite

MĒS Piedāvājam:

- konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;

- darbu draudzīgā kolektīvā – Rīgas centrā;

- patīkamu un sakārtotu vidi;

- elastīgu darba grafiku.

Gaidīsim Jūsu CV latviešu valodā un pieteikuma vēstuli (ar norādi “Fizioterapeits”) līdz 2023.gada 08.decembrim, elektroniski uz e-pastu: zane@fiziocentrs.lv

*Ar piemērotākajiem kandidātiem sazināsimies 1 nedēļas laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

Kāpēc bērni mēdz staigāt uz pirkstgaliem?

Wed, 15 Nov 2023 07:28:51 GMT

Staigāšana uz pirkstgaliem vai uz priekšējiem pēdu spilventiņiem ir bieži sastopama to bērnu vidū, kas nesen sākuši staigāt. Lielākā daļa bērnu „izaug” no šī perioda, kad kļūst vecāki un gaita ir nostabilizējas. Nereti bērni, kuri turpina staigāt uz pirkstgaliem, dara to pieraduma dēļ vai stresa situācijās. Tādēļ, ja kopumā bērna attīstība norisinās normāli, par šo ieradumu nebūtu jāuztraucas.

Atsevišķās situācijās šis gaitas paveids var izpausties bērniem ar tādām saslimšanām kā: autiska spektra traucējumi, muskuļu distrofija u.c. Kā arī nereti par iemeslu kalpo kāda muskuloskeltetālās sistēmas disfukcija, piemēram, saīsināta ahileja cīpsla vai ierobežotas kustības potītes locītavā.

“Par ārsta vai fizioterapeita apmeklējumu būtu ieteicams domāt bērnam pārsniedzot 3-4 gadu vecumu, ja staigāšana uz pirkstgaliem nav beigusies”

Gadījumos, kad bērns turpina staigāt uz pirkstgaliem ir nepieciešams pievērst uzmanību apakšstilbu muskuļu tonusam, ahileja cīsplu garumam, samazinātai muskuļu koordinācijai un tam vai nav izmainīts pēdu stāvoklis. Ja šie simptomi kombinējas ar staigāšanu uz pirkstgaliem, tad speciālista konsultācija ir nepieciešama. Situācijās, kad izslēgtas nopietnākas saslimšanas, staigāšana uz pirkstgaliem bieži vien liecina par ieradumu, bet dažos gadījumos, tā var būt attīstījusies sekojošu iemeslu dēļ:

1) Saīsināta ahilleja cīspla. Šī muskuļa cīspla savieno apakšstilba muskuļus ar papēža kaulu, ja tā ir par īsu, tā var ierobežot papēža spēju pieskarties pie zemes gaitas laikā;

2) Sāpes papēdī;

3) Samazināts līdzsvars un koordinācija;

4) Ierobežotas kustības potītes locītavā;

5) Palielināts muskuļu saspringums;

6) Pēc traumas attīstījies izmainīts gaitas veids;

7) Izmainīts pēdu stāvoklis;

Kāpēc ir svarīgi vērsties pie fizioterapeita?

Gadījumos, kad staigāšanu uz pirkstgaliem ir izraisījuši kādi no augstāk minētajiem punktiem, kā ārstēšanas terapiju izvēlas fizioterapiju , ja nepieciešams arī, speciāli izveidotas ortozes gan cietās, gan mīkstās, kā arī ģipsēšanu. Smagākos gadījumos var veikt injekcijas muskulī vai operāciju.

Tomēr gadījumos, kad ir izslēgtas cita veida saslimšanas un bērns turpina staigā uz pirkstgaliem, ir jācenšas atrast iemesls un risinājums, jo ilgstoša staigāšana uz pirkstgaliem var novest pie vairākiem muskuloskeletālās sistēmas traucējumiem, piemēram, ilgstoši staigājot uz pirkstgaliem saīsinās apakšstilba muskuļa garums, kā rezultātā bērns var nevarēt vairs nolikt papēdi pie zemes gaitas laikā. Ikdienā bērnam var būt grūtāk valkāt kurpes, palielinās krišanas risks, apgrūtināta līdzsvara un koordinācijas veidošanās, kas noved pie apgrūtinātas iespējas piedalīties sportiskajās aktivitātēs ar vienaudžiem. Laikā gaitā nereti parādās sāpes gan apakšstilba muskuļos, gan potītes locītavā.

Kā tad īsti var palīdzēt fizioterapeits?

Ja Jūs pamanāt, ka bērns ilgstoši staigā uz pirkstgaliem tad noteikti būtu jāvēršas pie fizioterapeita, kurš terapijas ietvaros novērtēs gaitu, kustību amplitūdu, kvalitāti, līdzsvaru kā arī stāju. Pārliecināsies par muskuļu spēku veicot muskuļu spēka testus un pārbaudīs virspusējo jušanu. Lai gan iemesls nereti var būt arī idiopātisks, kas nozīmē, ka iemesls nav skaidri zināms, terapija šādos gadījumos var palīdzēt samazināt simpotmus un uzlabot funkcijas, lai pēc iespējas izvairītos no simptomu progresēšanas, kas varētu notikt ar laiku.

Fizioterapijas laikā:

Tiek pielietoti stiepšanās vingrinājumi apakšstilbu muskuļiem, kas var samazināt saspringumu un uzlabot kustību apjomu;
Uzlabots muskuļu spēks tiem muskuļiem kuriem tas ir samazināts;
Uzlabots līdzsvars un gaitas paterns.

Gadījumos, kad ap 5 gadiem konservatīva terapija nav devusi rezultātu ir iespējams apsvērt operācijas nepieciešamību. Papildus procedūras terapijas papildināšanai var būt prizmas lēcas (angliski - prism lenses), kas palīdz uzlabot bērna uztveri par to, kur atrodas viņa ķermenis saistībā ar apkārtējo vidi. Vestibulārā sensorā terapija, lai uzlabotu vestibulārā aparāta darbību. Fizioterapeits būs tas, kurš ieteiks un konsultēs vai nepieciešamas dziļākas pārbaudes un kā rīkoties.

Kā arī ne tikai bērni mēdz staigāt uz pirkstgaliem, ja bērna vecumā šis ieradums nav ticis labots, vai pielietotā terapija nav bijusi efektīva, šis gaitas paterns var saglabāties ar pieaugušajiem. Šādā gadījumā arī pieaugušie var saskarties ar jau iepriekš minētajiem simptomiem: sāpes ikru muskuļos un/vai pēdās, samazināts līdzsvars u.c.

Svarīgi piebilst, ka ķermenis darbojas kā vienots mehānisms un tādēļ situācijā, kad diskomforts jūtams, piemēram, pēdās tas ar laiku var radīt sāpēs ne tikai ikru muskuļos un potītes locītavās, bet arī augstāk novietotajos apakšējo ekstremitāšu muskuļos un pat muguras lejasdaļas sāpes var būt saistītas ar izmainītu gaitas paternu.

FIZIOCENTRS klīnikas komanda ir gatava palīdzēt atrisināt jebkuru diskomforta vai satraukuma iemeslu – droši pieraksties uz konsultāciju.

Kāpēc ir svarīgi apmeklēt fizioterapeitu jau pirms plānveida operācijas?

Thu, 19 Oct 2023 06:49:21 GMT

Ir plaši zināms, ka rehabilitācija pēc operācijas ir nepieciešama, lai sekmīgi noritētu atveseļošanās process. Turpretī, mazāk pazīstams ir viedoklis, ka rehabilitācijas procesu būtu nepieciešams uzsākt jau pirms operācijas. Šajā rakstā izskaidrosim kādi ir iespējamie ieguvumi uzsākot rehabilitācijas procesu un sadarbību ar fizioterapeitu pirms plānotās operācijas, un kā tie ietekmē atlabšanas procesu.

Kāpēc ir tik būtiski apmeklēt fizioterapeitu vēl pirms plānotās operācijas?

Pirmkārt, ir ļoti būtiski saprast, ka rehabilitācijas process pēc ortopēdiskām operācijām parasti ir ilgstošs. Kamēr operācijas tiek veiktas pāris stundu laikā, atjaunošanās pēc šīs intervences var aizņemt mēnešus un pat gadus. Starpība starp operācijas garumu un rehabilitācijas periodu ir milzīga un pacientam tas būtu laicīgi jāsaprot, lai ne tikai fiziski, bet arī mentāli spētu sagatavoties.

Pirms operācijas perioda rehabilitācija, kad tiek veikt locītavu nomaiņa jeb endoprotozēšana, piemēram, ceļa locītavā, spēj samazināt pēcoperatīvās rehabilitācijas ilgumu par 30%. Sagatavošanās process ļauj samazināt hospitalizācijas laiku pēc operācijas, kā rezultātā samazināt izdevumus, kas būtu jāvelta šai pozīcijai.

Un pirmie ieguvumi jau ir vairāk kā vērā ņemami:

→ Laika ekonomija pēc operācijas fizioterapijai

→ Mazāk patērēti finansiālie līdzekļi rehabilitācijas periodā

Rehabilitācijas procesa uzsākšana, saukta arī par preoperatīvo rehabilitāciju, sniedz iespēju uzlabot pēc operācijas perioda rezultātus un paātrināt rehabilitācijas procesa gaitu. Periodā pirms plānotās operācijas ir svarīgi saglabāt iespējamo, maksimālo kustību apjomu locītavā, lai izvairītos no kontraktūru rašanās pēc operācijas (kontraktūra- locītavas kustīguma ierobežojums sakarā ar pārmaiņām/traumām pašā locītavā vai to aptverošajos audos).

Papildus mūsu fiziskajam stāvoklim locītavās ir ļoti svarīgi būt arī emocionāli gatavam un zinošam par gaidāmo rehabilitācijas procesu. Tieši tāpēc ir būtiski jau iepriekš ar fizioterapeitu nospraust mērķus un plānot ikdienas dzīvi pēc operācijas, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk atgrieztos ikdienas gaitās.

Lai būtu lielāks priekšstats par kāda veida operācijām ir runa, uzskaitām pāris no tām:

Gūžas/ ceļa locītavas endoprotozēšana
Gūžas/ ceļa locītavas artroskopija
Priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija
Pleca locītavas endoprotozēšana
Pleca locītavas rotatoru manžetes bojājums
Mugurkaula operācija
Potītes, pēdas locītavas operācija
Ahileja cīpslas atjaunošanas operācija u.c.

Fizioterapijas mērķi periodā pirms operācijas ir vairāki un katrs no tiem ir ļoti nozīmīgs. Kā jau iepriekš minēts, viens no tiem ir saglabāt, kontrolēt un ja iespējams uzlabot pacienta funkcionālās spējas un līdz ar to dzīves kvalitāti. Piemēram, kustību amplitūdas saglabāšana un ja iespējams uzlabošana veicina asinsrites cirkulāciju, kas savukārt paātrina dzīšanas procesus.

Pacienti kuri trenē ķermeņa muskulatūru, piemēram, rokas, kājas vai korsetes muskulatūru pirms operācijas, retāk saskaras ar muskuļu atrofiju atlabšanas periodā. Laiks kurā muskulis atrofējās (zaudē masu) ir atkarīgs no vecuma, fiziskās sagatavotības un atrofijas cēloņa. Ja cēlonim par iemeslu kalpo muskuļu nepielietošana, piemēram, nespēja vertikalizēties pēc operācijas, tad šis process var sākties divu līdz trīs nedēļu laikā.

Pat līdzsvara uzlabošanai ir liela nozīme, jo uzlabojot šo elementu iespējams samazināt krišanas risku, kas ir īpaši nozīmīgi, ja pēc operācijas plānots pārvietoties ar kruķiem.

Tātad, pirms operācijas galvenais mērķis ir uzlabot vai saglabāt muskuļu spēku, kustību apjomu un mazināt sāpēs, kas ļaus pacientam pēc operācijas ātrāk vertikalizēties. Tas ir svarīgs atslēgas punkts atlabšanas periodā, kas palīdz uzlabot asinsriti, kas ne tikai ļauj ātrāk atlabt, bet arī samazina trombu rašanās risku.

Un būsim godīgi, fiziski spēcīgam ķermenim ir vieglāk cīnīties ar atlabšanas procesiem un izaicinājumiem!

Fizioterapijas nodarbības, īpaši tās kuras norisinās regulāri, spēj uzlabot pacientam vispārējo spēku un izturību, kā rezultātā uzlabot arī ķermeņa imunitāti, tādējādi samazinot iespējamo infekciju risku. Tāpat fizioterapijas vingrinājumi ir veids kā samazināt sāpes pēc operācijas periodā, kas var novest pie samazināta pretsāpju medikamentu patēriņa.

Tātad, apkoposim ieguvumus uzsākot rehabilitācijas procesu pirms plānveida operācijas:

Uzlabot savu fizisko formu, kas sniedz pārliecību par savām spējām pēc operācijas periodā
Atjaunot traumas rezultātā radušās kustību paterna izmaiņas
Emocionāli sagatavoties tam kas un kā notiks pēc operācijas
Uzsākt mājas vingrojumu programmas izpildi, lai jau iepriekš zinātu, vai viss iecerētais izdosies un programmu mājas apstākļos būs iespējams izpildīt
Samazinās iespējamo komplikāciju risks
Mazinās sāpes
Patstāvīgs atbalsts un līdzdarbošanās ar jau iepriekš iepazītu speciālistu.

Ja drīzumā ir ieplānota operācija un vēlies palīdzēt sev paātrināt rehabilitācijas procesu jau pirms operācijas, droši piesakies pie mūsu profesionāļiem Fiziocentrā zvanot pa tālruni 25445537 vai aizpildi pieteikuma formu elektroniski:

10 pazīmes, kas liecina, ka ir laiks apmeklēt neirologu.

Wed, 27 Sep 2023 13:40:24 GMT

Ļoti gribētos cerēt, ka nevienam nekad nebūtu jāmeklē neirologa palīdzība, bet, tomēr šī speciālista palīdzība ir reizēm ir nepieciešama.

Ņemot vērā savu specifiku, neirologa kabinets noteikti nebūs pirmais kur dosieties, bet pie attiecīgiem simptomiem šī speciālista palīdzība būs nepieciešamam.

Tad nu šī raksta mērķis ir apskatīt, kas tad īsti ir neirologs un kādas pazīmes liecina, ka konsultācija ir nepieciešama.

Kas ir NEIROLOGS?

Neirologi ir augsti kvalificēti un zinoši par slimībām, kas ietekmē smadzenes, muguras smadzenes, nervus, muskuļus, un viņi var tās ātri identificēt, lai veiksmīgi ārstētu. Neirologs pārzin anatomiju, funkcijas un apstākļus, kas ietekmē Jūsu nervus un nervu sistēmu. Kā mēs zinām, tad Nervu sistēma ir mūsu ķermeņa komandcentrs. Tas kontrolē visu, ko mēs domājam, jūtam un darām — no rokas kustināšanas līdz sirds pukstēšanai.

Kā, jau minējām, pie neirologa mēs neskriesim paši un visbiežāk saņemsim norādījumus no ģimenes ārsta par šī speciālista palīdzības nepieciešamību. Tomēr, šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz pazīmēm, kas liecinātu par vajadzību pieteikties uz konsultāciju pie neirologa.

Tad nu lūk… Apskatīsim 10 pazīmes, kas liecina, ka ir laiks apmeklēt neirologu:

Biežas galvassāpes un migrēna.

Ikvienam reizēm rodas nelielas galvassāpes, un dažreiz migrēnas ir retas un īslaicīgas, kuras mēs noveļam uz stresu un nogurumu. Bet dažas migrēnas ir kā brīdinājums par lielāku problēmu. Ja jūtat, ka migrēnas ir tiktāl, ka tās ietekmē Jūsu dzīves kvalitāti - sazinieties ar savu ārstu. Migrēna var ilgt no stundām līdz dienām, izraisot stipras galvassāpes, kuņģa darbības traucējumus, vemšanu un nepieciešamību atkāpties tumšā un klusā telpā, lai izvairītos no ārējiem stimuliem. Ārsti nevar izārstēt migrēnu, taču ir daudzas ārstēšanas metodes, tostarp zāles, kas var mazināt simptomus. Migrēnas var arī norādīt uz dziļāku pamatslimību, tāpēc nekavējoties pārbaudiet tās.

Reiboņi.

Reibonis ir griešanās sajūta, kas liecina par īslaicīgiem kairinājumiem, vīrusiem, dehidratāciju (atūdeņošanos), badu un līdzīgiem cēloņiem, taču, ja reiboņi ilgstoši neizzūd un traucē Jūsu dzīves kvalitātei bez acīmredzama iemesla, Jums, būtu jāvēršas pie neirologa.

Šādu reiboņu cēloņus var noteikt tieši neirologs.

Tas var būt insulta simptoms vai kaut kas, kas ietekmē smadzenes vai smadzeņu stumbru.

Miega traucējumi.
Ja jums ir problēmas ar miegu, izslēdziet visus acīmredzamos elementus, kas to var izraisīt, piemēram, pārmērīga kofeīna uzņemšana, vispārējs stress darba vai dzīves problēmu dēļ vai pat neērts matracis. Ja Jūs pastāvīgi nevarat pilnībā izgulēties, sazinieties ar savu ārstu vai neirologu. Neiroloģiskas slimības, piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimība, var traucēt aizmigt, tāpat kā epilepsija un vairāki neiromuskulāri traucējumi. Lai saglabātu veselību, jums ir nepieciešams gulēt, tāpēc pēc iespējas ātrāk izmeklējiet bezmiega iemeslus.

Sāpes vai tieši otrādi - nejutīgums.
Sāpes un nejutīgums ir dzīves sastāvdaļa. Tomēr pastāv atšķirība starp īslaicīgām sāpēm un īslaicīgu nejutīgumu, ko izraisa, piemēram, atpūšoties ilgi uz kādu ķermeņa daļu (nogulēšana). Ja parādās roku tirpoņa, kas nav īsti izskaidrojama un līdzi sev nes, piemēram, pirkstu daļēja nejušana – lūdzu meklējiet palīdzību pie neirologa. Turpretī otra populārākā lieta ir ilgstošas muguras un sprandas sāpes, kuru iemesls var būt kāds nospiests nervs. To visu izmeklēt un rast atbildes var tieši neirologs.

Kustību un koordinācijas traucējumi.

Ikviens dažkārt var būt izklaidīgs, neatkarīgi no tā, vai Jums ir grūtības noturēties uz vienas kājas, uzdurties cilvēkiem vai lietām, vai arī Jums ir problēmas ar koordināciju. Bet pastāvīgas šādas koordinācijas problēmas var liecināt par kaut ko nopietnāku. Neirologs var izpētīt un pārbaudīt kustību problēmas. Trīce, saraustītas kustības, grūtības staigāt un pat neveiklība var liecināt par insultu, audzējiem, slimībām vai kaut ko vieglāk ārstējamu, piemēram, jaunu medikamentu lietošanu, vispārēju stresu vai kādu vienkāršāku nervu bojājumu. Jebkurā gadījumā, ja šādas kustību problēmas atkārtojas un rada diskomfortu ir nepieciešama neirologa konsultācija.

Redzes problēmas.

Redzes problēmas vispirms un vislabāk var risināt oftalmologs vai līdzīgs acu speciālists. Neskaidrai redzei, redzes dubultošanai, pavājinātai redzei un daudz kam citam var būt nepieciešami tikai acu pilieni vai jaunas recepšu brilles. Bet dažreiz tie var liecināt par lielāku pamata problēmu, un Jūsu acu ārsts var ieteikt apmeklēt neirologu. Apsveriet to, ja redzes problēmas rodas fizisku iemeslu dēļ, piemēram, plakstiņu nokarāšanos un tamlīdzīgi.

Krampji.

Uztveriet lēkmes kā vētras Jūsu smadzenēs, kas nāk un iet bez brīdinājuma. Jebkurš cēloņu kopums var izraisīt krampjus. Dažiem cilvēkiem ir epilepsija vai citi traucējumi, kas izpaužas kā skatiens, bezsamaņa, apjukums, reakcijas trūkums, kritiens vai pēkšņas fiziskas raustīšanās kustības. Epilepsiju nevar izārstēt, taču ārsti bieži vien var ārstēt simptomus un mazināt tos, ļaujot pacientam dzīvot drošāku un kvalitatīvāku dzīvi. Tomēr dažreiz krampji rodas cilvēkiem, kuriem nav bijusi epilepsija. Šādos gadījumos nepieciešama tūlītēja neirologa pārbaude. Viņiem jāmeklē pierādījumi par iespējamu infekciju, insultu, audzēju vai traumatisku smadzeņu traumu.

Slimības.

Šī ir trešā no 10 brīdinājuma zīmēm, ka ir pienācis laiks apmeklēt neirologu. Daudzas slimības var ietekmēt smadzenes un nervu sistēmu, izraisot vairākus simptomus šajā sarakstā. Lai gan vairāki no tiem ir neārstējami, neirologi var palīdzēt pacientiem tikt galā ar simptomiem. Dažas neiroloģiskas slimības ir Ērču encifalīts, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, un multiplā skleroze. Tieši neirologs var diagnosticēt šīs slimības, izrakstīt zāles, kā arī ieteikt un organizēt terapiju, lai novērstu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Insulti.

Insulti ir tikpat ātri un neparedzami kā krampji. Tomēr tie var izraisīt ilgstošus bojājumus, bloķējot vai pārraujot vēnu vai citu avotu, kas smadzenēs nodrošina asinis ar skābekli. Jūs varat izvairīties no insulta, veicot vingrinājumus, veselīgu uzturu un atmetot smēķēšanu un dzeršanu, kā arī citas aktivitātes. Tomēr, kad notiek insults, tās ir skaitītas sekundes. Neirologs var ārstēt insultu, kamēr tas notiek, un palīdzēt to novērst, izrakstot zāles. Viņi var arī ārstēt pacientu pēc insulta, palīdzot viņam tikt galā ar ķermeņa daļu jušanas zaudējumu, vājumu, kustību traucējumiem un daudz ko citu.

Demence un aizmāršība.

Atmiņa ir samērā interesanta un uzjautrinoša lieta. Dažreiz mēs varam atcerēties notikumus, kas notika pirms vairākiem gadiem, un dažreiz mēs nevaram atcerēties, kur atstājām kafijas tasi. Reizēm atmiņas zudums ir lemts ikvienam un jebkurā vecumā. Tomēr, ja atmiņas zudums kļūst izteiktāks, ilgstošāks un potenciāli bīstamāks (piemēram, ja cilvēks aizmirst veikt drošības pasākumus vai apmaldās braukšanas laikā), tas var liecināt par kaut ko nopietnāku. Vecāki cilvēki var piedzīvot lielāku aizmāršību, kas ir arī dabisks process. Tomēr, ja aizmāršība sāk traucēt Jūsu dzīves kvalitāti, ir pienācis laiks vērsties pie neirologa, lai uzzinātu, ko varat veikt, lai saglabātu atmiņas vai noskaidrotu iemeslus.

Ja Jums ir aizdomas par kādu no pazīmēm Jūsu ikdienā un vēlaties saņemt speciālista - Neirologa konsultāciju, lūdzam zvanīt uz Fiziocentrs klīniku darba dienās 8:00-20:00 pa tālruni 37125445537, vai piesakieties elektroniski šeit: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei.

2019. gada septembrī Fiziocentrs komandai ir pievienojies šīs nozares speciālists - Neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā. Tagad 2023.gada septembrī Fiziocentram pievienojas daktera K.Jurjāņa uzticamā kolēģe Agnete Teivāne, kas, paralēi darbam Rīgas Stradiņu Universitātes slimnīcā, pieņems pacientus sākot ar 15.septembri mūsu klīnikas telpās.

Konsultācijas cena pie neiroloģes Agnetes Teivānes - EUR 50,00.

Jauno māmiņu izaicinājums - Diastāze

Thu, 14 Sep 2023 08:17:16 GMT

Kas tad īsti ir Diastāze?

Diastasis recti abdominis jeb diastāze ir sprauga starp taisnā vēdera muskuļiem - respektīvi starp labo un kreiso muskuļa vēderiņiem izveidojas sprauga. Ja, skatāmies uz vēderu no priekšas, to veido vairāki muskuļi, viens no tiem ir taisnais vēdera muskulis, kuru visvieglāk sataustīt un, kur parasti veidojas šī te sprauga. Ārējais un iekšējais slīpais muskulis, un muskulis, kurš atrodas visdziļāk - šķērsmuskulis jeb dziļā muskulatūra.

Visbiežāk ar diastāzi saskaras:

- jaunās māmiņas, pēc dzemdību periodā

- sportisti- svarcēlāji

- cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru

- un pat zīdaiņi.

Iemesli diastāzei ir dažādi un viens no tiem, kāpēc diastāze izveidojas ir pārmērīgs intraabdominālais spiediens jeb saprotamā valodā izsakoties - pārmērīgs spiediens vēdera dobumā. Kā piemēram: smagu svaru celšana ar nepareizu tehniku. Bet, tomēr visbiežāk tā ir novērojama jaunajām māmiņām, pēcdzemdību periodā. Statistikas dati liecina, ka līdz pat 60% sieviešu pēc dzemdībām saskarās ar šo problēmu. Tāpēc, šajā rakstā apskatīsim tieši pēcdzemdību diastāzi, to simptomus, pašizmeklēšanu un ārstēšanu.

Diastāzes iemesli jaunajām māmiņām.

Grūtniecības laikā vēdera muskuļi un saistaudi tiek izstiepti, lai vieta būtu augošajam mazulim. Tie ilgu laiku bijuši izstiepti un pēc dzemdībām uzreiz nesavelkas atpakaļ kopā. Ņemot vērā, ka sievietes ķermeni kopumā ietekmē arī grūtniecības laikā izstrādātie hormoni- relaksīns un estrogēns, tie padara saistaudus vēl vājākus un elastīgākus. Savukārt dzemdību laikā, lai piedzemdētu mazuli - spiediens vēdera dobumā strauji palielinās. Katrai jaunajai māmiņai pēc dzemdību periods būs citādāks un diastāze atkarīga arī no tā - cik daudz jaunā māmiņa pirms tam ir vingrojusi, cik aktīva tā bijusi grūtniecības laikā un, kura pēc kārtas bijusi grūtniecība.

Tāpēc fizioterapeiti iesaka, ka pēc dzemdību periodā jaunajai māmiņai ir īpaši sevi jāsaudzē un aktīvu vingrošanu vajadzētu uzsākt ne ātrāk kā pēc 6 nedēļām, ja ārstējošais ginekologs to atļauj.

Kā saprast vai Tevi ir piemeklējusi diastāze?

Lai arī diastāzi var pamanīt arī vizuāli, tomēr vairums sieviešu nespēj atpazīt vai saprast šīs pārmaiņas.

Diastāzei seko dažādu simptomu kopums, kas var liecināt par tās esamību kā vienas no tām ir:

· sāpes muguras lejas daļā,

· aizcietējumi,

· izmainīta stāja - vēders izgāzies uz priekšu un vēdera pūšanās.

Vairumam sieviešu diastāze pēcdzemdību periodā ar laiku pati savelkas kopā, bet gadījumos, kad tā nenotiek sievietei uzsākot vingrot un veicot vēdera preses vingrinājumus var pamanīt, tādu kā “trijstūri" vai izcilni starp taisno vēdera muskuli. Tas var liecināt par šo te diastāzi un būtu nepieciešami šķērsās un slīpas muskulatūras aktivizācija ar specifiskiem fizioterapijas vingrinājumiem.

Kā iespējams pārbaudīt vai Tev ir diastāze?

Pirmais, kas Tev būtu jāizdara - apgulties uz muguras, ceļi saliekti, pēdas balstās uz grīdas un vienu roku novietotu uz vēdera.

1 - Liec divus pirkstus uz vēdera, sākumā nedaudz virs nabas, tad atcel galvu , lai vēders sasprindzinās, un ir jāsajūt vai veidojas sprauga un cik liela tā ir (cik pirkstus vari novietot šajā spraugā?)

2 - Liec divus pirkstus šoreiz zem nabas rajonā , atcel galvu, sasprindzinot vēdera presi un meklē vai ir sprauga.

Ja, sajuti divu pirkstu (2,5 cm) platumā un vai vairāk tā tiek dēvēta par diastāzi. Diastāzes mēdz būt arī lielākas, kad varam ievietot divus, trīs vai pat četru pirkstu platumā. Protams, precīzākai diagnostikai nepieciešama ultrasonogrāfija, ja sprauga ir ļoti liela un to rekomendē speciālists. Nereti diastāze ir tik liela, ka nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.

Ja pēc dzemdību periodā diastāze nav vai ir mazāka sprauga, tāpat nepieciešama sākumā ginekologa konsultācija un tad fizioterpeita apmeklējums, kur Tev ieteiks speciālos vingrojumus, lai nostiprinātu dziļo vēdera muskulatūru. Speciālie fizioterapijas vingrinājumi parūpēsies, lai pēc dzemdību periodā ceļot smagākus priekšmetus vai atgriežoties pie sportiskām aktivitātēm, šī diastāze neparādītos.

Ļoti svarīgi pēcdzemdību periodā sievietei sevi saudzēt un izvairīties no smagumu celšanas, jo tas tikai palielinās iekšējo spiedienu un vēl vairāk palielinās atstarpi starp abiem muskuļiem. Tieši šis iemesls ir arī viens no tiem kāpēc jaunajai māmiņai nav ieteicams uzreiz uzsākt aktīvu vingrošanu un sporta zāļu saspringtu apmeklējumu. Ķermenis, vai precīzāk iekšējie vēdera muskuļi, tam nav gatavi un tādejādi vēlamie efekti pārvērtīsies par defektiem.

Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība diastāzei?

Diastāze nav tikai estētiskas pārmaiņas, vai nepatīkams “vēderiņš” pēcdzemdību periodā. Vāja vēdera siena var izraisīt vairākas nepatīkamas sajūtas, piemēram, kā urīna stresa nesaturēšana, muguras lejas daļas sāpes, sāpes un diskomfortu vēderā, vēdera smaguma un piepūšanas sajūta, vizuāli nepatīkama vēderprese, vai līdz pat iekšējo orgānu noslīdēšana (prolapsam). Mūsu vēdera muskuļi spēlē lielu lomu posturālajā kontrolē (kermeņa noturēšana vertikālā stāvoklī), rumpja un iegurņa pamatnes stabilitātē, nodrošina rumpja kustības un piedalās elpošanas procesā. Stiprinot vēdera muskuļus ar pareiziem vingrojumiem, iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par diastāzi?

Kā jau iepriekš minējām, ir dažādu veidu distāzes - lielākas un mazākas. Tādas, kuras savelkas pašas un tādas, kur nepieciešama speciālistu palīdzība. Visvairāk diastāze sastopama jaunajām māmiņām pēc dzemdību periodā. Tāpēc ieteikums ir atrādīties savam fizioterapietam, tikko to ļauj ārstējošais ginekologs.

Fizioterapeits varēs novērtēt cik liela ir diastāze un izstrādāt atbilstošu vingrojumu programmu, kā arī dos norādes, no kuriem vingrinājumiem atturēties sākuma periodā.

Ļoti liela nozīme tieši šajā sākuma posmā ir vingrojumu kvalitātei – tam, cik pareizi tie tiks izpildīti. Nepareiza vingrošana ar nepiemērotiem vingrojumiem situāciju nevis uzlabos, bet tieši pretēji – to pasliktinās, padarot diastāzi tikai lielāku, kas nākotnē draud jau ar ķirurģisku iejaukšanos. Tieši tāpēc vienmēr pastāv iespēja saņemt specializēto vingrojumu programmu un norādes, lai jaunā māmiņa var vingrot arī mājās, apmeklējot fizioterapeitu tikai kontroles nolūkos.

Kā ir liecinājuši vairāki pētījumi, diastāzes mazināšanai labs palīgs ir – medicīniskā teipošana, bet, protams, to kombinējot kopā ar ārstniecisko vingrošanu.

Ja nejūties droša vai Tev ir šī diastāze, vai varbūt nezini par savu sportisko aktivitāšu pareizu izpildi – droši pieraksties pie kāda no mūsu fizioterapeitiem.

Kā fizioterapeits var palīdzēt cīņā ar galvassāpēm?

Thu, 27 Jul 2023 10:48:58 GMT

Vai zinājāt, ka galvassāpes ieņem trešo vietu starp visizplatītākajiem sāpju veidiem? Tās ir arī visbiežāk pieminētās sūdzības ģimenes ārstu kabinetos. Dažāda veida galvassāpes sastopamas gandrīz katram otrajam pasaules iedzīvotājam, bet to cēloņi un ārstēšanas metodes ir visdažādākās.

Ikdienā tikt galā ar galvassāpēm, visātrāk mums palīdz medikamenti. Bet vai tas atrisina pašu cēloni un palīdz risināt problēmu ilgtermiņā? Protams, ka nē!

Lai arī iemesli galvassāpēm ir visdažādākie, šoreiz apskatīsim tos, kur var palīdzēt fizioterapija vai vienkārša ārstnieciskā masāža.

Kas tad ir spriedzes tipa galvassāpes?

Mūsdienu saspringtajā dzīves skrējienā nav brīnums, ja galvassāpes ir diezgan regulārs “viesis”. Ilgstoša sēdēšana pie datora, redzes pārpūle, nepareizi izpildīti sporta vingrinājumi trenažieru zālē un paralēli emocionālie faktori ir vispopulārākie iemesli šāda veida galvassāpēm. Tās parasti raksturo kā vispārēju spiedienu vai sasprindzinājumu galvas priekšpusē, sānos vai aizmugurē un bieži vien var izplatīties uz sprandu vai pat tieši otrādi – spranda var būt visa cēlonis.

Bieži par šim sajutām saka :”Man ir sajūta, ka man uzvilkta dzelzs kaska”!

Ar stresu un spriedzi saistītas galvassāpes ir biežas un var būt ļoti novājinošas, ietekmējot mūsu dzīves kvalitāti. Tās ne reti izraisa nogurumu, apātiju un enerģijas izsīkumu. Lai arī ir tādas galvassāpes, kuras neprasa medikamentu lietošanu, tās tik un tā liek just diskomfortu un traucē ikdienas gaitās.

Kā fizioterapija var palīdzēt ārstēt spriedzes galvassāpes?

Kā jau minēts iepriekš, daudzi spriedzes galvassāpju izraisītāji ir saistīti ar stresu, darba vidi un ergonomiku. Ilgstoša sēdēšana jebkurā pozā var radīt problēmas un saspringumu, taču pastāv korelācija starp sliktu kakla stāju un spriedzes veida galvassāpēm.

Pavērojiet savus kolēģus, kas strādā ar datoru vai nu pie darba galda vai vēl sliktāk – dīvānos. Pavērojiet kā viņi sēž - Galvas poza visbiežāk ir pavirzījusies uz priekšu un pleci ir uzrauti. Šādas (ilgstošas) pozas arī ir galvenais iemesls sprandu savilkumam un muskuļu saspringumam, kas tiešā veidā var izsaukt tik ļoti pazīstamo galvas “smagumu” un diskomfortu.

Kā tad īsti var palīdzēt fizioterapeits?

Pirmā palīdzība no fizioterapeita puses visbiežāk būs Ārstnieciskā masāža, kas tūlītēji palīdz atbrīvot saspringtos muskuļus un noņemt savilkumu. Tieši fizioterapeita plašās zināšanas fizioloģijā, anatomijā, rehabilitācijā un neiroloģijā palīdz operatīvi atrast saspringuma cēloņus un sniegt atvieglojumu ārstnieciskās masāžas laikā.

Pēc Ārstnieciskās masāžas:

* palielinās muskuļu darba spēja, tonuss un elastība

* mazinās locītavu sāpes un stīvums

* uzlabojas asinsrite, kas savukārt atbrīvo no noguruma un nomāktības

* atslābina nervu sistēmu un atjauno ķermeņa fiziskās darba spējas

Kā nākamo un jau ilgtermiņa risinājumu fizioterapeits piedāvās Ārstniecisko vingrošanu vai precīzāk, vājo muskuļu stiprināšanu. Jo, kā zināms, viens no galvenajiem iemesliem – kāpēc, piemēram, darbā ar datoru pleci virzās uz priekšu, ir tieši vāji starplāpstiņu muskuļi un saīsināti muskuļi plecu priekšpusē.

Lai arī ārstnieciskā masāža ir numur viens glābiņš klientiem, kas nolēmuši sevi atbrīvot no sprandu savilkuma un galvas sāpēm, tad ilgtermiņā tik un tā ir nepieciešams atrast pareizo risinājumu, lai šādu muskuļu saspringumu nepieļautu atkārtoti.

Ārstnieciskie vingrojumi palīdzēs:

· nostiprināt vājākos muskuļus un balansu starp tiem

· uzlabot muskuļu elastību un tonusu

· nostiprināt iekšējo muskulatūru- vispārējās labsajūtas uzlabošanai

Tātad, izmantojot fizioterapijas metodes, Ārstniecisko masāžu un Specializētus vingrojumus, ir iespējams ne tikai likvidēt, bet arī nepieļaut saspringumam atgriezties mūsu ikdienā.

Apmācīts fizioterapeits palīdzēs panākt tūlītēju sāpju mazināšanu no stresa izraisītām galvassāpēm, kā arī citiem sāpju stāvokļiem vai slimībām, kas var veicināt jūsu diskomfortu. Papildus tam, fizioterapeits arī sniegs ieteikumus kā izvairīties no šādu galvassāpju un saspringuma atkārtojumu nākotnē.

Noskaidrojot, kāda veida galvassāpes ir radušās, noteikt labāko veidu, kā ar tām cīnīties!

Pirmās vizītes laikā pie fizioterapeita Jūs varat sagaidīt lielāko daļu no tālāk uzskaitītā:

*Jautājumi par sāpju simptomu veidiem un ikdienu

*Jūsu muskuļu spēka testi un stājas novērtējums

*Mērījumi attiecībā uz Jūsu plecu, kakla un citu būtisku ķermeņa daļu kustību diapazonu

*Jautājumi par iepriekš piedzīvotām traumām un rehabilitāciju

*Manuālā terapija (darbs ar rokām), lai noskaidrotu Jūsu muskuļu kustīgumu un kopējo ķermeņa stāvokli

Atkarībā no tā, vai jūsu fizioterapeits konstatē, ka jums ir problēmas ar stresu saistītām galvassāpēm, jūs sāksiet strādāt kopā, lai izveidotu aprūpes plānu, kas veiksmīgi sasniegs jūsu fiziskās veselības mērķus.

Ja jūsu fizioterapeita novērtējums noteiks cita veida galvassāpes, viņš Jūs nosūtīs pie cita veida veselības aprūpes speciālista vai ieteiks veikt padziļinātāku diagnostiku.

Piesakies jau šodien uz konsultāciju vai ārstniecisko masāžu pie mūsu speciālistiem

Izmantotie avoti:

VAKANCE - FIZIOTERAPEITS (Pilna vai Nepilna slodze)

svetlana.sidorenko@latvijastalrunis.lv (Svetlana Pavļenko) — Mon, 23 Jan 2023 10:03:43 GMT

Aicinām pievienoties FIZIOTERAPEITU Darbam Fizioterapijas klīnikā “Fiziocentrs”

Adrese: Rīgā, Bruņinieku ielā 49

Darba laiks: Darba dienas vakari ~ 12:00-20:00/15:00-20:00

Darba slodze: Iespējama pilna un nepilna slodze

Atalgojums: sākot no 1200, 00 EUR (Bruto) . Mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba apjomam.

Prasības pretendentiem:

atbilstoša augstākā izglītība vai vismaz 4.kursa students (sertifikāts tiks uzskatīts par priekšrocību);
labas komunikācijas spējas;
latviešu, krievu valodas zināšanas labā līmenī;
darbs ar bērniem tik uzskatīts par priekšrocību.

Galvenie amata pienākumi:

Veikt pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu un novērtēšanu;
Individuālā fizioterapijas plāna sastādīšana atbilstoši pacienta vajadzībām;
Ārstniecisko masāžu veikšana;
Ārstnieciskās vingrošanas grupu nodarbību vadīšana;
Darba procesu dokumentācija un uzskaite.

Piedāvājam:

konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;
darbu draudzīgā kolektīvā – Rīgas centrā;
patīkamu un sakārtotu vidi;
elastīgu darba grafiku.

Gaidīsim Jūsu CV latviešu valodā un pieteikuma vēstuli (ar norādi “Fizioterapeits”) līdz 2023.gada 03.februārim elektroniski uz e-pastu: zane@fiziocentrs.lv

*Ar piemērotākajiem kandidātiem sazināsimies 1 nedēļas laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

“Medicīniskā teipošana - alternatīva medikamentiem?”

Thu, 27 Oct 2022 07:10:29 GMT

Dažkārt sāpes var būt tik novājinošas, ka ikdienas darbus paveikt ir daudz grūtāk nekā agrāk. Rodas diskomforts un aug vēlme paķert kādu tabletīti, kas ļautu atkal justies normāli. Savilkta spranda, sēžot pārāk ilgi pie datora, muguras sāpes - no pārlieku lielas slodzes; sporta vai sadzīves trauma, kas uzrodas neaicināta un izjauc ikdienas ritmu. Šīs un vēl daudzas citas ikdienas likstas, liek mums justies nomāktiem un sāpju remdēšana, lietojot medikamentus šķiet vienīgais risinājums.

Par laimi ir pierādīts, ka šo visu var risināt ar vienu no fizioterapijas metodēm – KINEZIOLOĢISKO TEIPOŠANU. Šīs “krāsainās lentas” (kā tautā mēdz viņas saukt) ir unikālas savā būtībā, jo:

mazina sāpes;
veicina dzīšanas procesus;
mazina iekaisumu un tūsku;
noņem muskuļu saspringumu;
mazina locītavu sāpes un stabilizē tās;
palīdz atjaunot kustību apjomu;

Kā darbojās medicīniskā teipošana?

Kinezioloģiskā teipošana ir terapeitiska metode, kas mazina sāpes un atvieglo limfas atteci, mikroskopiski paceļot ādu. Šis “ādas pacelšanas” efekts atbrīvo traumēto vietu, noņemot no tās spiedienu un radīto diskomfortu. Teipa uzdevums ir palīdzēt ķermenim sevis dziedināšanas procesā, jo atbrīvojot traumēto vietu, tas spēj mazināt iekaisumu un liekas limfas uzkrāšanos, kas tiešā veidā ir atbildīgi par radītajām sāpēm.

Pareizi uzlīmējot šīs “krāsainās lentas” tiek labota jebkāda nepareiza mijiedarbība starp ādu, muskuļiem, locītavām un saitēm.

Teipošana darbojās arī kā sāpju receptoru bloķētājs. Sāpes spazmātiski ietekmē traumēto zonu, tāpēc vieta netiek pietiekami apasiņota un ķermenis nespēj sev palīdzēt. Savukārt, ja sāpes tiek noņemtas, asinsrite kļūst lielāka un rodas kustību brīvība, kas palīdz ķermenim pašam sevi dziedēt.

Kādi ir populārākie teipošanas veidi un ieguvumi?

Pamatojoties uz pētījumiem un gadiem ilgušo klīnisko pieredzi, teipošanas speciālisti ir atklājuši simtiem līmēšanas veidu (tehniku), kas pēc vajadzības sniedz pozitīvu efektu. Visbiežāk ar teipošanu nodarbojās fizioterapeiti, kuri veicot pacienta novērtējumu, spēj noteikt kur un kā uzlīmēt teipu , lai noņemtu diskomfortu un palīdzētu pacientam.

Ir daudz un dažādu iemeslu kad kinezioloģiskā teipošana var palīdzēt noņemt sāpes vai pat izārstēt konkrētu problēmu, tādejādi būtiski uzlabojot dzīves kvalitāti:

SĀPJU MAZINĀŠANA. Viena no lielākajām kinezio teipošanas priekšrocībām ir sāpju mazināšana. Bloķējot sāpju receptorus, Jūsu smadzenes vairs nesaņems sāpīgos ziņojumus no skartās zonas un rezultātā muskuļi atslābinās. Tas, savukārt, nodrošina lielāku mobilitāti, ātrāku dziedināšanu un ērtāku ārstēšanas procesu kopumā. Visbiežāk sāpju mazināšanas metode tiek pielietota muguras sāpju gadījumos.

PIETŪKUMA (TŪSKAS) MAZINĀŠANA. Traumas, operācijas vai pat vienkārši noteiktas ķermeņa daļas pārslodze var izraisīt arī pietūkumu (tūsku) un līdz ar to arī diskomfortu vai pat sāpes. Kinezioloģiskā teipošana palīdz mazināt tūsku, ierobežojot spiedienu starp ādu un zem tās esošajiem audiem. Pareizi uzlīmējot teipu (limfatiskā metode), uzkrātā limfa tiek efektīvāk novadīta uz galvenajiem limfmezgliem un veicina vieglāku skartās vietas kustību. Visbiežāk limfatiskā teipošana tiek izmantota sportistiem pēc akūtas traumas, lai jau proaktīvi izvairītos no liekā šķidruma uzkrāšanās vai cilvēkiem pēc dažādām operācijām, kad ir veikta ķirurģiska iejaukšanās un tūska ir likumsakarīga.

RĒTAUDU PĀRVALDĪŠANA. Šī ir izplatīta ārstēšana pēc traumas vai operācijas. Traumas dzīšana var izraisīt biezu rētaudu veidošanos skartajā zonā, kas attiecīgi kavē kustību amplitūdu un konkrētās vietas pilnvērtīgu apasiņošanu. Ar teipa palīdzību tiek nodrošināta tik nepieciešamā rētaudu stiepšana tādejādi uzlabojot kustību amplitūdu un rehabilitāciju. Šādos gadījumos teips darbojas kā palīgs, lai pacients ātrāk spētu atjaunot ierastās kustības un atgriezt dzīves kvalitāti.

LOCĪTAVU/SAIŠU STABILIZĀCIJA. Ir daudz un dažādi apstākļi, kas apgrūtina locītavu stabilitāti: iepriekšējas traumas, saišu/muskuļu vājums u.c Kinezioloģiskā teipošana palīdz locītavām, dodot tām papildus stabilitāti un atbalstu, tādejādi mazinot traumu risku vai nepareizu kustību virzienu, kas ilgtermiņā radītu diskomfortu. Visbiežāk stabilizējošā teipošana tiek pielietota sportistiem uz sacensībām, pārgājienu dalībniekiem un bērniem – stājas koriģēšanai. Šajos gadījumos teips darbojās kā proaktīvs drošības līdzeklis, lai mazinātu risku iedzīvoties traumā.

Lai noskaidrotu vai teipošana var palīdzēt Tavā gadījumā, droši pieraksties pie kāda no mūsu speciālistiem jau šodien pa tālruni: +37125445537 vai elektroniski mūsu mājas lapā https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei

Triecienviļņa terapija

Tue, 19 Jul 2022 08:14:28 GMT

Triecienviļņa terapija ir augsti efektīva ārstēšanas metode, kas palīdz ārstēt gan akūtas, gan hroniskas slimības, izmantojot mūsdienīgu ierīci, kas vada trieciena viļņus no triecienviļņu terapijas iekārtas uz problemātiskajām ķermeņa daļām.

Triecienviļņa terapiju izmanto ļoti plaši, galvenokārt ortopēdijā un rehabilitācijā kaulu un locītavu sistēmas slimību gadījumā. To iesaka, ja masāžas un fizikālā terapija nesniedz cerēto rezultātu. Triecienvilnis noārda uzkaļķojumus, paātrina sadzīšanas procesus, stimulē vielmaiņu, uzlabo asinscirkulāciju, mazina tūsku, samazina un likvidē sāpes.

Triecienviļņu impulsi bojātajos audos iekustina veselu virkni pozitīvu procesu– sakaļķojumu un iekaisumu uzsūkšanos, atslābina savilkto muskuļu struktūru, nodrošina audu barošanos un atjaunošanos

Kādos gadījumos izmanto Triecienviļņa terapiju:

sāpes locītavās un cīpslu iekaisumi
saišu problēmas un iekaisumi
pēdas saišu un ahileja cīpslu iekaisumi
papēža radziņi un papēža piesis
cīpslu un kaulu pārkaļķojumi/uzkaļķojumi
muskuļu iekaisums
sabiezējuši rētaudi, – terapija padara tos mīkstākus;
dažādi muskuļu savilkumi un iekaisumi, tā dēvētie trigera punkti, kas ir kakla, plecu zonā un starp lāpstiņām, – nereti sastopami pacientiem, kuri daudz laika pavada pie datora, arī košanas muskuļa iekaisums u.c.

Svarīgi: Pirms terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu speciālistu (traumatologu, ķirurgu, rehabilitologu) terapijas nepieciešamības izvērtēšanai un tās efektīvas norises nodrošināšanai.

Pakalpojuma cena – EUR 30,00 (procedūras ilgums 3-15 min)

VAKANCE - MASIERIS (pilna vai nepilna slodze)

Wed, 13 Jul 2022 06:54:20 GMT

PAR MUMS:

www.fiziocentrs.lv

Fiziocentrs – mūsdienīga, profesionāla un ērti pieejama fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika Rīgas Centrā, kas jau kopš 2010.gada saviem klientiem piedāvā plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu fizisko veselību, attīstību un sasniegumus kā ikdienas darbos, tā arī sportiskās gaitās. Fiziocentrs komandā darbojas labākie nozares speciālisti, kas katram klientam sniedz individuālu un augstas kvalitātes pieeju, lai kopā sasniegtu labāko rezultātu.

Aicinām pievienoties mūsu komandai MASĀŽAS SPECIĀLISTU Darbam Fizioterapijas klīnikā “Fiziocentrs”

Adrese: Rīgā, Bruņinieku ielā 49

Darba laiks: Darba dienas 8:00 - 20:00 (maiņu darbs)

Darba slodze: Iespējama pilna un nepilna slodze

Atalgojums: sākot no 1500, 00 EUR (Bruto). Mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba apjomam.

Prasības pretendentiem:

Izglītība Augstākā vai vidējā profesionālā medicīniskā izglītība masiera specialitātē;
Sertifikāts masiera specialitātē;
Profesionālā pieredze, zināšanas
kinezio teipošanas sertifikāts tiks uzskatīts par priekšrocību
labas komunikācijas spējas;
latviešu, krievu valodas zināšanas labā līmenī

Galvenie amata pienākumi:

Pieaugušo Masāžu veikšana (Ārstnieciskā; Sporta utt)
Darba procesu dokumentācija un uzskaite

Piedāvājam:

Konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;
darbu draudzīgā kolektīvā – Rīgas centrā;
patīkamu un sakārtotu vidi;
elastīgu darba grafiku;

Gaidīsim Jūsu CV latviešu valodā un pieteikuma vēstuli (ar norādi “Masieris”) līdz 2022.gada 24. jūlijam elektroniski

uz e-pastu: zane@fiziocentrs.lv

*Ar piemērotākajiem kandidātiem sazināsimies 1 nedēļas laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

Vakance - fizikālās procedūras medmāsa

Wed, 29 Jun 2022 07:05:28 GMT

VAKANCE FIZIOCENTRĀ:

Uz nepilnu slodzi meklējam FIZIKĀLO PROCEDŪRU MEDMĀSU

Darbam Fizioterapijas klīnikā “Fiziocentrs”

Adrese: Rīgā, Bruņinieku ielā 49

Darba laiks: pēc vienošanās

Darba slodze: nepilna slodze

Atalgojums: Mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba apjomam.

Galvenie amata pienākumi:

Veikt fizikālās medicīnas procedūras pēc ārsta norādījumiem (Ultraskaņa, triecienviļņu terapija u.c)
Veikt pacienta sagatavošanu procedūrai
Kvalitatīvi, droši un precīzi lietot fizikālās terapijas aparatūru
Darba procesu dokumentācija un uzskaite

Prasības pretendentiem:

Atbilstoša izglītība
Pieredze fizikālās terapijas māsas amatā tiks uzskatīta par priekšrocību
Labas komunikācijas spējas
Latviešu, krievu valodas zināšanas labā līmenī

Piedāvājam:

Elastīgu un ērtu darba grafiku
Konkurētspējīgu atalgojumu
Darbu draudzīgā kolektīvā – Rīgas centrā;
Patīkamu un sakārtotu vidi;

Gaidīsim Jūsu CV latviešu valodā un pieteikuma vēstuli (ar norādi “Medmāsa”) līdz 2022. gada 10. jūlijam

elektroniski uz e-pastu: zane@fiziocentrs.lv

*Ar piemērotākajiem kandidātiem sazināsimies 1 nedēļas laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

Vakances Fiziocentrā

Thu, 10 Mar 2022 08:16:34 GMT

VAKANCE FIZIOCENTRĀ:

Aicinām pievienoties mūsu komandai FIZIOTERAPEITU

Darbam Fiziocentrs klīnikā un filiālē - Rīgas centrā, Bruņinieku ielā 49.

Darba laiks: Darba dienas 7:00 - 20:00 un sestdienas 09:00 - 14:00 (maiņu grafiks)

Galvenie amata pienākumi:

Veikt pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu un novērtēšanu;
Individuālā fizioterapijas plāna sastādīšana atbilstoši pacienta vajadzībām;
Ārstniecisko masāžu veikšana
Ārstnieciskās vingrošanas nodarbību vadīšana
Darba procesu dokumentācija un uzskaite

Prasības pretendentiem:

Atbilstoša augstākā izglītība (sertifikāts tiks uzskatīts par priekšrocību);
ir jābūt reģistrētam ārstniecības personu reģistrā;
kinezioteipošanas sertifikāts un pieredze;
labas komunikācijas spējas;
latviešu, krievu valodas zināšanas labā līmenī

Piedāvājam:

Konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;
darbu draudzīgā kolektīvā – Rīgas centrā
patīkamu un sakārtotu vidi
elastīgu darba grafiku

Darba uzsākšanas laiks: pēc iespējas ātrāk

Gaidīsim Jūsu CV latviešu valodā un pieteikuma vēstuli (ar norādi “Fizioterapeits”) līdz 2022.gada 25. martam elektroniski uz e-pastu: zane@fiziocentrs.lv

*Ar piemērotākajiem kandidātiem sazināsimies 1 nedēļas laikā pēc pieteikuma termiņa beigām.

FIZIOCENTRS klīnikas telpās tiek atvērts Covid-19 vakcinācijas kabinets

Mon, 02 Aug 2021 12:41:09 GMT

No šī gada 5.augusta FIZIOCENTRS klīnikas telpās tiek atvērts Covid-19 vakcinācijas kabinets

Šobrīd, vakcinācija tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem, bez prioritāro grupu sadalījuma.
Pieteikties vakcīnai iespējams: www.manavakcina.lv , izvēloties FIZIOCENTRS kā pakalpojuma saņemšanas vietu vai zvanot pa tālruni:
FIZIOCENTRĀ darbojas pierakstu sistēma, dzīvā rinda vakcīnas saņemšanai netiek organizēta.
Otrā vakcīnas saņemšana (ja to paredz ražotājs) tiek ieplānota pirmās vizītes laikā. Pacients saņem precīzu datumu un laiku, kad jāierodas uz revakcināciju.

Vakcīnas kabineta darba laiki FIZIOCENTRĀ

Otrdienās - 14.00 - 20.00
Ceturtdienās - 14.00 - 20.00
Piektdienās - 8.00 - 20.00
Sestdienās - 9.00 - 15.00

FIZIOCENTRA Vakcinācijas kabineta reģistratūras kontakti:

Tālr. +371 25445536

В помещении клиники ФИЦИОЦЕНТРС открыт кабинет вакцинации против Covid-19.

Mon, 02 Aug 2021 12:41:01 GMT

Кабинет вакцинации против Covid-19 откроется в помещении клиники Fiziocentrs с 5 августа этого года.

В настоящее время вакцинация проводится всем жителям, без разделения по приоритетным группам.
Вы можете подать заявку на вакцину: www.manavakcina.l v, выбрав FIZIOCENTRS в качестве места получения услуги или позвонив по телефону:
В физиотерапевтическом центре есть система записи, живая очередь на получение вакцины не организована.
Вторую вакцину (если она предоставлена производителем) планируется во время первого посещения. Пациент получает точную дату и время прибытия бустерной дозы.

График работы вакцинного отделения Fiziocentrā

Вторник - 14:00 - 20:00
Четверг - 14.00 - 20.00
Пятница - 8.00 - 20.00
Суббота - 9:00 - 15:00

Контакты приемной отделения вакцинации Fiziocentrs:

Тел. +371 25445536

Праздник открытия клиники „Fiziocentrs” 24.10.

Wed, 26 Feb 2020 12:04:05 GMT

24 октября в Риге, на ул. Бруниниеку 49, состоялась церемония открытия новой физиотерапевтической и реабилитационной клиники «Fiziocentrs». В новых помещениях десять опытных физиотерапевтов под руководством главного физиотерапевта Марека Осовского будут оказывать широкий спектр услуг по улучшению здоровья и физической формы, консультации предоставят также невролог, травматолог и диетолог.

В день открытия “Fiziocentrs” посетители клиники могли прослушать лекции нескольких специалистов – главный физиотерапевт клиники Марек Осовский оценил физическую подготовку представителей народного спорта, фитнес тренер Арманд Сукутс открыл самые большие ошибки современных диет, а музыкант и вестник здорового образа жизни Каспарс Злиднис рассказали о том, насколько важны физические активности в повседневной жизни.

„Мы уже давно это заслужили! Более широкие пространства означают больше силы и больше движения», – о открытии новых помещений рад главный физиотерапевт клиники Марек Осовскис, который помог проложить путь к успеху для двукратного олимпийского чемпиона по BMX Мариса Штромбергса, звезды латвийского бокса Майриса Бриедиса и рекордсмену Латвии по тяжелой атлетике Артура Плесниека.

«В нашем распоряжении есть два больших тренажерных зала и семь кабинетов специалистов, чтобы помочь намного качественнее заботиться о физическом здоровье клиентов не только в посттравматической реабилитации, но и в профилактике», - говорит М. Осовскис.

Он рассказывает, что клиника предложит широкий спектр услуг, начиная от индивидуального консультирования, лечебного массажа и гимнастики до различных типов программ функциональных тренировок под руководством сертифицированных специалистов.

В новой клинике также будет работать Невролог Кристапс Юрьянс, который в 2018 году в номинации „Дебют года” получил приз года за вклад в развитие лечения инсульта. В ближайшее время в «Fiziocentrs» также будут доступны консультации травматолога и диетолога

«После девяти лет в бизнесе очень приятно вывести его на новый уровень. В последние годы нам часто приходилось долго ждать специалистов, потому что узкие пространства ограничивали нас, поэтому это праздник для нас, наших друзей и клиентов, так как мы становимся больше и доступнее», - говорит Марекс Вольскис, владелец и член правления „Fiziocentrs”.

Невролог – ломаем стереотипы

Wed, 26 Feb 2020 12:01:29 GMT

Услышав слово НЕВРОЛОГ, люди все еще имеют ограниченные знания о том, чем на самом деле занимается этот специалист.

Самый распространенный и ошибочный миф о том, что невролога посещают те, у кого «что-то не так с головой». Но правда в том, что невролог не является психологом, и сфера его деятельности совершенно иная и более глубокая. Проще говоря, невролог отвечает за нашу нервную систему.

Невролог - это врач, который отвечает за все нарушения центральной и периферической нервной системы, которые могут проявляться различными симптомами. Невролог помогает понять причину нарушений нервной системы, определяет степень повреждения нерва и ищет лучшие варианты лечения.

Функции нервной системы:

• Регулирование и координация деятельности всех клеток, тканей и органов, обеспечивая тем самым жизненные процессы в организме.

• Обнаружение внешнего и внутреннего раздражения и реакции, обеспечивающее взаимодействие организма с внешней средой.

• Определяет единство организма.

• Помогает ориентироваться в окружающей среде.

• Помогает осознавать позу своего тела, а также координирует движения и создает навыки движений.

• Кора головного мозга формирует материальную основу психической жизни, которая также является основой творческой жизни - сознание, память и интеллект.

Когда следует обратиться к неврологу?

Расстройства нервной системы чаще всего проявляются в виде боли в различных частях тела и могут включать головокружение и головную боль необъяснимого происхождения, нарушения чувствительности, нарушение координации, дрожь, покалывание, беспокойство, в том числе нарушения сна, также и другие симптомы, причиной которых могут быть повреждения и заболевания нервной системы.

Если у вас есть жалобы:

• Частая головная боль (симптомы мигрени)

• Боль в спине

• Мышечная слабость и дисбаланс

• Покалывание или онемение в любой части тела

• Проблемы со сном

• Чувство тревоги (начало вегетативной дистонии)

• Головокружение и проблемы с балансом

• Судороги и синдромы эпилепсии

• Путаница или потеря памяти

• Синдромы тревожности и вегетативной дистонии

• Повреждение мозга или позвоночника

• Инфекции нервной системы, инсульты, дегенеративные заболевания

• Инсульт, инфаркт мозга, болезнь Альцгеймера и др.

Современная болезнь нашего времени, которая не только воображение — вегетативная дистония

Все больше нейролога связывают с болезнью вегетативной дистонии, которая связана с дисфункцией организма.

Перегрузка, недостаточный отдых, стресс и переживания вызывают постоянную тревогу, которая переходит к вегетативным нервам и узлам, расположенным вдоль позвоночника. Вегетативная нервная система регулирует все внутренние органы и в случае дистонии появляются нарушения деятельности органов.

Наиболее распространенными симптомами являются головная боль, тошнота, головокружение, одышка, нарушение менструального цикла, приступы паники и многие другие симптомы, которые могут привести к психологическому расстройству. Невролог – это врач, который после обследования может диагностировать вегетативную дистонию или другие заболевания. В случае вегетативной дистонии невролог помогает найти лучшие способы борьбы с этим заболеванием.

Невролог также помогает пациентам с мигренью

Мигрень известна как наиболее распространенное неврологическое заболевание, которым страдают миллионы людей во всем мире. Мигрень, несмотря на успехи в медицине, все еще является относительно неопределенным заболеванием, для которого не найдено эффективного способа полного излечения. Это заболевание, которое имеет переменную природу и имеет индивидуальные характеристики, которые могут варьироваться от пациента к пациенту. Граница, которая отделяет нормальную головную боль от мигрени, определяется неврологом после различных обследований и интервью с пациентом.

В наши дни для снижения симптомов мигрени и предотвращения приступа доступны различные медикаменты, которые помогают многим, но не всем. Часто лечение мигрени – это не только медикаменты, но и изменения в виде жизни и познание болезни. С мигренью не надо мириться, это можно лечить и улучшить самочувствие, поэтому важно отправиться к неврологу.

В сентябре 2019 года к команде „Fiziocentrs” присоединился специалист в этой области, невролог Кристапс Юрьянс, который в 2018 году в номинации „Дебют года” получил приз года за вклад в развитие лечения инсульта.

Если вы хотите обратиться за консультацией к неврологу в клинике „Fiziocentrs”, пожалуйста, свяжитесь с нами заранее по телефону +371 66 966 422 , мобильный телефон + 371 25 445 537 , электронная почта pieraksti@fiziocentrs.lv или здесь: https://www.fiziocentrs.lv/ , чтобы договориться о времени приема.

Стоимость консультации EUR 40,00 .

Используемые источники: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei

https://www.verywellhealth.com/do-you-need-a-neurologist-a2-2488766

https://www.healthdirect.gov.au/what-does-a-neurologist-do

https://lv.wikipedia.org/wiki/Nervu_sist%C4%93ma

Пилатес - «младшая сестра» лечебной гимнастики

Wed, 26 Feb 2020 11:57:00 GMT

„Пилатес - «младшая сестра» лечебной гимнастики”

Знаете ли вы, что слабость глубокой мускулатуры является наиболее распространенной причиной наших проблем со спиной и напряжения в шее, которая что контролирует общее самочувствие нашего тела. Например, если наш корсет или глубокая мускулатура слабая, она не может удержать позвоночник и совершает сдвиги, которые мгновенно влияют на все тело. В свою очередь, если владелец такого корсета начинает бегать или участвовать в других тренировках высокой интенсивности, быстро возникают жалобы на боль в спине.

ПИЛАТЕС - это один из самых эффективных видов упражнений, сравнимый с лечебной гимнастикой, но в то же время гораздо больше ориентирован на самую важную часть тела - корсет и позвоночник.

Упражнения пилатес также помогают выпрямить и двигать позвоночник, тем самым обеспечивая подвижность позвонков, сглаживая асимметрию, улучшая координацию и равновесие. Кроме того, упражнение пилатес - это также массаж внутренних органов, который помогает улучшить кровообращение и их правильное функционирование.

Основные преимущества:

Улучшает гибкость. Растяжка и упражнения помогают удлинить мышцы и увеличить диапазон движений, улучшая мышечную силу и тонус.
Улучшает дыхание. Тщательное выполнение упражнений пилатес не только улучшает дыхание во время упражнений, но и улучшает кровообращение. При правильном, глубоком дыхании кровь лучше снабжает кислородом соответствующие мышцы и органы, которые могут очистить организм от токсинов, обеспечить свежее, бодрящее ощущение и помочь мышцам лучше восстановиться.
Улучшает осанку. Независимо от вашей повседневной активности, независимо от того, готовите ли вы еду, чистите зубы, или работаете, во время занятий пилатес , вы сознательно пытаетесь подтянуть живот и освободить плечи, потянув их вниз, обеспечивая таким образом правильную осанку и правильное удержание позвоночника.
Учит контролировать тело как физически, так и психически. Это помогает вашему телу контролировать внешние силы, а не позволить внешним силам влиять на тело.
Укрепляет связи и улучшает баланс. Пилатес удлиняет и укрепляет ваши мышцы, улучшая эластичность мышц и подвижность суставов. Это означает меньший риск для слабых или жестких суставов и помогает предотвратить артрит.
Улучшает аэробную выносливость. Пилатес увеличивает ёмкость легких и кровообращение через глубокое дыхание, которое проводится при каждом движении во время физической нагрузки.

Начиная с ноября, в клинике Fiziocentrs проводятся занятия пилатесом, проводимые сертифицированным физиотерапевтом.

Приходите и попробуйте бесплатно:

25.11. в. 8:00 - ограниченное количество мест

28.11. в. 19:00 - ограниченное количество мест

Подать заявку на занятия можно по тел. 25445537 или подать заявку на посещение, нажав здесь.

Fiziocentrs klīnikas atklāšanas svētki 24.10.

Tue, 19 Nov 2019 10:04:57 GMT

24.oktobrī Rīgā, Bruņinieku ielā 49, notika jaunās fizioterapijas un rehabilitācijas klīnikas “Fiziocentrs” atvēršanas svētki. Jaunajās telpās plašu pakalpojumu klāstu veselības un sporta gaitu uzlabošanai galvenā fizioterapeita Mareka Osovska vadībā turpmāk nodrošinās desmit pieredzējuši fizioterapeiti, un konsultācijas sniegs arī neirologs, traumatologs un uztura speciālists.

“Fiziocentrs” atklāšanas dienā klīnikas apmeklētāji varēja noklausīties vairāku speciālistu lekcijas – klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis vērtēja tautas sporta pārstāvju fizisko sagatavotību, fitnesa treneris Armands Sukuts atklāja mūsdienu diētu lielākās kļūdas, savukārt mūziķis un veselīga dzīvesveida vēstnesis Kaspars Zlidnis stāstija par to, cik svarīgas fiziskās aktivitātes ir ikdienā.

“Sen jau bijām to pelnījuši! Plašākas telpas nozīmē lielāku jaudu un vairāk kustības,” par jauno telpu atklāšanu priecīgs ir klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš palīdzējis kaldināt ceļu uz panākumiem tādiem sportistiem kā divkārtējam olimpisko spēļu čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam, Latvijas boksa zvaigznei Mairim Briedim un Latvijas rekordistam svarcelšanā Artūram Plēsniekam.

“Mūsu rīcībā ir divas lielas vingrošanas zāles un septiņi speciālistu kabineti, lai palīdzētu daudz kvalitatīvāk rūpēties par klientu fizisko veselību, ne tikai pēctraumu rehabilitācija, bet arī profilaksē” stāsta M.Osovskis.

Viņš atklāj, ka klīnika piedāvās plašu piedāvājumu klāstu, sākot ar individuālām konsultācijām, ārstnieciskajām masāžām un vingrošanām, un beidzot ar dažāda veida funkcionālo treniņu programmām sertificētu speciālistu vadībā.

Jaunajā klīnikā strādās arī neirologs Kristaps Jurjāns, kurš 2018.gadā nominācijā “Gada debija” saņēma Gada balvu medicīnā par ieguldījumu insulta ārstēšanas attīstībā. Drīzumā “Fiziocentrā” tiks piedāvātas arī traumatologa un uztura speciālista konsultācijas.

“Pēc deviņu gadu darbošanās ir patiess prieks pāriet jaunā līmenī. Pēdējos gados bieži nācās ilgi gaidīt, lai tiktu pie speciālistiem, jo šaurās telpas mūs ierobežoja, tāpēc šie ir svētki gan mums, gan mūsu draugiem un klientiem, jo esam kļuvuši lielāki un pieejamāki,” stāsta uzņēmuma “Fiziocentrs” īpašnieks un valdes loceklis Mareks Voļskis.

PILATES - ārstnieciskās vingrošanas "jaunākā māsa"

Tue, 19 Nov 2019 10:02:18 GMT

“PILATES – ārstnieciskās vingrošanas jaunākā māsiņa”

PILATES – ir viens no visefektīvākajiem nodarbību veidiem, kas pielīdzināma ārstnieciskajai vingrošanai, tomēr tajā pat laikā ir daudz koncentrētāka tieši uz svarīgāko ķermeņa daļu – korseti un mugurkaulu.

Galvenie ieguvumi:

Uzlabo elastību . Stiepšanās un vingrinājumu veikšana palīdz pagarināt muskuļus un palielina kustību diapazonu, uzlabojot muskuļu spēku un tonusu.
Uzlabo elpošanu . Rūpīga pilašu vingrinājumu izpilde ne tikai uzlabo treniņu laikā elpošanas paradumus, bet arī uzlabo asinsriti. Ar pareizu, dziļu elpošanu asinis labāk piegādā skābekli attiecīgajiem muskuļiem un orgāniem, kas var attīrīt toksīnu ķermeni, sniegt svaigu, uzmundrinošu sajūtu un palīdzēt muskuļiem labāk atgūties.
Uzlabo stāju . Neatkarīgi no ikdienas aktivitātes, neatkarīgi no tā, vai gatavojat ēdienu, tīrāt zobus, vai strādājat, pilašu vingrinājumu laikā jūs apzinātāk cenšaties ievilkt vēderu un atbrīvojat plecu daļu, novelkot tos uz leju, tādā veidā nodrošinot labu stāju un mugurkaula pareizu noturēšanu.
Māca kontrolēt ķermeni gan fiziski, gan garīgi. Tas palīdz Jūsu ķermenim kontrolēt ārējos spēkus, nevis ļaut ārējiem spēkiem ietekmēt ķermeni.
Nostiprina saites un uzlabo līdzsvaru. Pilates pagarina un stiprina jūsu muskuļus, uzlabojot muskuļu elastību un locītavu kustīgumu. Tas nozīmē mazāku risku vājām vai stīvām locītavām, kā arī palīdz novērst artrītu.
Uzlabo aerobo izturību . Pilates palielina plaušu kapacitāti un asinsriti caur dziļo elpošanu, kas tiek veikta pie katras kustības fiziskās slodzes laikā.

Sākot ar novembri Fiziocentrs klīnikā tiek piedāvātas pilašu nodarbības sertificēta fizioterapeita vadībā - Nāc un izmēģini bez maksas:

25.11. plkst. 8:00 – vietu skaits ierobežots

28.11. plks. 19:00 – vietu skaits ierobežots

Pieteikties uz nodarbībàm var zvanot pa tàlr. 25445537 vai pieteikties vizītei spiežot šeit.

Neirologs - laužam stereotipus

Tue, 19 Nov 2019 09:59:46 GMT

Izdzirdot vārdu NEIROLOGS, cilvēkiem joprojām ir ierobežotas zināšanas par to, ar ko tad īsti šis speciālists nodarbojās?

Biežākais un aplamākais mīts ir, ka neirologu apmeklē tie, kuriem “kaut kas nav kārtībā ar galvu”. Bet patiesība ir tā, ka neirologs nav psihologs un tā darbības lauks ir pavisam savādāks un dziļāks.

Pavisam vienkārši – neirologa pārziņā ir mūsu nervu sistēma

Neirologs ir ārsts, kura pārziņā ir visas ar centrālo un perifēro nervu sistēmu saistītās saslimšanas, kas var izpausties ar dažādiem simptomiem. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai.

Nervu sistēmas funkcijas ir:

Visu šūnu, audu un orgānu darbības regulēšana un koordinācija, tādējādi nodrošinot dzīvības procesus organismā.
Ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztveršana un atbildes reakcijas izraisīšana, nodrošinot organisma mijiedarbību ar ārējo vidi.
Nosaka organisma vienotību.
Palīdz orientēties apkārtējā vidē.
Palīdz apzināties sava ķermeņa pozu, kā arī koordinē kustības un veido kustību iemaņas.
Galvas smadzeņu garoza veido psihiskās dzīves materiālo pamatu, kas ir arī radošās dzīves pamats — apziņai, atmiņai un intelektam.

Kādos gadījumos tad būtu jāvēršas pie Neirologa?

Nervu sistēmas bojājumi visbiežāk izpaužas kā sāpes dažādās ķermeņa vietās, tie var būt arī galvas reiboņi un neizskaidrojamas izcelsmes galvassāpes, jušanas traucējumi, koordinācijas trūkums, trīce, tirpšana, trauksme, arī miega traucējumi un vēl daudzi citi simptomi, kuru cēlonis var būt tieši nervu sistēmas bojājumi un saslimšanas.

Ja Jums ir sūdzības:

Biežas galvassāpes (migrēnas simptomi)
Muguras sāpes
Muskuļu vājums un disbalanss
Kādas ķermeņa daļas tirpšana vai nejūtīgums
Miega traucējumi
Trauksmes sajūtas (veģetatīvās distonijas pirmssākums)
Reiboņi un līdzsvara problēmas
Krampji un epilepsijas sindromi
Apjukums vai atmiņas zudumi
Trauksmes un veģetatīvās distonijas sindromi
Smadzeņu vai mugurkaula trauma
Nervu sistēmas infekcijas, insulti, deģeneratīvi traucējumi
Insults, smadzeņu infarkts, Alcheimers u.c.

Mūsu laikmeta modernā slimība, kas nav iedoma - Veģetatīvā distonija

Arvien vairāk neiraloga vārdu saista ar veģetatīvās distonijas slimibu, kas ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem.

Pārslodze, nepietiekama atpūta, stress un pārdzīvojumi sāk radīt nepārejošu trauksmi, kas pāriet uz veģetatīvajiem nerviem un mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvā nervu sistēma regulē visus iekšējos orgānus un distonijas gadījumā parādās orgānu darbības traucējumi.

Visbiežāk tiek novērotas galvassāpes, slikta dūša, reiboņi, elpas trūkums, menstruālā cikla traucējumi, panikas lēkmes un vēl daudzi citi simptomi, kas pacientu var novest psiholoģiski ļoti smagā stāvoklī. Neirologs ir tas ārsts, kurš pēc izmeklējumu veikšanas var diagnosticēt, vai tā ir veģetatīva distonija vai cita rakstura veselības traucējumi. Veģetatīvās distonijas gadījumā neirologs palīdz atrast labākos veidus, kā cīnīties ar šo kaiti.

Neirologs palīdz arī migrēnas pacientiem

Migrēnu dēvē par visbiežāk fiksēto neiroloģisko saslimšanu, ar kuru sastopas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Migrēna, neskatoties uz medicīnas attīstību, joprojām ir diezgan neskaidra slimība, kurai nav atrasti efektīvi veidi, kā to pilnībā izārstēt. Šī ir slimība, kas ir ar mainīgu dabu un individuālām iezīmēm, kas katram pacientam var atšķirties. To robežu, kas parastas galvassāpes nodala no migrēnas, neirologs spēj noteikti pēc dažādiem izmeklējumiem un pacienta iztaujāšanas.

Mūsdienās migrēnas simptomu mazināšanai un lēkmju novēršanai ir pieejami dažādi medikamenti, kas palīdz daudziem, bet ne visiem. Bieži vien migrēnas ārstēšana nav tikai medikamenti, bet arī izmaiņas dzīvesveidā un slimības iepazīšana. Ar migrēnu nav jāsamierinās, to var ārstēt un uzlabot pašsajūtu, tāpēc ir svarīgi doties pie neirologa.

Ja vēlaties pieteikties neirologa konsultācijai Fiziocentrs klīnikā, lūdzu, iepriekš sazinieties ar mums pa tālruni

+371 66 966 422 , mob. +371 25 445 537 , rakstiet e-pastu uz pieraksti@fiziocentrs.lv vai šeit: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei ,

lai vienotos par pieņemšanas laikiem.

Konsultācijas cena EUR 40,00 .

Izmantotie avoti: https://www.fiziocentrs.lv/pieteikties-vizitei

https://www.verywellhealth.com/do-you-need-a-neurologist-a2-2488766

https://www.healthdirect.gov.au/what-does-a-neurologist-do

https://lv.wikipedia.org/wiki/Nervu_sist%C4%93ma

Fiziocentrs

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Wed, 06 Nov 2019 09:13:59 GMT

Fiziocentrs dibināts 2010. Gada maijā un savus pakalpojumus piedāvā pašā Rīgas centrā.

Mūsu klinikas speciālistu mērķis ir palīdzēt sasniegt mērķus neatkarīgai funkcijai un sāpju mazināšanai.

fizioterapijas mērķis ir panākt, lai jūs atgrieztos darbībā, darot to, kas jums patīk, neatkarīgi no tā, vai tas ir uz lauka, birojā vai mājās. Mēs piedāvājam plašu pakalpojumu klāstu, kas atbilstu jūsu vajadzībām. Fizioterapeiti ir veselības zinātņu speciālisti, kuriem ir padziļināta izpratne par anatomiju un patoloģiju. Mēs esam izglītoti universitātē un veicam plašu apmācību. Mēs esam kvalificēti diagnosticēt un ārstēt jebkuru mobilitātes problēmu, un mēs varam jūs ārstēt no galvas līdz kājām. Mūsu manuālās terapijas apmācīti fizioterapeiti var palīdzēt atjaunot mobilitāti, spēku un funkciju. Mūsu sporta orientētie fizioterapeiti nodrošina profesionālu un atpūtas sportistu uzņemšanu attēlā, neriskējot ar lielāku kaitējumu.

Mēs lepojamies ar mūsu zināšanām par traumu pārvaldību un profilaksi.